Kas notiek pasaulē

Svīteri pingvīniem

Uz Tasmāniju ir nosūtīti vairāk nekā 1000 svīteru, ko ir pagatavojuši brīvprātīgie no visas pasaules. Kam šie svīteri ir paredzēti? Tos valkās pundurpingvīni — ap kilogramu smagi putni, kas dzīvo teritorijā, kur bieži tiek konstatēts naftas piesārņojums. ”Kad pingvīni sevi tīra,” paskaidrots Kanādas laikrakstā National Post, ”tie norij pie spalvām pielipušo toksisko naftu. Svīteri tiks uzvilkti naftā izmirkušajiem putniem, lai līdz laikam, kad tos iztīrīs, tie naftu neapēstu.” Laikrakstā piebilsts, ka svīteri palīdzēs arī nodrošināt pingvīniem siltumu. Pēc Tasmānijas Dabas un pieminekļu aizsardzības dienesta pārstāves Džo Kāslas vārdiem, svīteri ir jau bijuši izmantoti jūras putniem ziemeļu puslodē, bet tagad modelis ”tika nedaudz izmainīts, lai to pielāgotu mazajiem pingvīniem dienvidu puslodē”.

 Diskusijas par nūdeļu ēšanas etiķeti

Šļurkstināt vai nešļurkstināt — tāds ir jautājums, kas nodarbina Japānas populāro nūdeļu zupu restorānu apmeklētājus. Daudzi vidējās un vecākās paaudzes japāņi uzskata, ka garie makaroni garšo labāk, ja tos skaļi sūc mutē kopā ar buljonu, kamēr tie vēl ir karsti. Šādā šļurkstināšanā viņi neredz nekā slikta un uzskata to par piemērotu veidu, kā parādīt, ka ēdiens sagādā baudu. Taču jaunāka gadagājuma japāņi ir citās domās par nūdeļu ēšanas etiķeti. Laikrakstā The Japan Times ir teikts: ”Jaunā paaudze nevēlas pilināt zupu uz savām zīda kaklasaitēm un [pazīstamu firmu darinātiem] tērpiem. Būdami audzināti rietumniecisko manieru garā un pieraduši ēst galvenokārt rietumos populāros ēdienus, viņi sliecas nosodīt tos, kas viņiem blakus šļurkstina.” Atšķirīgie viedokļi par nūdeļu ēšanas etiķeti ir padziļinājuši plaisu paaudžu starpā un vecākos cilvēkos ir radījuši neērtības sajūtu par to, ka viņi ir atļāvušies skaļi ēst nūdeles sabiedriskā vietā. Vienā no lielākajiem Japānas laikrakstiem, kas šajā jautājumā bija nostājies vecākās paaudzes pusē, ar nožēlu bija konstatēts: ”Cik tas būs vientulīgi, kad nevienu vairs nedzirdēs šļurkstinām.”

Briesmas, kas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu

”Pēdējos gados ar alkohola lietošanu saistīto traumu, invaliditātes un nāves gadījumu skaits Eiropas jauniešu vidū ir pieaudzis satraucošos apmēros,” ziņo britu medicīnas žurnāls The Lancet. Eiropā, kur ir lielākais alkohola patēriņš pasaulē, alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ mirst 55 000 jauniešu gadā. Uz jautājumu, kādi ir viņu alkohola lietošanas paradumi, viena trešdaļa aptaujāto skolnieku un studentu no Dānijas, Īrijas, Grenlandes, Lielbritānijas un Somijas atbildēja, ka pēdējā mēneša laikā ir bijuši vismaz trīs reizes piedzērušies. Kā noskaidrojās pētījumā, kurš aptvēra 30 Eiropas valstis un kurā tika aptaujāti 100 000 skolēni vecumā no 15 līdz 16 gadiem, lielākais alkohola patēriņa pieaugums ir vērojams Lietuvas, Polijas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas jauniešu vidū. Kā informēja Londonas laikraksts Independent, Lielbritānijas Karaliskā ārstu kolēģija brīdina, ka ”aknu ciroze vēlīnā stadijā, kas agrāk tika konstatēta galvenokārt 40 līdz 50 gadus veciem alkoholiķiem, tagad tiek diagnosticēta” tikko divdesmit gadus sasniegušām sievietēm. Ārstu kolēģija ”pārmērīgu alkohola lietošanu ir nodēvējusi par vienu no tām Lielbritānijas sabiedrības veselības problēmām, kas izmaksā sevišķi dārgi”.

