Kad beigsies reliģiskās vajāšanas Gruzijā?

GRUZIJAS DABA PRIECĒ ar savu skaistumu visā tās teritorijā — no Melnās jūras piekrastes, kur allaž valda maigs klimats, līdz sniegotajiem Kaukāza kalniem. Biezi meži, straujas upes un krāšņas ielejas grezno šo kalnaino zemi, kuras viena daļa atrodas Eiropā, bet otra — Āzijā. Rosīgajā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi mūsdienīgas celtnes stāv līdzās senatnīgiem arhitektūras pieminekļiem. Taču Gruzijas lielākā vērtība ir tās iedzīvotāji, kas ir plaši pazīstami ar savām ciešajām ģimenes saitēm un viesmīlību.

Vēstures gaitā Gruzijas iedzīvotāji ne reizi vien ir tikuši apspiesti. Viņu zeme ir cietusi no romiešu, persiešu, bizantiešu, arābu, turku, mongoļu, krievu un citu armiju iebrukumiem. Pēc kāda aprēķina, Tbilisi ir tikusi izpostīta 29 reizes! * Tomēr gruzīni ir saglabājuši ne tikai savu mīlestību pret dzīvi un pret mākslu, it īpaši dziesmām un dejām, bet arī iecietīgas sabiedrības reputāciju.

Diemžēl to vairs nevar teikt par visiem Gruzijas iedzīvotājiem. Iepriekšējo divu gadu laikā grupa gruzīnu ir aptraipījuši savas valsts reputāciju ar to, ka ir uzbrukuši simtiem citu pilsoņu. Pūlis saniknotu cilvēku ir situši vīriešus, sievietes un bērnus, kā arī padzīvojušus cilvēkus un invalīdus. Izmantojot naglotas nūjas un dzelzs stieņus, uzbrucēji ir atstājuši uz savu upuru ķermeņa, sejas un galvas sasitumus un plēstas brūces. Kādēļ tik nežēlīgi ir sisti Gruzijas pilsoņi, kas nevienam nav nodarījuši neko ļaunu? Tādēļ, ka viņi ir Jehovas liecinieki — kristiešu draudzes locekļi, kura Gruzijā ir pastāvējusi pat vēl pirms lielākā daļa uzbrucēju bija piedzimuši.

 No apsūdzībām pie uzbrukumiem

Kaut arī Gruzijā ir garantēta reliģijas brīvība, Jehovas liecinieku literatūra ir bieži tikusi konfiscēta. 1999. gada aprīlī muitas ierēdņi paziņoja, ka aizturētā literatūras krava var tikt atbrīvota vienīgi ar patriarha, Gruzijas pareizticīgo baznīcas galvas, atļauju. * Nākamajā mēnesī vēlreiz izskanēja pareizticīgo baznīcas vārds — šoreiz Isani un Samgori apgabala tiesā. Gurams Šaradze, parlamenta deputāts un politiskās kustības ”Gruzija pāri visam!” līderis, iesniedza prasību tiesā, lai tiktu likvidētas juridiskās personas, ko izmanto Jehovas liecinieki. Viņš nosauca Jehovas lieciniekus par prettautisku un bīstamu organizāciju. Kas atbalstīja Šaradzes prasību? Lietai bija pievienota katolikosa — Gruzijas pareizticīgo baznīcas patriarha — sekretāra vēstule.

1999. gada 20. maijā Gruzija pievienojās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tādējādi apņēmās ievērot šīs konvencijas prasības. Tās 10. pantā teikts: ”Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām.” Vai šīs tiesības atturēja Jehovas liecinieku pretiniekus no tālākiem mēģinājumiem panākt reliģiskās literatūras aizliegšanu? Ne mazākajā mērā!

1999. gada 21. jūnijā Gruzijas patriarha birojs vēstulē muitas dienesta priekšniekam uzstāja, ka ”ārzemju reliģiskās literatūras ievešanai jātiek aizliegtai”. Turklāt Giorgijs Andriadze, Gruzijas pareizticīgo baznīcas oficiālais pārstāvis, paziņoja, ka Jehovas liecinieku organizācija ir bīstama un tā ir jāaizliedz. Šīs nepamatotās apsūdzības sasniedza dzirdīgas ausis. Reliģiskajiem fanātiķiem, kas jau agrāk bija dedzinājuši Jehovas liecinieku literatūru, radās pārliecība, ka viņi var uzbrukt pašiem Jehovas lieciniekiem un palikt nesodīti. 1999. gada 17. oktobrī, svētdienā, viņi sāka rīkoties atkal.

