Kā samazināt ar pārtiku saistīto risku

VAI ēst ir bīstami? Ieskatoties statistikā, varētu rasties iespaids, ka ir gan. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem, Eiropā katru gadu ar pārtikas izraisītām slimībām saslimst apmēram 130 miljoni cilvēku. 1998. gadā Lielbritānijā vien ar pārtiku saindējās vairāk nekā 100 000 cilvēku un 200 no tiem nomira. Ir aprēķināts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs slimības, kuru pirmcēlonis ir pārtikas izraisītas saslimšanas, katru gadu piemeklē apmēram 76 miljonus cilvēku, no kuriem 325 000 nonāk slimnīcā un 5000 mirst.

Ir grūti iegūt precīzus datus par situāciju pasaulē kopumā. Taču PVO ziņo, ka 1998. gadā  ar caureju saistītām slimībām nomira apmēram 2,2 miljoni cilvēku — 1,8 miljoni no tiem bērni. Ziņojumā ir teikts: ”Lielākajā daļā šo nāves gadījumu cēlonis bija inficēta pārtika vai dzeramais ūdens.”

Šie skaitļi var izklausīties biedējoši. Bet vai statistikas dēļ mums būtu jādzīvo pastāvīgās bailēs, ka pārtika, ko lietojam mēs, varētu mums nākt par ļaunu? Minēsim vēl kādu piemēru. Austrālijā ar pārtikas izraisītām slimībām saslimst 4,2 miljoni cilvēku gadā jeb 11 500 cilvēku dienā. Šādi noformulēts, šis skaitlis izklausās liels. Taču palūkosimies uz to no citas puses. Austrālieši gada laikā ietur apmēram 20 miljardus maltīšu; no šīm ēdienreizēm apmēram piecdesmitā daļa procenta beidzas ar saslimšanu. Tātad risks pārtikas dēļ saslimt patiesībā ir ļoti niecīgs.

Bet, tā kā šāds risks tomēr pastāv, būtu jānoskaidro, kāpēc pārtika var izraisīt saslimšanu un kā pēc iespējas sevi no tā pasargāt.

Pārtikas izraisītu slimību cēloņi

Ar pārtikas starpniecību izplatās diezgan daudzas slimības — žurnālā Emerging Infectious Diseases minēts, ka šādu slimību ir vairāk nekā 200. Taču šo slimību izraisītāju ir ievērojami mazāk. Kā atzīmēja Dr. Eins  Svadlings no Starptautiskā Pārtikas informācijas dienesta, domājams, apmēram 90 procentus ar pārtiku saistīto slimību izraisa ne vairāk par 23 dažāda veida mikroorganismiem. Kā šie slimību izraisītāji — vīrusi, baktērijas, parazīti, toksīni utt. — nonāk pārtikā?

Dr. Svadlings nosauc piecus visbiežāk novērotos inficēšanās veidus: ”Kad uzturā tiek lietoti termiski neapstrādāti inficēti produkti; kad inficēts vai slims cilvēks gatavo ēdienu; kad ēdiens tiek gatavots vairākas stundas pirms tā lietošanas un tiek nepareizi uzglabāts; kad ēdiena gatavošanas procesā notiek savstarpēja pārtikas produktu inficēšanās; kad ēdiens tiek gatavots vai atkārtoti sildīts nepietiekamā temperatūrā.” Vai jūs pamanījāt, ka šajā drūmajā uzskaitījumā ir arī kaut kas pozitīvs? Lielāko daļu pārtikas izraisīto slimību ir iespējams diezgan viegli novērst. Informācija par to, kā samazināt ar pārtikas lietošanu saistīto risku, ir atrodama ielogojumā, 8. un 9. lappusē.

Līdzsvarota pieeja

Ņemot vērā riska faktorus, kas saistīti ar pārtikas lietošanu, daudzi cilvēki nolemj atvēlēt vairāk laika tam, lai paši pirktu un gatavotu ēdienu. Ja jums tā šķiet laba alternatīva, sameklējiet savā rajonā veikalus un tirgus, kur var iegādāties svaigus, neapstrādātus un kvalitatīvus produktus. Kādā patērētāju rokasgrāmatā ir teikts: ”Daudzi patērētāji cenšas nodibināt personisku pazīšanos ar produktu ražotājiem tirgū [kur tiek pārdoti svaigi produkti] vai vietās, kur produkti tiek ražoti, lai iegādātos pārtikas preces, kad tās ir pilnībā svaigas, un būtu lietas kursā, no kurienes tās nāk un kā tiek ražotas.” Īpaši praktiski šādi būtu rīkoties, iegādājoties gaļas produktus.

 Tāpat būtu ieteicams pirkt vietējos sezonas produktus, jo tie ir visveselīgākie. Taču, izvēloties rīkoties tikai šādā veidā, jūs sev liedzat iespēju ēst visu cauru gadu pieejamos importētos augļus un dārzeņus.

Varbūt dot priekšroku organiski ražotajai pārtikai? Lēmums katram ir jāpieņem pašam. Bioloģiski audzētiem produktiem ir daudz piekritēju, kas lielā mērā ir izskaidrojams ar neuzticību jaunajām pārtikas industrijā izmantotajām tehnoloģijām. Tomēr ne visi piekrīt, ka organiskā lauksaimniecība piedāvā drošāku pārtiku.