Airu laivā pāri Klusajam okeānam

Brits Džims Šekdars mazā, daļēji slēgtā airu laivā bez burām un motora ir šķērsojis Kluso okeānu. Kā ziņo Limas laikraksts El Comercio, viņš atstāja Peru krastus 2000. gada jūnijā. Drosmīgais jūrasbraucējs paņēma līdzi portatīvo ūdens atsāļošanas iekārtu, radioaparātu, četras satelītkomunikāciju sistēmas un saules baterijas, ar ko to visu darbināt. Pēc deviņiem mēnešiem, 2001. gada martā, noairējis 15 000 kilometru, šis vīrietis, ko daži dēvēja par ”trako jūrnieku”, izkāpa uz Austrālijas zemes. Ceļojuma laikā viņam desmit reizes bija uzbrukušas haizivis un viņš par mata tiesu bija izvairījies no sadursmes ar naftas tankkuģi. Pēdējais pārbaudījums Džimu piemeklēja brauciena pēdējā dienā, kad viļņi apgāza viņa laivu un pēdējie 100 metri viņam bija jāpieveic peldus, lai sasniegtu krastu, kur bezbailīgo jūrasbraucēju gaidīja viņa ģimene.

Draudzīga izturēšanās pret pacientiem veicina atveseļošanos

”Ārsts, kas pret pacientiem veido draudzīgu attieksmi un runā ar viņiem mierinoši, sasniedz labākus rezultātus,” teikts Londonas The Times. Izanalizējuši 25 pētījumus par šo jautājumu, zinātnieki no Jorkas, Ekseteras un Līdsas universitātēm konstatēja: ”Ir noskaidrots, ka ārsti, kas cenšas ar saviem pacientiem izveidot sirsnīgas un draudzīgas attiecības un kas viņus mierina, ka drīz viņi jutīsies labāk, ir daudz efektīvāki nekā ārsti, kas pret slimniekiem izturas bezpersoniski un formāli un izsakās nesaprotamiem terminiem.” Kāds pētījums, kas tika veikts Zviedrijā, liecināja, ka pacienti ”atveseļojas daudz ātrāk un jūtas daudz labāk, ja viņus ārstē ārsts, kas viņiem apliecina, ka viņu stāvoklis uzlabojas, pamudina viņus uzdot jautājumus un pavada kādu minūti ilgāk pie viņiem”.

Labums, ko dod regulāri vingrinājumi

Periodiski pakļaujot sevi intensīvai fiziskai slodzei, daudzi cilvēki cenšas izvairīties no korpulences, koronārās slimības un citām veselības problēmām, kuru cēlonis ir biroju darbiniekiem raksturīgais mazkustīgais dzīvesveids. Taču, kā noskaidrojās kādā nesen veiktā pētījumā, bieži un mēreni vingrinājumi labāk veicina vielmaiņas procesus organismā nekā intensīvi, bet reti treniņi, ziņo Vācijas Süddeutsche Zeitung. Nīderlandiešu zinātnieks Dr. Klāss Vesterterps ar minūtes intervāliem novēroja enerģijas patēriņu 30 brīvprātīgajiem. Rezultāti liecināja, ka daudz efektīvāk ir nevis ”no pilnīgas pasivitātes stāvokļa strauji pāriet pie intensīvas fiziskas slodzes”, bet iekļaut mērenas fiziskas nodarbības ierastajā dienas režīmā. Tāpēc laikrakstā ir ieteikts: ”Pēc iespējas bieži līdzsvarojiet sēdēšanu un stāvēšanu ar kaut ko tādu, kas prasa mērenu fizisku piepūli, piemēram, iešanu vai braukšanu ar velosipēdu.”