Pūļa uzbrukums paliek nesodīts

Šajā svētdienā Tbilisi aptuveni 120 Jehovas liecinieki — vīrieši, sievietes un bērni — bija sanākuši uz reliģisku sanāksmi. Pēkšņi sapulces vietā iebruka no garīdznieku kārtas izslēgtais kādreizējais pareizticīgo mācītājs Vasilijs Mkalavišvili un 200 viņa piekritēji. * Viņi ielenca sapulcējušos cilvēkus un sāka tos sist ar koka nūjām un dzelzs krustiem. Četri uzbrucēji sagrāba kādu Jehovas liecinieku aiz rokām un kakla un, ar spēku noliekuši viņa galvu pret zemi, sāka skūt viņam galvu, kamēr pārējie ļauni tīksminājās par vīrieša pazemojumu. Kad satracinātais pūlis beidzot atstāja sanāksmes vietu, 16 Jehovas lieciniekiem bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Kādam vīrietim bija lauztas trīs ribas. Cita Jehovas lieciniece, 40 gadu vecā Pati, vēlāk pastāstīja: ”Viņi sāka mani skaļi lamāt, un tad kāds vīrietis man no visa spēka iesita. Viņš sita man pa seju. Es centos ar rokām pasargāt seju, un man pa pirkstiem plūda asinis.” Kad šis nežēlīgais cilvēks beidza sist Pati, viņa ar kreiso aci vairs nevarēja redzēt. Pati acs ir palikusi traumēta.

 Šis cietsirdīgais uzbrukums, kas tika parādīts televīzijā, pamudināja izteikties prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Dienu pēc uzbrukuma viņš paziņoja: ”Es nosodu notikušo un uzskatu, ka tiesībsaizsardzības iestādēm ir jāierosina krimināllieta.” Tā kā uzņemtais videomateriāls ļāva viegli noskaidrot uzbrukuma vadoņa un citu uzbrucēju personību, atrast vainīgos nebūtu bijis grūti. Tomēr divus gadus pēc notikuma neviens no uzbrucējiem nav ticis tiesāts.

Varas iestāžu kūtrums pamudina uz tālāku vardarbību

Nav nekāds pārsteigums, ka bezdarbība, kādu parādīja gan varas iestādes, gan baznīcas, uzbrucējiem lika saprast, ka šāda vardarbība varētu tikt paciesta arī turpmāk. Guvuši iedrošinājumu no tā, ka bija palikuši nesodīti, viņi sāka vēl niknāk uzbrukt Jehovas lieciniekiem un tos aplaupīt gan mājās, gan ielās, gan pielūgsmes vietās. Laikā no 1999. gada oktobra līdz 2001. gada augustam ir notikuši vairāk nekā 80 pret Jehovas lieciniekiem vērsti uzbrukumi, par kuriem ir sastādīti oficiāli ziņojumi, un šajos uzbrukumos ir cietuši vairāk nekā 1000 cilvēku. Tomēr 2001. gada 9. februārī Tbilisi pilsētas prokurors žurnālistiem sacīja, ka Vasilija Mkalavišvili lieta ”joprojām tiek izmeklēta”. Diemžēl laikā, kad tika veidots šis raksts, Gruzijas varas iestādes joprojām ļāva Jehovas liecinieku pretiniekiem veikt naidpilnos noziegumus. (Skat. ”Uzbrukumi turpinās”.)

Ko šajā situācijā dara policija? Laikrakstu ziņas un uzņemtie videomateriāli atklāj, ka policija ne tikvien ļauj izdarīt pret Jehovas lieciniekiem vērstus uzbrukumus, bet  arī pati tajos piedalās! Piemēram, 2000. gada 8. septembrī Zugdidi pilsētā grupa ar stekiem bruņotu policistu pārtrauca kongresu, kurā bija pulcējušies 700 Jehovas liecinieku. Aculiecinieki stāstīja, ka maskās tērpušies policisti, dodoties uz priekšu, savā ceļā ar sitieniem savainoja vairāk nekā 50 kongresa dalībniekus. ”Tas bija briesmīgi,” teica kongresa norises vietas īpašnieks, atceroties šausmas bērnu sejās, kad pār viņu galvām sprāga tukši prettanku šāviņi. Policisti iebruka celtnē un pēc tam to nodedzināja. Līdz pat šai dienai viņi ir palikuši bez soda.

