Kas notiek pasaulē

Netīrā nauda

”Uz papīra naudaszīmēm mudžēt mudž baktērijas,” sacīts Kanādas laikrakstā The Globe and Mail. Amerikas Savienotajās Valstīs nesenos pētījumos tika konstatēts, ka gandrīz uz visām apgrozībā esošajām banknotēm ir atrodami streptokoki, enterobaktērijas, pseidomonas un citi patogēni mikroorganismi. Kā raksta The Globe, tie ”var apdraudēt cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vecus ļaudis, kam ir vāja veselība, un HIV nēsātājus un AIDS slimniekus”. Dažas naudaszīmes ir inficētas pat ar vēl bīstamākām baktērijām. Zinātnieki iesaka padomāt, vai nav pienācis laiks ”atmazgāt” naudu šī vārda tiešā nozīmē. Japānā cilvēki jau var saņemt banknotes no ”tīriem bankas automātiem”, kas ”izsniedz jenas, kuras tikušas uzkarsētas līdz 200°C — šī temperatūra ir pietiekami augsta, lai ietu bojā daudzas baktērijas, bet nauda nesadegtu”. Kad esat turējuši rokās naudu, nomazgājiet rokas, sacīts The Globe.

Pārāk daudz sāls uz autoceļiem

Katru ziemu uz Francijas ceļiem tiek izkaisīts 400 000 līdz 1,4 miljoni tonnu sāls, lai atbrīvotu tos no sniega un ledus, informē dabas žurnāls Terre sauvage. ”Visa šī sāls nodara videi ļaunumu, kas tagad mazpamazām tiek atklāts.” Sāls uzkrājas augsnē un piesārņo dzeramā ūdens akas, gruntsūdeni, ezerus un dīķus. Tā iznīcina mazāk izturīgus augus 5 metru joslā gar ceļiem un bojā koku sakņu galus. Sāls, ko koki uzsūc ar savām saknēm, kavē fotosintēzi. Regulāras sāls iedarbības dēļ koki sāk nīkuļot un nokalst. Daudzus dzīvniekus, kas nāk uz autoceļiem laizīt sāli, sabrauc automašīnas, vai arī tie iet bojā tāpēc, ka īsā laikā ir uzņēmuši pārāk daudz sāls. Noteiktos apstākļos sāls var veicināt arī bīstamas ledus kārtiņas veidošanos uz ceļiem. Ja ceļu klāj sniegs, braucēji parasti ir uzmanīgi, bet daudzi kļūst nevērīgi, ja uz ceļa sniega nav, neiedomādamies, ka to varbūt klāj šāda plāna, nemanāma ledus kārta. Varas iestādes iesaka: ”Kaisiet sāli ar prātu — kaisiet to mazāk.”

Pūces sauciens vēstī par tās veselību

Pēc meža pūču ūjināšanas var spriest par to veselības stāvokli, stāstīts žurnālā The Economist. ”Stīvens Redpāts no Lielbritānijas Ekoloģijas un hidroloģijas centra kopā ar saviem kolēģiem Ziemeļanglijā, Kīldera mežā, pētīja 22 meža pūces.” Zinātnieki ”atskaņoja nepazīstama pūču tēviņa saucienu ierakstus un mērīja, cik ilgs laiks paiet, līdz viņu pētāmie objekti atsaucas uz šo izaicinājumu”. Pūces, kuru asinīs bija vairāk parazītu, ilgāk kavējās ar atbildes saucienu — parazītu visvairāk apsēstās pūces atsaucās pēc divreiz ilgāka laika nekā tie indivīdi, kuriem parazītu nebija. Turklāt tām pūcēm, kurām bija vairāk parazītu, balss bija zemāka nekā veselajiem putniem. ”Pūču sabiedrībā tas, bez šaubām, nozīmē neglābjami sevi nodot,” teikts The Economist.

