Kas notiek pasaulē

Pretvīrusu tēja

Iepriekšēji laboratoriski pētījumi liecina, ka ”daudzas rūpnieciski ražotās tējas acīmredzot padara neaktīvus vai iznīcina vīrusus”, ziņo Reuters Health Information. Tika pārbaudīta vairāku marku zaļās un melnās tējas — gan karstas, gan ar ledu — iedarbība uz dzīvnieku audiem, kas inficēti ar tādiem vīrusiem kā herpes simplex 1. un 2. tipa vīruss un bakteriofāgs T1. Kā izsakās zinātnieks Dr. Miltons Šifenbauers no Peisa universitātes Ņujorkā, ”ledus tēja un tradicionāli pagatavota tēja [herpesvīrusus] nogalina vai padara neaktīvus dažu minūšu laikā”. Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī izmēģinājumos ar T1 vīrusu. Lai gan joprojām nav skaidrs, kā tēja padara šos vīrusus nekaitīgus, zinātnieki ir pārliecinājušies, ka tā ir iedarbīga pat tad, ja ir ievērojami atšķaidīta. Melnajai tējai ir konstatēta nedaudz spēcīgāka pretvīrusu iedarbība nekā zaļajai.

 Parādi par telefona sarunām

Austrālijā jaunieši, to vidū ”pat tikai 18 gadus veci, pasludina sevi par maksātnespējīgiem milzīgo mobilā telefona rēķinu dēļ”, sacīts laikrakstā The Sunday Telegraph. Jauniešus ietekmē neatlaidīgā reklāma un vieglā iespēja saņemt kredītu, un dažiem no viņiem mobilā telefona rēķinu kopsumma sasniedz tūkstošiem dolāru. Austrālijas tirdzniecības ētikas ministrs Džons Votkinss teica: ”Daži jaunieši tagad beidz skolu, iestiguši parādos un ar zemu kredītspējas novērtējumu. Tas ir ļoti bēdīgs patstāvīgas dzīves sākums.” Laikrakstā bija doti šādi ieteikumi, lai palīdzētu jauniešiem neiedzīvoties parādos: precīzi noskaidrojiet, cik jūsu sarunas maksās. Apdomājiet, vai jūs nevarētu izmantot priekšapmaksas sarunu karti, lai sakrāt parādu nemaz nebūtu iespējams. Centieties lietot tālruni stundās, kad maksa par sarunām ir mazāka.

Slēptās briesmas Francijā

Tiek lēsts, ka Francijas zemē atrodas aptuveni 1,3 miljoni tonnu sprādzienbīstamu ierīču, kas palikušas no Pirmā un Otrā pasaules kara, ziņo Le Figaro. Kādreizējās frontes līnijas vietā ir papilnam vecu lādiņu un ķīmisku bumbu, kas joprojām apdraud cilvēkus un vidi. Tā kā daudzi agrāk neaizņemti zemes gabali tagad ir pārvērsti par dzīvojamiem vai rūpniecības rajoniem, sapieru brigādes ik gadus saņem vairākus tūkstošus izsaukumu. Tomēr ir notikuši simtiem nelaimes gadījumu, un laika posmā no 1945. līdz 1985. gadam, savus pienākumus pildot, ir gājuši bojā vairāk nekā 600 sapieru. Ja saglabāsies līdzšinējie tempi, pēc speciālistu domām, varētu paiet kādi 700 gadi, līdz viss šis arsenāls tiks aizvākts.

Ūdens — tūristiem?

”Daudzi pasaules kūrorti un tūrisma centri cīnās ar problēmām, ko rada tūristu pūļi, kuru augošais pieprasījums pēc peldbaseiniem un golfa laukumiem izsmeļ vietējos ūdens resursus,” raksta Londonas The Guardian. ”Tas ir ļoti nopietns un globāls jautājums,” saka organizācijas Tourism Concern pārstāve Triša Bārneta. ”[Āfrikā] reizēm gadās redzēt ciemus, kur ir viens vienīgs ūdenskrāns, turpretī visās viesnīcās krāns un duša ir katrā numurā.” Kāda starptautiska dabas aizsardzības organizācija lēš, ka Spānijā viens tūrists dienā patērē 880 litrus ūdens, bet vietējais iedzīvotājs — tikai 250 litrus. Sausā klimatā golfa laukums ar 18 bedrītēm var prasīt tikpat daudz ūdens kā pilsēta ar 10 000 iedzīvotājiem. Pēc Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem, ar to ūdens daudzumu, ko 100 tūristi iztērē 55 dienās, pietiktu, lai izaudzētu tik daudz rīsu, ka 100 ciema iedzīvotāji varētu paēst 15 gadus.

Smēķēšanas bīstamība

”Astotā daļa plaušu vēža izraisīto nāves gadījumu nesmēķētāju vidū ir pasīvās smēķēšanas rezultāts,” apgalvo Naohito Jamaguči no Japānas Nacionālā Vēža centra zinātniskās pētniecības institūta. Zinātnieki balstīja savus secinājumus uz pētījumu, kas aptvēra 52 000 plaušu vēža izraisītu nāves gadījumu. Turklāt ”pētījumos jau sen ir noskaidrots, ka sekundārajos dūmos ir vairāk toksiskā oglekļa monoksīda un kancerogēnu savienojumu nekā tajos dūmos, ko smēķētāji ievelk tieši no cigaretes”, sacīts laikrakstā Asahi Shimbun. 1999. gadā Japānā pēc valdības pasūtījuma veiktā pētījumā tika konstatēts, ka no 14 000 cilvēkiem, ko aptvēra šis pētījums, 35 procenti ir pakļauti sekundāro tabakas dūmu iedarbībai darbā vai skolā un 28 procenti mājās. ”Smēķētājiem jāsaprot kāds fakts: viņi nesmēķētājiem kaitē tik lielā mērā, ka abas grupas ir cītīgi jācenšas norobežot vienu no otras,” saka Jamaguči.