Tā kā šis incidents nebūt nav izņēmums (skat. ”Policijas līdzdalība”), 2001. gada 7. maijā ANO Komiteja pret spīdzināšanu pamatoti izteica savas bažas par to, ka ”Gruzijā turpinās cilvēku spīdzināšana un cietsirdīga, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai sodīšana, kurā ir iesaistīti tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki; joprojām daudzajos gadījumos, kad tiek ziņots par nežēlīgu izturēšanos, nevienā instancē netiek sniegta tūlītēja, objektīva un pilnīga lietas izskatīšana”. * Padomājiet — lai gan Jehovas liecinieki ir iesnieguši policijā vairāk nekā 400 sūdzību, nevienā gadījumā vainīgie, kas ir zināmi, nav tiesāti! Gruzijas ombudsmene, parlamenta ievēlētā cilvēktiesību aizstāve, par to izteicās: ”Cilvēka tiesības pārkāpj tieši tie, kuru pienākumos ietilpst šīs tiesības aizstāvēt. Viņiem cilvēktiesības nav nekas vairāk kā tukša skaņa.”

 Augstākās tiesas lēmums rada neskaidrības

It kā ar saniknotā pūļa un policijas pretlikumīgajiem uzbrukumiem vēl nebūtu gana, Gruzijas Augstākā tiesa nesen pieņēma lēmumu, kas radīja neskaidrības par Jehovas liecinieku tiesībām.

Apskatīsim dažus notikumus pirms šī lēmuma pieņemšanas. Politiķis Gurams Šaradze bija iesniedzis tiesā prasību, lai tiktu likvidētas Jehovas liecinieku izmantotās juridiskās personas. 2000. gada 29. februārī viņa prasība tika noraidīta. Tomēr Šaradze lietu pārsūdzēja un uzvarēja. Jehovas liecinieki savukārt pārsūdzēja spriedumu Augstākajā tiesā. 2001. gada 22. februārī Augstākā tiesa, izmantojot smalkas juridiskas nianses, izšķīra lietu par sliktu Jehovas lieciniekiem. Augstākās tiesas spriedums pamatojās uz to, ka konstitūcijā noteikts reliģiskās organizācijas reģistrēt kā publisko tiesību subjektu saskaņā ar kādu vēl nepieņemtu likumu, kurā būtu sīki izklāstīta reliģisku apvienību reģistrācijas kārtība. Tiesa nosprieda, ka šī likuma trūkuma dēļ Jehovas liecinieki nevar tikt reģistrēti nekādā citā veidā. Tomēr Gruzijā ir likumīgi reģistrētas aptuveni  15 citas apvienības, kas atbalsta reliģisku darbību.

Komentēdams Augstākās tiesas lēmumu, Gruzijas tieslietu ministrs Miheils Saakašvili televīzijas intervijā sacīja: ”No tiesiskā viedokļa lēmums ir visai apšaubāms. Es domāju, ka šī nav veiksmīgākā lappuse Augstākās tiesas darbībā.” Zurabs Adeišvili, Gruzijas Parlamenta juridiskās komitejas priekšsēdētājs, Kestona ziņu dienestam sacīja, ka viņš ir ”ļoti nobažījies” par šādu lēmumu, jo ”tas var pamudināt ekstrēmistiskos spēkus mūsu [Gruzijas pareizticīgo] baznīcā apspiest reliģiskās minoritātes”. Diemžēl Adeišvili bažas izrādījās pamatotas. Dažas dienas pēc lēmuma pieņemšanas atsākās vardarbība pret Jehovas lieciniekiem. 2001. gadā Jehovas liecinieki vairākkārt pieredzēja saniknota pūļa, policistu un pareizticīgo mācītāju uzbrukumus — šādi uzbrukumi notika 27. februārī, 5., 6. un 27. martā, 1., 7., 29. un 30. aprīlī, 7. un 20. maijā, 8. un 17. jūnijā, 11. jūlijā, 12. augustā un 28. un 30. septembrī. Notiek arvien jauni un jauni vardarbības gadījumi.