Lasiet priekšā saviem bērniem

”Ja [bērni] redz, ka mamma un tētis labprāt lasa, viņi cenšas tos atdarināt,” norādīts poļu žurnālā Przyjaciółka. Laikmetā, kad bērni arvien vairāk skatās televīziju, sacīts rakstā, ir vērts lasīt priekšā jau divgadīgiem mazuļiem, pievēršot viņu uzmanību attēliem un paskaidrojot tos. Vecāki var bērnam pajautāt, ko viņi tikko ir lasījuši, lai redzētu, vai bērns to ir sapratis. ”Ja bērnam piepeši kļūst garlaicīgi.., mēģiniet atdzīvināt lasījumu ar izteiksmīgiem žestiem un intonācijām.” Vecāki tiek mudināti uzzināt, kas bērnu interesē, un runāt ar viņu par to. ”Pastāstiet, kuras grāmatas jums bērnībā patika, miniet dažus interesantus nosaukumus. [..] Turpiniet lasīt bērniem priekšā arī tad, kad viņi jau paši prot lasīt,” teikts žurnālā. ”Reizēm pietiek izlasīt priekšā dažas pirmās lappuses, lai pamodinātu interesi, un bērns pats ar aizrautību lasa tālāk.”

Nedienas ar garšu

Pēc ausu, deguna un kakla slimību speciālista Hirosi Tomitas aprēķiniem, katru gadu Japānā vairāk nekā 140 000 cilvēku, viņu vidū arī nepieredzēti daudz bērnu un jauniešu, zaudē garšas sajūtu. Šos traucējumus var izraisīt noteikti medikamenti un slimības, teikts The Daily Yomiuri publicētajā rakstā, tomēr Tomita uzskata, ka aptuveni 30 procentos gadījumu garšas zudums ir saistīts ar svarīga mikroelementa — cinka — trūkumu organismā. ”Cinkam ir liela nozīme jaunu garšas pumpuriņu šūnu veidošanās procesā,” atzīmēts rakstā, ”un [cinka] trūkums izraisa pakāpenisku jutīguma  mazināšanos.” Kalorijām bagāti produkti ar zemu uzturvērtību, pusfabrikāti un gatavi produkti, kā arī vienveidīga pārtika saasina šo problēmu. Rakstā paskaidrots, ka tādas ”piedevas kā fosfāti, ko satur daudzi gatavi produkti, samazina cinka daudzumu organismā un kavē tā asimilāciju.” Tiem, kam ēdiens šķiet bezgaršīgs, Tomita iesaka ar cinku bagātus produktus, piemēram, austeres, nelielas zivtiņas un aknas. Daudzveidīgs un veselīgs ēdiens var palīdzēt garšas pumpuriņiem atjaunoties, bet, ja stāvoklis ir smags un vairāk nekā sešus mēnešus netiek saņemta ārstēšana, izredzes uz atveseļošanos ir mazākas, saka Hirosi Tomita.

Amerikas Savienotajās Valstīs aug mošeju skaits

Liecinot, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizvien vairāk musulmaņu, ”mošeju skaits [šajā valstī] sešu gadu laikā ir pieaudzis apmēram par 25 procentiem un pārsniedzis 1200”, informē The New York Times. Pēc Džordžtaunas universitātes Kristiešu un musulmaņu savstarpējās sapratnes centra direktora Džona Esposito vērtējuma, patlaban ASV ir četri līdz seši miljoni musulmaņu. Spriežot pēc nesen veikta pētījuma rezultātiem, kuru sponsorēja četras ASV islāma organizācijas, šis skaitlis varētu būt pat vēl lielāks. Jebkurā gadījumā, kā teica Dž. Esposito, ”nepārtrauktais imigrantu pieplūdums un samērā lielais bērnu skaits daudzās musulmaņu ģimenēs” nodrošinās arī turpmāku pieaugumu. ”Būs vajadzīgi tikai daži gadu desmiti, lai islāms kļūtu par otro lielāko reliģiju Amerikā.” Mošejas apmeklētāju vidū ”absolūtais vairākums ir vīrieši”, raksta Times. Pētījumā arī tika noskaidrots, ka ”ticīgajiem ir dažāda etniskā piederība: trešdaļa ir Dienvidāzijas tautu pārstāvji, 30 procenti — afroamerikāņi, 25 procenti — arābi”.