Modernā vergu tirdzniecība

Saskaņā ar kāda britu akadēmiķa jaunākajiem pētījumiem, mūsdienās ”verdzība pasaulē ir izplatītāka nekā jebkad agrāk”, stāstīts Londonas The Independent. Sari universitātes (Lielbritānija, Rohemptona) socioloģijas profesors Kevins Beilss ”ir aprēķinājis, ka patlaban ir paverdzināti 27 miljoni cilvēku — vairāk nekā Romas impērijā vai transatlantiskās vergu tirdzniecības ziedu laikos”, teikts laikrakstā. Mūsdienu verdzības formas gan varbūt atšķiras no tām, kas pastāvēja pirms 150 gadiem, taču ir miljoniem cilvēku, kurus, ”lietojot varu vai draudot ar fizisku izrēķināšanos, tur savā pakļautībā cita persona un kuri nesaņem pilnīgi nekādu atlīdzību”, saka K. Beilss. Visparastākā verdzības forma mūsdienās ir līguma verdzība — organizētas bandas par noteiktu samaksu nelegāli ieved strādniekus citā valstī, apsolot tiem labi apmaksātu darbu, bet pēc tam šie cilvēki tiek piespiesti smagi strādāt, lai atmaksātu parādu.

Vingrinājumi pret depresiju

”Dažiem pacientiem fiziski vingrinājumi, iespējams, labāk palīdz cīnīties ar depresiju nekā parastā medikamentu terapija,” komentējot pētījumu, kas veikts Djūka universitātes Medicīnas centrā Amerikas Savienotajās Valstīs, rakstīts Harvard Mental Health Letter. Trīs depresijas slimnieku grupas, pa 50 cilvēkiem katrā, četrus mēnešus saņēma atšķirīgu ārstēšanu: viena grupa lietoja kādu antidepresantu, otra tikai nodarbojās ar vingrinājumiem, bet trešā gan lietoja zāles, gan vingroja. Pēc četriem mēnešiem visās trijās grupās 60 līdz 70 procentiem pacientu ”vairs nebija klīniskas depresijas”, bija teikts Health Letter. Taču, pārbaudot pacientu stāvokli pēc sešiem mēnešiem, tika konstatēts, ka tie, kuri bija nodarbojušies ar fiziskiem vingrinājumiem, ”gan emocionāli, gan fiziski bija labākā stāvoklī; viņiem depresija bija atjaunojusies tikai astoņos procentos gadījumu”. Turpretī to pacientu vidū, kas bija lietojuši zāles, recidīvi bija vērojami 38 procentos gadījumu, bet to vidū, kas ārstējās gan ar zālēm, gan vingrinājumiem, — 31 procentā gadījumu.

Jamaikas rifi sāk atgūties?

Jamaikas ziemeļu piekrastē, šķiet, ir atgriezušies jūras eži, stāstīts kādā The Dallas Morning News rakstā. Turklāt ”zinātnieki ir atklājuši, ka kopā ar jūras ežiem ir parādījies arī daudz jaunu koraļļu, starp tiem arī izturīgas un rifus veidojošas sugas”. Kopš 1983. un 1984. gadā šeit strauji izzuda jūras ežu suga Diadema antillarum, koraļļu rifiem klājās grūti. Dažas jūras ežu sugas neļauj pārlieku savairoties jūraszālēm, kas var nodarīt postu koraļļu rifiem, ja tām nekas netraucē augt un iet plašumā. Taču ”jauni pētījumi liecina, ka Diadema atkal ir savairojušies un koraļļi, iespējams, dara to pašu”, teikts laikrakstā. Jūras bioloģe Nensija Noltone atzīst, ka tās ir ”labākās ziņas, kādas no Karību rifiem saņemtas vairāku gadu desmitu laikā”.

Plastmasas granulas saindē jūras dzīvniekus

”Visā pasaulē jūras organismus saindē sīkas plastmasas granulas, kas peld okeānā,” ziņots žurnālā New Scientist. Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ražo polimērmateriālus granulu veidā un sūta tās uz visām pasaules malām uzņēmumiem, kur granulas tiek izkausētas un no tām tiek izgatavoti plastmasas izstrādājumi. Taču tūkstošiem tonnu plastmasas granulu nokļūst jūrā ar rūpnīcu un pilsētu atkritumiem vai tieši no kuģiem, kad tās nejauši izbirst vai tiek izgāztas ūdenī avārijas draudu dēļ. Zinātnieki no Tokijas Lauksaimniecības un tehnoloģijas universitātes (Japāna) ir atklājuši, ka granulas lielā koncentrācijā satur indīgas ķimikālijas, ko tās absorbē no jūras ūdens, — šīs ķimikālijas bojā dzīvnieku imūnsistēmu, pazemina auglību un kaitē hormoniem. Putni, zivis un bruņrupuči apēd šīs granulas, noturējuši tās par ikriem vai citu barību, un kaitīgas sekas var parādīties arī barības ķēdes nākamajos posmos.