Kad šis jaunais vajāšanu vilnis bija pusē, Augstākā tiesa spēra neparastu soli, lai publiski paskaidrotu savu lēmumu, sakot: ”Diemžēl sabiedrība ir nepareizi sapratusi Augstākās tiesas lēmumu anulēt Jehovas liecinieku apvienības reģistrāciju. [..] Kad tiesa atcēla lēmumu, ar ko bija reģistrēta juridiskā persona civiltiesību izpratnē, atbildētāju tiesības uz domu, sirdsapziņas un reliģijas brīvību netika ne tieši, ne netieši pārkāptas vai ierobežotas. Netika ierobežota brīvība mainīt savu reliģisko pārliecību, nodoties tai kā vienatnē, tā kopā ar citiem, publiski vai privāti. [..] Tiesas lēmums neierobežoja atbildētāju tiesības saņemt un izplatīt idejas un informāciju. Tas neatņēma viņu tiesības noturēt miermīlīgas sanāksmes.”

Tūkstošiem Gruzijas iedzīvotāju iebilst pret vajāšanām

Kaut arī šķiet, ka Augstākās tiesas paziņojumam nebija lielas ietekmes uz tiem,  kas vainojami vardarbīgajos uzbrukumos, ir iepriecinoši atzīmēt, ka tūkstošiem Gruzijas iedzīvotāju jau bija nosodījuši vajāšanas. 2001. gada 8. janvārī Jehovas liecinieki sāka vākt parakstus petīcijai, kurā valdības iestādēm bija izteikta prasība aizsargāt Gruzijas pilsoņus no pūļa uzbrukumiem un saukt pie atbildības tos, kas piedalās nežēlīgajos uzbrukumos. Divu nedēļu laikā petīciju parakstīja 133 375 pieaugušo Gruzijas iedzīvotāju no visiem valsts reģioniem. Ņemot vērā to, ka Gruzijā ir tikai 15 000 Jehovas liecinieku, lielākā daļa petīciju parakstījušo cilvēku, iespējams, ir Gruzijas pareizticīgo baznīcas locekļi. Taču 2001. gada 22. janvārī petīcija nozuda. Kas notika?

Šajā dienā Gruzijas cilvēktiesību aizstāves Nanas Devdariani birojā tika noturēta preses konference, lai oficiāli darītu zināmu petīcijas saturu. Pēkšņi konferences laikā biroja telpās iebruka Vasilijs Mkalavišvili un vēl desmit cilvēki, lai sagrābtu 14 sējumus, no kā sastāvēja petīcija. Kaukāza Miera un demokrātijas institūta pārstāve centās aizsargāt petīciju, taču viņai uzbruka. Kamēr Mkalavišvili izkliedza lamas, viņa sekotāji preses konferences organizētājiem ar varu atņēma 12 no 14 sējumiem un pazuda kopā ar tiem. Ārvalstu diplomāts, kas bija incidenta aculiecinieks, izsaucās: ”Tas ir vienkārši neticami!” Par laimi, 6. februārī petīcija atkal nonāca Jehovas liecinieku rīcībā, un 2001. gada 13. februārī tā tika nodota Gruzijas prezidentam.

”Visi ļaunprātīgas rīcības.. gadījumi tiks izskatīti tiesā”

Jehovas liecinieki Gruzijā un visā pasaulē paļaujas, ka Gruzijas prezidents ņems vērā iesniegto petīciju un rīkosies. Galu galā jau agrāk prezidents Ševardnadze bija vairākkārt nosodījis Jehovas liecinieku vajāšanas. Piemēram, 1999. gada 18. oktobrī prezidents nosauca uzbrukumus Jehovas lieciniekiem par ”grautiņiem”, kas ”nav paciešami”. 2000. gada 20. oktobrī prezidents kādam Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklim rakstīja: ”Mēs darīsim visu iespējamo, lai izskaustu vardarbību.” Viņš piebilda: ”Gribu jums apliecināt, ka Gruzijas varas iestādes joprojām nelokāmi aizsargās cilvēktiesības un sirdsapziņas brīvību.” Mazliet vēlāk, 2000. gada 2. novembrī, vēstulē Eiropas Drošības un sadarbības komisijai prezidents Ševardnadze izteicās: ”Arī šis jautājums [par reliģisko minoritāšu stāvokli Gruzijā] ir bijis mūsu iedzīvotāju un valdības rūpju centrā.” Viņš komisijai apliecināja: ”Visi ļaunprātīgas rīcības un vardarbības gadījumi tiks izskatīti tiesā, un vainīgie tiks saukti pie atbildības likuma priekšā.”