”Slimās” mājas

”Melburnā [Austrālija] nepilnu gadu vecās mājās gaistošo organisko savienojumu koncentrācija līdz pat 20 reizēm pārsniedz līmeni, ko Nacionālā veselības un medicīnisko pētījumu padome atzinusi par drošu,” stāstīts New Scientist. Viena no šīm ķimikālijām ir formaldehīds, ”kas kairina ādu un, iespējams, izraisa vēzi”. Formaldehīds izgaro no celtniecības materiāliem, piemēram, grīdas plāksnēm, kā arī no mēbelēm. No jauniem paklājiem izdalās stirols, vēl viens varbūtējs kancerogēns, un ”no krāsām un šķīdinātājiem izgaro vesela toksisku savienojumu buķete”, teikts rakstā. ”Vairākumam cilvēku šīs vielas, jādomā, nekādu nopietnu ļaunumu nenodarīs, bet tās var izraisīt galvassāpes un nedaudziem sevišķi jutīgiem cilvēkiem radīt smagus veselības traucējumus.”

Lielākais piena ražotājs pasaulē

Kā ziņo The Hindustan Times, Indija ir kļuvusi par lielāko piena ražotāju pasaulē. ”Institūts Worldwatch [Vašingtona, ASV] ir uzslavējis Indijas ”piena revolūciju”,” atzīmēts rakstā. ”Kopš 1994. gada piens ir kļuvis par Indijas galveno lauksaimniecības produktu, un 1997. gadā Indija apsteidza ASV, ieņemot pirmo vietu pasaules piena ražotāju vidū.” Rakstā citēti Worldwatch institūta vadītāja Lestera Brauna vārdi: ”Ievērības cienīgs ir fakts, ka Indija to ir panākusi, izmantojot lopbarībai lauksaimniecības blakusproduktus un atlikumus, kas paliek pēc ražas novākšanas, nevis graudus. Indijai ir izdevies palielināt olbaltumvielām bagātas pārtikas ražošanu, neatņemot labību cilvēkiem un neizbarojot to lopiem.”

Tērēt naudu kļuvis vēl vieglāk

Tehnoloģijas attīstība ir padarījusi iepirkšanos par laika kavēkli, kam var nodoties 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, un daudzi kanādieši to ir ļoti iecienījuši, stāstīts laikrakstā Calgary Herald. ”Internets, TV iepirkšanās kanāls, preču katalogi un kredītkartes dod cilvēkiem iespēju iepirkties augu diennakti.” Kartes ar augstu kredīta limitu mudina cilvēkus pārtērēt līdzekļus. Dažkārt tiek izmantoti papildu stimuli, lai mudinātu klientus biežāk lietot kredītkarti. Kalgari universitātes (Kanāda) Vadības fakultātes pasniedzējs Lerijs Vuds sacīja: ”Cilvēkiem ir skaidra nauda, lai nopirktu kādu preci, tomēr viņi lieto kredītkarti, lai dabūtu balvu vai punktus, un domā, ka pataupīs skaidro naudu, lai samaksātu rēķinu mēneša beigās. Pēc tam viņi iztērē šo naudu, un nu viņiem ir arī parāds par preci, kas pirkta uz kredīta.” Tomēr, pēc L. Vuda domām, problēmas saknes ir vēl dziļākas. Viņaprāt, cenzdamies uzturēt noteiktu dzīves līmeni, patērētāji drīzāk ir gatavi iedzīvoties parādos nekā samazināt izdevumus. Saskaņā ar 1999. gada datiem, ko publicējusi Kanādas Statistikas pārvalde, kanādiešu parādi, kas iekrāti, lietojot kredītkartes, kopumā pārsniedz 14 miljardus Kanādas dolāru (5,6 miljardi latu).