Kas notiek ar mūsu pārtiku?

PĀRMAIŅAS pārtikas jomā nav nekas jauns. Patiesībā jau paaudzēm ilgi cilvēki ir sekmīgi mainījuši viņiem pieejamos pārtikas produktus. Ar rūpīgas selekcijas palīdzību ir radītas daudzas jaunas labības, liellopu un aitu šķirnes. Kā izteicās kāds ASV Pārtikas un medikamentu pārvaldes pārstāvis, ”gandrīz viss, ko jūs iegādājaties pārtikai, ir ticis izmainīts tradicionālās selekcijas ceļā”.

Selekcija nav vienīgais veids, kā ieviest kaut kādas korekcijas. Pārtikas industrija ir izstrādājusi neskaitāmas metodes, kā apstrādāt pārtiku — uzlabot tās garšu, krāsu, to standartizēt un uzglabāt. Cilvēki ir pieraduši lietot uzturā produktus, kas kaut kādā veidā ir izmainīti.

Taču arvien vairāk patērētāju uztrauc tas, kas tiek darīts ar mūsu pārtiku patlaban. Kāpēc? Tāpēc, ka, viņuprāt, moderno tehnoloģiju izmantošana rada draudus pārtikas drošībai. Vai šādas bažas ir pamatotas? Pārdomāsim trīs no visbiežāk minētajiem uztraukuma iemesliem. *

Hormoni un antibiotikas

Kopš piecdesmitajiem gadiem vairākās valstīs barībai, kas tiek izbarota mājputniem, cūkām un liellopiem, tiek pievienots nedaudz  antibiotiku. Tas tiek darīts ar mērķi samazināt dzīvnieku uzņēmību pret slimībām, kas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad dzīvnieki tiek audzēti lielā šaurībā. Dažās zemēs lopbarībai tiek likti klāt arī hormoni, lai paātrinātu dzīvnieku augšanu. Tiek uzskatīts, ka hormoni un antibiotikas aizsargā dzīvniekus no infekcijām un paaugstina intensīvās lauksaimniecības produktivitāti, no kā labums tiekot patērētājiem, jo pārtikai ir zemākas cenas.

Tiktāl viss būtu labi. Bet vai gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri ir baroti ar šīm piedevām, nerada risku tās patērētājiem? Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās un sociālās komitejas ziņojumu, pastāv iespēja, ka ne visas baktērijas tiek nogalinātas ar antibiotikām un tāpēc ar tām inficējas gaļas patērētāji. ”Tādas baktērijas kā salmonellas un Campylobacter jejuni, ar pārtikas starpniecību nokļuvušas cilvēka organismā, var izraisīt smagas slimības,” sacīts ziņojumā. Bet ko var teikt par pārtiku, kas satur ne tikai baktērijas, bet arī antibiotiku atlikumus? Pastāv bažas, ka baktērijas, kas izraisa cilvēkiem slimības, var pakāpeniski attīstīt rezistenci pret antibiotikām.

Kā mūsu veselību ietekmē gaļa, kas iegūta no mājlopiem, kuru augšanas veicināšanai ir izmantoti hormoni? Profesors Dr. Heinrihs Kārgs no Minhenes (Vācija) saka: ”Visi speciālisti ir vienisprātis, ka šāda gaļa nav kaitīga, ja vien hormoni tiek lietoti precīzi pēc norādījumiem.” Turpretī laikrakstā Die Woche varēja lasīt, ka ”15 gadu laikā speciālisti nav varējuši nonākt pie vienota secinājuma” par to, cik droši ir ēst šādu gaļu. Francijā uz jautājumu par hormonu lietošanu var saņemt īsu un skaidru atbildi: ”Nē, hormonus nedrīkst lietot!” Tātad diskusijas par šo jautājumu nebūt nav galā.

Apstarotā pārtika

1916. gadā Zviedrijā tika izdarīti pirmie mēģinājumi apstarot pārtiku, un tagad jau vismaz 39 valstīs ir oficiāli atļauta pārtikas produktu (kartupeļu, kukurūzas, augļu, gaļas) apstarošana ar nelielu radiācijas devu. Kāpēc tas tiek darīts? Valda uzskats, ka radiācija nogalina lielāko daļu baktēriju, insektu un parazītu un līdz ar to samazina patērētājiem risku saslimt ar pārtikas izraisītām slimībām. Apstarošana arī pagarina produktu uzglabāšanas laiku.