Tie, kas Eiropā un citās pasaules daļās ar bažām vēro šos notikumus, cer, ka prezidenta Ševardnadzes stingrie vārdi drīz īstenosies dzīvē. Taču, kamēr tas vēl nav noticis, Jehovas liecinieki visā pasaulē neatlaidīgi lūdz par saviem ticības biedriem Gruzijā, lai šie drosmīgie Jehovas liecinieki arī niknajās vajāšanās turpinātu kalpot Jehovam. (Psalms 109:3, 4; Salamana Pamācības 15:29.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 24. lpp.]

”Visi ļaunprātīgas rīcības un vardarbības gadījumi tiks izskatīti tiesā, un vainīgie tiks saukti pie atbildības likuma priekšā.” (Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze; 2000. gada 2. novembris.)

[Izceltais teksts 24. lpp.]

”Mēs ceram, ka šis jautājums [par vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm] tiks atrisināts un visām reliģiskām grupām Gruzijā būs neierobežota brīvība paust savu reliģisko pārliecību.” (Dāvids Sumbadze, Gruzijas vēstniecības ASV vecākais padomnieks; 2001. gada 3. jūlijs.)

[Papildmateriāls/Attēls 20. lpp.]

UZBRUKUMI TURPINĀS

Gruzijas varas iestāžu vilcināšanās tiesāt tos, kas uzbruka Jehovas lieciniekiem, pakļāva Jehovas lieciniekus tālākām vajāšanām.

Piemēram, 2001. gada 22. janvārī Tbilisi, Svanetijas Ubani rajonā, agrākais pareizticīgo mācītājs Vasilijs Mkalavišvili un viņa atbalstītāji iebruka zālē, kur uz reliģisku sanāksmi bija sapulcējušies 70 Jehovas liecinieki. Uzbrucēji Jehovas lieciniekus spārdīja un sita — sita gan ar dūrēm, gan ar koka un dzelzs krustiem. Viens no uzbrucējiem iesita ar lielu koka krustu kādam sapulces dalībniekam pa galvu ar tādu spēku, ka krusts pārlūza. Vairāki Jehovas liecinieki tika ievilkti kādā tumšā telpā, kur atsevišķi uzbrucēji tos sita. Gados vecākiem Jehovas lieciniekiem lika skriet starp uzbrucēju rindām, kuri viņus sita ar dūrēm un krustiem. Divi pieauguši vīrieši dzinās pakaļ četrpadsmitgadīgam zēnam un, to noķēruši, bezpalīdzīgo zēnu sita un spārdīja. Kāds trīsdesmitgadīgs uzbrucējs, piegājis pie divpadsmit gadus veca zēna, iesita viņam pa galvu ar milzīgu gruzīnu Bībeli. Pa to laiku kāds Jehovas liecinieks izkļuva no mājas un skrēja, lai izsauktu policiju, taču viņš tika noķerts. Vīrietim sita pa seju, līdz viņa mute bija pilna ar asinīm un viņš sāka vemt. Beidzot nežēlīgais pūlis izklīda. Uzbrucēji joprojām ir palikuši nesodīti.

2001. gada 30. aprīlī Mkalavišvili sekotāji atkal pārtrauca tās pašas Jehovas liecinieku draudzes reliģisko sapulci. Uzbrucēji izvilka sapulces dalībniekus ārā un sita viņus ar naglotām nūjām. Kādam Jehovas lieciniekam, vārdā Tamazs, bija plēstas brūces uz labās rokas, kreisās plaukstas, kājas un vaiga. Turklāt viņam bija arī dziļas brūces galvā, kurām pēc tam bija jāuzliek piecas šuves. Uzbrucēji pārmeklēja namu, kur bija notikusi sapulce, sadauzīja mēbeles, elektriskās iekārtas un izsita visus logus. Tad viņi lielā ugunskurā sadedzināja Jehovas liecinieku izdoto literatūru. 2001. gada 7. jūnijā organizācija Human Rights Watch no Gruzijas iekšlietu ministra Kahas Targamadzes un Gruzijas ģenerālprokurora Gijas Meparišvili pieprasīja oficiālu informāciju par to, kas ir darīts, lai sauktu pie atbildības tos, kuri vainojami šajā un citos nesen notikušajos uzbrukumos. Līdz šim neviens no uzbrucējiem nav ticis saukts pie atbildības.