Lai kāda veida pārtiku jūs izvēlētos, rūpīgi pārbaudiet produktus, ko pērkat. ”Kad runa ir par pārtiku,” izteicās kāda speciāliste, kuras vārdi bija citēti nedēļas laikrakstā Die Zeit, ”patērētāji skatās vienīgi uz cenu.” Būt taupīgiem ir labi, bet ieskatieties arī etiķetē, kur minētas produkta sastāvdaļas. Ir novērots, ka apmēram puse pircēju, kas dzīvo Rietumu zemēs, neatvēl laiku, lai izlasītu informāciju uz etiķetēm. Tiesa, ir valstis, kur produktu etiķetēs nav atrodama pilnīga informācija. Bet, ja jūs gribat lietot nekaitīgu pārtiku, dariet visu iespējamo, lai pārbaudītu produkta sastāvu.

Pieņemot lēmumus par savu uzturu, jums jābūt gataviem laiku pa laikam kaut ko mainīt un pielāgoties situācijai, kāda valda zemē, kurā jūs dzīvojat. Daudziem cilvēkiem mūsdienās ir vienkārši neiespējami — pārāk dārgi, pārāk laikietilpīgi un pārāk problemātiski — pārliecināties, vai viņi ēd vienīgi tādus produktus, kas no visiem viedokļiem ir absolūti droši.

Vai šāds pašreizējās situācijas skatījums jums šķiet pārāk pesimistisks? Diemžēl tāda ir realitāte. Taču drīzumā situācija mainīsies uz labo pusi.

[Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]

Daži praktiski ieteikumi

▪ Mazgājiet rokas, produktus un virtuves piederumus. Mazgājiet rokas ar karstu ūdeni un ziepēm ikreiz, pirms jūs gatavojat ēst. Mazgājiet rokas arī tad, ja esat lietojuši tualeti, rūpējušies par maza bērna higiēnu (piemēram, mainījuši viņam autiņus vai slaucījuši degunu) vai ņēmuši rokā kādu dzīvnieku, mājdzīvniekus ieskaitot. Pēc katra ēdiena pagatavošanas nomazgājiet ar karstu ziepjūdeni visus izmantotos galda piederumus, virtuves dēlīšus un galdu — īpaši svarīgi tas ir pēc jēlas gaļas un zivju apstrādāšanas. Lai uz augļiem un dārzeņiem nepaliktu insekti un pesticīdu atlikumi, žurnālā Test ir ieteikts tos mazgāt remdenā ūdenī. Daudzos gadījumos labākais veids, kā nodrošināt pārtikas produktu tīrību, ir tos nomizot vai noplaucēt. Gatavojot ēdienus no salātiem un kāpostiem, to ārējās lapas ir ieteicams izmest.

▪ Produktus izcepiet un izvāriet kārtīgi. Ja temperatūra produkta iekšienē vismaz uz neilgu laiku sasniedz 70°C, gandrīz visas baktērijas, vīrusi un parazīti aiziet bojā. Mājputnu gaļai ir nepieciešama augstāka temperatūra — 80°C. Kad ēdiens tiek sildīts, tas jāuzkarsē līdz 75°C jeb, citiem vārdiem sakot, tam jābūt karstam un kūpošam. Neēdiet mājputnu gaļu, kas iekšpusē vēl ir sārta, olas ar šķidru dzeltenumu vai baltumu un zivis, kamēr tās nav pietiekami gatavas, lai ar dakšu būtu viegli nolobāmas no asakām.

▪ Turiet produktus atsevišķi citu no cita. Jēlu gaļu un jūras produktus, tos iegādājoties, uzglabājot un gatavojot, vienmēr turiet atsevišķi no citiem produktiem. Uzmaniet, lai to sula netecētu vai nepilētu citos produktos. Nekad nelieciet gatavo ēdienu traukā, kur ir stāvējusi jēla gaļa vai zivis; šo trauku var izmantot tikai pēc tam, kad tas ir rūpīgi nomazgāts karstā ziepjūdenī.

▪ Atdzesējiet un uzglabājiet ēdienu pareizi. Ievietojot produktus ledusskapī, kur temperatūra ir 4°C, tiek kavēta veselībai bīstamu baktēriju vairošanās. Saldētavā jābūt −17°C. Produktus, kas ātri bojājas, neturiet ārpus ledusskapja ilgāk par divām stundām. Ja ēdiens ir uzlikts galdā pirms maltītes sākšanās, apklājiet visus traukus, lai pasargātu ēdienu no mušām.

▪ Esiet piesardzīgi, ieturēdami maltītes ārpus mājām. Pēc kāda aprēķina, dažās attīstības valstīs 60 līdz 80 procenti pārtikas izraisītu slimību ir saistīti ar gadījumiem, kad cilvēki ir ēduši ēdienu, kas ir gatavots ārpus mājām. Pirms jūs kaut kur ieturat maltīti, pārliecinieties, vai šī vieta atbilst likumā noteiktajiem veselības standartiem. Pasūtiet kārtīgi izceptu gaļu. Iegādājušies ēdienu promnešanai, apēdiet to ne vēlāk kā pēc divām stundām. Ja ir pagājis vairāk laika, uzsildiet to 75°C temperatūrā.

▪ Ja šaubāties par produkta kvalitāti, metiet to ārā. Ja jums par kādu produktu rodas šaubas, vai tas nav sabojājies, drošāk ir to nelietot. Protams, nav saprātīgi ar vieglu roku mest ārā labu ēdienu, bet, ja jūs saslimtu slikta ēdiena dēļ, tas jums maksātu daudz dārgāk.

[Norāde par autortiesībām]

Galvenokārt balstīts uz materiālu Food Safety Tips, ko sagatavojusi Pārtikas drošības tehnoloģijas padome (ASV).