Bībeles viedoklis

Vai kristiešiem būtu jāsvin Jaunais gads?

”PĒCPUSDIENA pirms Jaungada nakts ir neparasti mierīga,” saka brazīliešu ārsts Fernandu. ”Tad kādos vienpadsmitos sāk ierasties pacienti — cits pēc cita tiek atvesti cilvēki ar durtām vai šautām brūcēm, piekautas sievas un jaunieši, kas cietuši autoavārijās. Gandrīz visos gadījumos svarīgs faktors ir bijis alkohols.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pārsteigums, ka vienā no Brazīlijā izdotiem žurnāliem gada pirmā diena tika nosaukta par ”starptautisko paģiru dienu”. Kādā Eiropas ziņu aģentūras materiālā bija atzīts: ”Jaunais gads ir piemērots uzdzīvei,” — un piebilsts, ka tas ir ”vēl viens raunds mūžīgajā cīņā starp cilvēku un alkoholu”.

Tiesa, ne visi Jaungada svinībās piedzeras vai kļūst varmācīgi. Patiesībā daudziem ir saglabājušās mīļas atmiņas par Jaunā gada svinēšanu. ”Bērnībā mēs ar nepacietību gaidījām Jauno gadu,” atceras Fernandu, kura vārdi bija minēti iepriekš. ”Bija sagatavoti ēdieni un dzērieni, un mēs spēlējām spēles. Pusnaktī mēs mēdzām apskauties, skūpstīties un vēlēt cits citam laimīgu Jauno gadu.”

Arī tagad daudzi uzskata, ka viņi, svinot Jauno gadu, nenododas nekādām pārmērībām. Tomēr kristiešiem būtu jāpārbauda šo populāro svētku izcelsme un nozīme. Vai Jaungada svinēšana nav pretrunā ar Bībeles mācībām?

Kā bija pagātnē

Jaunā gada svinības nav nekas jauns. Kā vēstīts senos uzrakstos, Babilonā jauna gada iestāšanās tika atzīmēta jau trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. Svētkiem, ko svinēja marta vidū, bija svarīga nozīme. ”Šajā laikā dievs Marduks  lēma, kāds liktenis gaida valsti nākamajā gadā,” teikts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia. Jaunā gada svinības Babilonā ilga 11 dienas, kuru laikā cilvēki nesa upurus dieviem, piedalījās gājienos un auglības rituālos.

Kādu laiku arī romiešu gada sākums bija martā. Bet 46. gadā p.m.ē. imperators Jūlijs Cēzars noteica, ka gada sākums turpmāk atzīmējams 1. janvārī. Šī diena jau bija veltīta katra sākuma dievam Jānam, un kopš tā laika arī romiešu gads sākās ar šo dienu. Datums mainījās, bet karnevāliskā noskaņa saglabājās. Maklintoka un Stronga enciklopēdijā ir teikts, ka 1. janvārī cilvēki ”nodevās trakulīgām pārmērībām un ar pagānisku māņticību saistītām izdarībām”.

Arī mūsdienās Jaungada svinībās māņticīgiem rituāliem ir liela nozīme. Piemēram, dažos Dienvidamerikas rajonos daudzi sagaida jauno gadu, stāvot tikai uz labās kājas. Citi pūš ragus un šauj petardes. Saskaņā ar čehu tradīciju Jaungada naktī jāēd lēcu zupa, bet pēc slovāku tradīcijas zem galdauta ir jāpaliek nauda vai zivs zvīņas. Cilvēki, kas ievēro šādus rituālus, lai novērstu nelaimes un nodrošinātu labklājību, patiesībā turas pie sena ticējuma, ka gadu mija ir laiks, kad tiek izlemti likteņi.

Kas teikts Bībelē

Bībelē kristieši tiek mudināti ”dzīvot cienīgi.., nevis dzīrēs un skurbumā”. * (Romiešiem 13:12—14; Galatiešiem 5:19—21; 1. Pētera 4:3.) Tā kā Jaunā gada svinības parasti raksturo Bībelē nosodītās pārmērības, kristieši tajās nepiedalās. Tas nenozīmē, ka kristieši ir īgņas. Tieši pretēji, viņi zina, ka Bībelē ne vienu reizi vien patiesā Dieva kalpi tiek mudināti priecāties un ka ir daudz iemeslu priekam. (5. Mozus 26:10, 11; Psalms 32:11; Salamana Pamācības 5:15—19; Salamans Mācītājs 3:22; 11:9.) Tāpat Bībelē ir atzīts, ka ēdiens un dzēriens ir saistīti ar prieku. (Psalms 104:15; Salamans Mācītājs 9:7a.)

Bet, kā varējām lasīt iepriekš, Jaungada svinības sakņojas pagānu paražās. Dievam Jehovam viltus pielūgsme šķiet netīra un pretīga, tāpēc kristieši neiesaistās nekādā rīcībā, kas cēlusies no tādas pielūgsmes. (5. Mozus 18:9—12; Ecēhiēla 22:3, 4.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru?” Pamatoti ir viņa nākamie vārdi: ”Neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts.” (2. Korintiešiem 6:14—17a.)

Kristieši zina, ka māņticīgi rituāli nenodrošina laimi un labklājību — patiesībā šāda svinēšana var izraisīt Dieva nelabvēlību. (Salamans Mācītājs 9:11; Jesajas 65:11, 12.) Turklāt Bībelē ir teikts, ka kristiešiem jābūt prātīgiem un savaldīgiem. (1. Timotejam 3:2, 11.) Protams, būtu nepareizi, ja cilvēks, kas apgalvo, ka ievēro Jēzus mācības, piedalītos trakulīgās svinībās.

Lai gan Jaungada svinības varētu būt pievilcīgas un aizkustinošas, Bībelē mēs tiekam mudināti ”neaiztikt neko, kas ir nešķīsts,” un ”šķīstīties no visiem miesas un gara traipiem”. Cilvēkiem, kas ievēro šos norādījumus, Jehova dod saviļņojošu solījumu: ”Es jūs pieņemšu. Tad es būšu jums par tēvu, un jūs būsit man par dēliem un meitām.” (2. Korintiešiem 6:17b—7:1.) Saviem uzticīgajiem kalpiem Dievs nodrošinās mūžīgas svētības un labklājību. (Psalms 37:18, 28; Atklāsmes 21:3, 4, 7.)

[Zemsvītras piezīme]