[Papildmateriāls 21. lpp.]

POLICIJAS LĪDZDALĪBA

2000. gada 16. septembrī Marneuli pilsētas policija nobloķēja ceļu, lai neļautu 19 autobusiem, kuros Jehovas liecinieki brauca uz kongresu, sasniegt kongresa norises vietu. Pie vienas no barjerām uzbrucēji meta akmeņus uz autobusiem, kuros bija Jehovas liecinieki, un kādai pasažierei akmens trāpīja pa galvu. Vairāki pasažieri tika izvilkti no autobusiem un sisti, kamēr citi tika aplaupīti. Tajā pašā laikā policija ļāva netraucēti braukt autobusiem ar Mkalavišvili sekotājiem, kas bija nolēmuši sagraut kongresa norises vietu. Sasnieguši mērķi, viņi sadedzināja pusotru tonnu reliģiskās literatūras. Policisti kongresa norises vietā piedalījās Jehovas liecinieku piekaušanā.

Ziņu dienests Caucasus Press ziņoja, ka Iekšlietu ministrija ir nolēmusi izmeklēt šo uzbrukumu un ”attiecīgi rīkoties”. Izmeklētājiem bija stingrs pamats, lai vainīgajiem izvirzītu apsūdzību. Gruzijas konstitūcijas 25. pantā ir garantētas pilsoņu tiesības noturēt publiskas sapulces. Tomēr ne pret vienu no uzbrucējiem lieta netika ierosināta. Kā piecus mēnešus pēc šī uzbrukuma vēstīja Kestona ziņu dienests, politiskās kustības ”Gruzija pāri visam!” līdera Gurama Šaradzes advokāts atzina, ka Šaradze bija izmantojis savu ietekmi uz Marneuli un Zugdidi varas iestādēm, lai neļautu notikt diviem Jehovas liecinieku kongresiem.

[Papildmateriāls 21. lpp.]

GRUZIJAS KONSTITŪCIJA GARANTĒ AIZSARDZĪBU

1995. gada 24. augustā pieņemtā Gruzijas konstitūcija garantē reliģijas brīvību un aizsardzību pret nežēlīgiem uzbrukumiem, kā to parāda tālākminētie izraksti:

17. pants. 1. Cilvēka gods un cieņa ir neaizskarami. 2. Spīdzināšana, necilvēcīga, nežēlīga vai pazemojoša izturēšanās pret cilvēku vai sodīšana ir nepieļaujama.

19. pants. 1. Ikvienam ir tiesības uz runas, domu, sirdsapziņas, reliģijas un uzskatu brīvību. 2. Personas vajāšana tās domu, uzskatu vai reliģijas dēļ ir aizliegta.

24. pants. 1. Ikvienam ir tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju, izteikt un izplatīt savus uzskatus mutiski, rakstiski vai jebkurā citā veidā.

25. pants. 1. Ikvienam, izņemot bruņoto spēku, policijas un drošības dienestu pārstāvjus, ir tiesības bez iepriekšējas atļaujas noturēt publiskas sapulces, kuru dalībnieki nav bruņoti, vai nu telpās, vai brīvā dabā.

[Papildmateriāls 22. lpp.]

PASAULE VĒRO

Kā pasaules sabiedrība vērtē Gruzijas nespēju apturēt Jehovas liecinieku vajāšanas?

Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas valdības nāca klajā ar kopīgu paziņojumu: ”Jehovas liecinieku sanāksme tika izjaukta, liels skaits cilvēku izjuta nežēlīgu izturēšanos, bet citi tika kavēti nokļūt sanāksmē. Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vēstniecības ir ļoti satrauktas par šo un citiem nesenajiem gadījumiem, kad Gruzijā ir nopietni pārkāptas cilvēku tiesības uz reliģijas brīvību. [..] Mēs pieprasām, lai Gruzijas valdība izskatītu šos incidentus un nodrošinātu, ka tiek cienītas ikviena cilvēka reliģiskās tiesības.”

Urzula Šleihere, Eiropas Savienības un Gruzijas parlamentārās sadarbības komitejas delegācijas vadītāja, sacīja: ”Eiropas parlamenta delegācijas vārdā es vēlos izteikt savu nemieru par neseno incidentu un virkni nežēlīgo uzbrukumu žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un Jehovas lieciniekiem.. Es uzskatu šādu rīcību par nekrietnu uzbrukumu cilvēka pamattiesībām, kuras Gruzija, parakstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ir apņēmusies ievērot.”