Protams, no ekspertu viedokļa ideāli būtu, ja mēs lietotu tikai svaigu pārtiku. Bet kuram gan ir tik daudz laika, lai katrai ēdienreizei kaut ko speciāli gatavotu? ”Desmit minūtes brokastīm un piecpadsmit minūtes pusdienām un vakariņām” — saskaņā ar žurnālā Test minētajiem datiem, tik daudz laika cilvēki vidēji veltī maltīšu pagatavošanai. Tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi patērētāji priekšroku dod pārtikai, kas jau ir gatava lietošanai un kas ilgi glabājas. Bet vai apstarotā pārtika nekaitē veselībai?

1999. gadā Pasaules veselības organizācija publicēja pētījumu, ko bija veikusi kāda starptautiska speciālistu grupa. Viņi bija secinājuši, ka apstarotā pārtika ”ir patērētājiem nekaitīga un tās uzturvērtība atbilst normai”. Šīs tehnoloģijas atbalstītāji pārtikas apstarošanu salīdzina ar marles pārsēju sterilizēšanu, kas arī tiek veikta ar apstarošanu, vai ar bagāžas izlaišanu caur lidostās izmantotajiem elektroniskajiem skeneriem. Turpretī kritiķi neatlaidīgi apgalvo, ka apstarošana pazemina pārtikas  dabisko uzturvērtību un var sevī slēpt līdz šim nenoskaidrotus draudus patērētāju veselībai.

Ģenētiski modificēta pārtika

Ģenētiķi jau ilgāku laiku ir spējuši ievadīt viena organisma DNS gēnu cita tās pašas sugas organisma DNS. Taču tagad ģenētiķu iespējas ir daudz plašākas. Piemēram, ir zemenes un tomāti, kuros ir ievietots kādas zivs gēns, kas tos padara mazāk jutīgus pret zemām temperatūrām.

Par ģenētiski modificētas pārtikas plusiem un mīnusiem tiek runāts daudz. * Tās aizstāvji apgalvo, ka šis biotehnoloģijas veids ir daudz vieglāk prognozējams un kontrolējams nekā tradicionālās augu selekcijas metodes un ka tas dos lielākas labības ražas, tādā veidā risinot bada problēmu pasaulē. Bet vai ģenētiski pārveidotu pārtiku lietot uzturā ir droši?

Par šo jautājumu tika sastādīts ziņojums, ko kopīgi sagatavoja zinātnieki, kas pārstāvēja dažādas akadēmijas Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Brazīlijā, Indijā, Ķīnā, Meksikā un citās attīstības valstīs. Šis ziņojums tika publicēts 2000. gada jūlijā, un tajā bija teikts: ”Līdz šim laikam ģenētiski pārveidota labība ir audzēta vairāk nekā 30 miljonos hektāru un nav ziņu par to, ka cilvēkiem būtu radušies veselības traucējumi, kuru tiešais cēlonis būtu ģenētiski pārveidotā labība vai no tās gatavotie produkti.” Dažviet ģenētiski pārveidoti produkti tiek uzskatīti par tikpat drošiem kā parastie produkti.

Taču ne visi par to ir tik pārliecināti. Austrijā, Francijā un Lielbritānijā daļa patērētāju uz ģenētiski pārveidotu pārtiku raugās ar neuzticību. Kāds holandiešu politiķis par šādu pārtiku sacīja: ”Ir pārtikas ražošanas veidi, kas mums vienkārši nepatīk.” Kritiķi norāda arī uz šī jautājuma ētisko pusi un iespējamo kaitējumu apkārtējai videi.

Pēc vairāku zinātnieku domām, pārtikas ģenētiskā modificēšana ir jauna prakse, tāpēc ir jāizdara vēl daudz pētījumu, lai uzzinātu par iespējamu risku tās patērētājiem. Piemēram, Britu medicīnas asociācija uzskata, ka gēnu inženierija ir ļoti daudzsološa, taču tā norāda arī uz jautājumiem, kuri vieš bažas (piemēram, jautājumu par alerģiskām reakcijām uz ģenētiski pārveidotiem pārtikas produktiem) un kuru dēļ ”pētījumi ir jāturpina”.