Ātrie Francijas vilcieni

1867. gadā brauciens vilcienā no Parīzes līdz Marseļai ilga vairāk nekā 16 stundas. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tas vēl prasīja septiņarpus stundas. Bet 2001. gada jūnijā Francijas Nacionālais Dzelzceļš nodeva ekspluatācijā jaunu ātrvilcienu dzelzceļa maģistrāli, kas savieno šīs divas pilsētas. Tagad vilcieni pa to var braukt ar ātrumu vairāk nekā 300 kilometru stundā un 740 kilometru garo attālumu veikt tikai trīs stundās. 250 kilometru posmā uz dienvidiem no Lionas vilcieni šķērso vairāk nekā 500 tiltu un vairākus gleznainus viaduktus, kuru kopējais garums ir vairāk nekā 17 kilometru, un brauc cauri apmēram 8 kilometrus garam tunelim. Ja nepieciešams, ”stundas laikā abos virzienos var kursēt līdz pat 20 vilcieniem, neriskējot ar drošību”, informē franču dienas laikraksts Le Monde. Tādā gadījumā intervāls starp vilcieniem būtu trīs minūtes.

Bērni un stress

”Bērnība vairs nav laiks, kad bērns var ne par ko neraizēties un nodoties rotaļām, kā tas bija agrāk,” teikts Mehiko laikrakstā El Universal. Zinātnieki ir izpētījuši, ka mūsdienās desmit gadus vecam bērnam jācīnās ar tādu stresa līmeni, kādam 1950. gadā bija pakļauts 25 gadus vecs cilvēks. Galvenokārt šo stresu izraisa nodarbības un citi pasākumi, ar kuru palīdzību vecāki cer nodrošināt saviem bērniem labāku nākotni. Taču pārmērīga slodze ”negatīvi ietekmē veselību, atpūtu un pat bērna attīstību”, atzīmēts laikrakstā. Rakstā vecākiem ir ieteikts pārvērtēt bērnu pienākumus, lai rastu iespēju bērniem vairāk laika pavadīt mājās. Taču tas nozīmē no mācībām brīvo laiku pavadīt nevis bezdarbībā vai stundām ilgi sēžot pie televizora vai datora, bet ”atrodoties laukā, spēlējoties ar citiem bērniem, skrienot, braucot ar velosipēdu, minot mīklas vai zīmējot”.

Ūdens temperatūras paaugstināšanās ietekmē dzīvo dabu

Nesen apmeklējuši Hērda salu, kas atrodas 4600 kilometrus uz dienvidrietumiem no Austrālijas, zinātnieki konstatēja ievērojamas pārmaiņas uz salas sastopamo augu un dzīvnieku populācijās. ”Ir palielinājusies karalisko pingvīnu, kotiku un jūraskraukļu populācija, un teritorijas, ko agrāk klāja ledāji, tagad sedz bagātīga augu sega,” informē laikraksts West Australian. Kā izteicās biologs Eriks Vēlers, 1957. gadā uz salas bija redzēti tikai trīs karalisko pingvīnu pāri. ”Tagad,” viņš turpināja, ”to ir vairāk nekā 25 tūkstoši.” Pēc E. Vēlera vārdiem, pēdējo 50 gadu laikā ūdens virsējā slāņa temperatūra ir paaugstinājusies apmēram par trim ceturtdaļām grāda. ”Tas gan neizklausās daudz, bet ir vairāk nekā pietiekami, lai izraisītu tādas pārmaiņas, kādas patlaban novērojam.” Kā uzskata E. Vēlers, ar laiku klimats Hērda salā varētu kļūt tik silts, ka noteikti augi un dzīvnieki uz tās vairs nevarētu pastāvēt.