ASV valdības izveidotā Eiropas Drošības un sadarbības komisija sakarā ar uzbrukumiem, kas vērsti pret Jehovas lieciniekiem, rakstīja prezidentam Ševardnadzem: ”Nesenie notikumi ir patiesi satraucoši un rada bažas, ka situācija Gruzijā kļūst nekontrolējama. Ja nekas netiks darīts, tie, kas pieprasa asi vērsties pret reliģiskām minoritātēm, tiks pamudināti turpināt savu vardarbīgo rīcību. Mēs ceram, ka jūs kā valsts vadītājs rādīsiet piemēru iedzīvotājiem un Gruzijas amatpersonām un darīsiet viņiem zināmas divas noteiktas un skaidras vēstis: lai kāds būtu atsevišķu personu viedoklis par citu reliģiju, nav pieļaujami izmantot nekādu vardarbīgu veidu pret tās piekritējiem; un tie, kas iesaistās šādā vardarbībā — it īpaši policisti, kas vai nu sekmē šādu kaunpilnu rīcību, vai tieši tajā piedalās, — tiks sodīti pēc visas likuma bardzības.” Šo vēstuli parakstīja septiņi ASV Kongresa locekļi.

Viens no Eiropas Drošības un sadarbības komisijas vadītājiem, ASV kongresmenis Kristofers Smits, vaicāja: ”Kāpēc Gruzija neatbalsta reliģijas brīvību un cilvēktiesības, ko tā ir apņēmusies darīt? [..] Literatūras sadedzināšana ir pilnīgā pretrunā ar Helsinku vienošanos, un mums, dažiem komisijas locekļiem, tas atgādina grāmatu dedzināšanu, kas notika nacistu varas gados.”

Eiropas un Centrālās Āzijas Human Rights Watch nodaļas izpilddirektore rakstīja: ”Organizācija Human Rights Watch ir dziļi nobažījusies par iespējamo turpmāko vardarbību, ņemot vērā Gruzijas valdības līdzšinējo nespēju sodīt tos, kas vainojami agrākajos nežēlīgajos uzbrukumos reliģiskajām minoritātēm. Mēs aicinām jūs nekavējoties pieprasīt izbeigt uzbrukumus un saukt pie atbildības vainīgos.”

Pasaule vēro. Vai Gruzija rīkosies saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām? Gruzijas reputācija ir apdraudēta.

[Papildmateriāls 23. lpp.]

APELĀCIJAS IESNIEGŠANA EIROPAS TIESĀ

2001. gada 29. jūnijā Jehovas liecinieki Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniedza prasību, kurā bija protestēts pret Gruzijas tiesībaizsardzības iestāžu bezdarbību. Dažas dienas vēlāk, 2001. gada 2. jūlijā, Eiropas tiesa sniedza atbildi. Kā rakstīja tiesas reģistrators, Tiesu palātas priekšsēdētājs uzskata, ka šai lietai ”jāpiešķir prioritāte”.

[Karte 18. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

KRIEVIJA

GRUZIJA

MELNĀ JŪRA

TURCIJA

[Attēls 18. lpp.]

2001. GADA 13. MAIJS. Šamojanu ģimene zaudēja māju, kad tā tika ļaunprātīgi nodedzināta.

[Attēls 18. lpp.]

2001. GADA 17. JŪNIJS. Giorgijam Bagišvli nežēlīgi uzbruka, kad viņš atradās Jehovas liecinieku sanāksmē.

[Attēls 19. lpp.]

2001. GADA 11. JŪLIJS. Dāvidam Salaridzem iesita ar nūju pa galvu un sita pa muguru un ribām, kad notika uzbrukums Jehovas liecinieku sanāksmes dalībniekiem.

[Attēls 23. lpp.]

2000. GADA 28. JŪNIJS. Uzbrucēji Tbilisi sadedzināja Jehovas liecinieku literatūras krājumus.

[Attēls 23. lpp.]

2000. GADA 16. AUGUSTS. Gldani—Nadzaladevi tiesas zālē kāds Vasilija Mkalavišvili atbalstītājs uzbrūk Vorenam Šufeltam, Jehovas lieciniekam no Kanādas.

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

AP Photo/Shakh Aivazov