Nepieciešama līdzsvarotība

Ir valstis, kurās līdz pat 80 procentiem pārtikas produktu ir speciāli apstrādāti. Bieži tiem ir pievienotas dažādas piedevas, kas pastiprina vai standartizē garšu un krāsu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku. Kādā enciklopēdijā teikts, ka ”daudzi mūsdienu produkti — našķi ar mazu kaloriju saturu, lietošanai gatavie produkti utt. — bez pārtikas piedevām nemaz neeksistētu”. Tāpat ir lielāka iespējamība, ka šie produkti satur ģenētiski modificētus elementus.

Gadiem ilgi lauksaimniecībā ir izmantotas metodes, ko daudzi ir uzskatījuši par kaitīgām.  Indīgo pesticīdu lietošana ir tikai viens šāds piemērs. Turklāt pārtikas industrijā jau ilgāku laiku tiek izmantotas piedevas, kas patērētājiem mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas. Vai jaunās tehnoloģijas ir mazāk bīstamas? Pat speciālisti nevar dot tikai vienu atbildi. Gan šo tehnoloģiju piekritēji, gan pretinieki savus uzskatus var pierādīt ar rezultātiem, kas iegūti nopietnos zinātniskos pētījumos un kas nevienprātību šajā jautājumā, šķiet, tikai padziļina.

Daudzi cilvēki ar modernās tehnoloģijas palīdzību ražoto pārtiku uzskata par neizbēgamību, vai arī viņus šobrīd vairāk nodarbina citas problēmas, tāpēc viņi nolemj par šo jautājumu nelauzīt galvu. Turpretī citiem tas ir ļoti svarīgi. Ko jūs varat darīt, ja jūs un jūsu ģimeni uztrauc, vai jūsu izvēlēto pārtikas produktu apstrādāšanas procesā nav pārāk daudz izmantota modernā tehnoloģija? Nākamajā rakstā tiks piedāvāti daži praktiski ieteikumi, kas varētu jums noderēt. Taču vispirms būtu labi pārliecināties, ka mums ir līdzsvarots viedoklis šajā jautājumā.

Pārtikas drošību var salīdzināt ar veselību. Ne vienā, ne otrā no šīm sfērām patlaban nav iespējams panākt pilnību. Kā varēja lasīt vācu žurnālā natur & kosmos, pat cilvēkiem, kas ļoti rūpīgi izvēlas un gatavo ēdienu, bieži ir jāpieņem kompromisa lēmumi, izsverot katra produkta plusus un mīnusus. Tomēr jāatceras, ka ikvienam cilvēkam ir savas individuālas vajadzības, un kas vienam nāk par labu, citam var kaitēt. Vai tāpēc nebūtu gudri veidot līdzsvarotu attieksmi un censties izvairīties no galējībām?

Protams, Bībelē nav teikts, kā mums būtu jāvērtē ar modernās tehnoloģijas palīdzību ražotā pārtika. Bet tā mūs māca attīstīt īpašību, kas var lielā mērā palīdzēt. Filipiešiem 4:5 (NW) ir teikts: ”Jūsu saprātīgums lai kļūst zināms visiem cilvēkiem.” Saprātīgums mums palīdzēs pieņemt līdzsvarotus lēmumus un izvairīties no galējībām. Šī īpašība mūs atturēs no tā, lai mēs nenorādītu citiem, kā viņiem būtu vai nebūtu jārīkojas. Tāpat tā mūs pasargās no bezjēdzīgām, asām diskusijām ar cilvēkiem, kuru viedoklis atšķiras no mūsējā.

Jāatzīmē, ka jautājumā par daudziem riska faktoriem, kas saistīti ar pārtiku, valda diezgan liela vienprātība. Kādi ir daži no tiem, un kādus drošības pasākumus ir iespējams veikt, lai sevi pasargātu?

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 4. lpp.]

Vai patērētājus ietekmē hormoni un antibiotikas, kas tiek pievienotas liellopu barībai?

[Attēls 6. lpp.]

Rūpīgi izlasiet pārtikas produktu etiķetes

[Attēls 7. lpp.]

Regulārai svaigu pārtikas produktu iegādei ir daudz priekšrocību