Pasaule, kur nebūs lieko

”Tā kā bēgļu problēma ir globāla, arī tās risinājumam jābūt globālam.” (Gils Lešers, starptautisko attiecību profesors.)

JAUNS precēts pāris tumsā steigšus pameta pilsētu. Noraizējies par drošību, vīrs lieki nekavējās, kaut arī abiem līdzi bija mazs bērns. Viņš bija dzirdējis, ka valsts nežēlīgais diktators plāno uzbrukt pilsētiņas iedzīvotājiem. Pēc nogurdinoša ceļojuma aptuveni divsimt kilometru garumā ģimene beidzot šķērsoja robežu un nonāca drošībā.

Par šo vienkāršo ģimeni vēlāk uzzināja ļaudis visā pasaulē. Bērnu sauca Jēzus, un viņa vecāki bija Marija un Jāzeps. Šie bēgļi nepameta savu zemi tāpēc, ka gribēja iedzīvoties. Bēgšanas iemesls bija nāves draudi — uzbrukuma mērķis bija viņu bērns!

Līdzīgi daudziem citiem bēgļiem, Jāzeps un viņa ģimene vēlāk atgriezās dzimtenē, kad politiskā situācija bija mainījusies. Bet ģimenes bēgšana neapšaubāmi bija glābusi mazuļa dzīvību. (Mateja 2:13—16.) Ēģipte — zeme, kurā viņi apmetās, — jau agrāk bija uzņēmusi gan politiskus bēgļus, gan tādus, kas vēlējās tur ieceļot ekonomisku apsvērumu dēļ. Daudzus gadsimtus iepriekš, kad Kanaānā plosījās bads, Ēģiptē bija raduši patvērumu Jēzus priekšteči. (1. Mozus 45:9—11.)

Drošība vēl neapmierina visas vajadzības

Kā liecina gan Bībelē aprakstītie gadījumi, gan piemēri mūsdienās, aizbēgot uz citu zemi, var izglābt dzīvību. Tomēr jebkurai ģimenei ir smagi pamest savas mājas. Lai cik vienkāršas tās būtu, tomēr mājokļa iekārtošanai, visticamāk, ir veltīts gan laiks un pūles, gan nauda. Turklāt ģimenes mantojums varbūt saista bēgļus ar savu zemi un kultūru. Bēgļi var sev paņemt līdzi tikai pavisam nedaudz mantu, tāpēc viņi neizbēgami ieslīgst nabadzībā, lai kāds būtu bijis viņu iepriekšējais mantiskais stāvoklis.

Kad bēgļi beidzot ir nonākuši drošībā, sākotnējā atvieglojuma sajūta var strauji izgaist, ja vienīgais, ko nākotne piedāvā, ir dzīve bēgļu nometnē. Jo ilgāk pastāv šāds stāvoklis, jo smagāk tas nomāc cilvēkus, un vēl grūtāk ir tad, ja nav iespējams iekļauties vietējā sabiedrībā. Bēgļi, tāpat kā visi citi cilvēki, vēlas, lai viņiem būtu savas mājas, bet bēgļu nometne nav visai piemērota vieta bērnu audzināšanai. Vai reiz pienāks tāds laiks, kad visiem cilvēkiem būs laba dzīvesvieta?

Vai repatriācija ir risinājums?

20. gadsimta 90. gados apmēram 9 miljoni bēgļu beidzot atgriezās mājās. Daļai tas bija priecīgs notikums, un šie cilvēki ar entuziasmu ķērās pie savas dzīves atjaunošanas dzimtajā zemē. Bet citiem tā bija samierināšanās ar neizbēgamo. Viņi bija atgriezušies tikai tāpēc, ka zemē, kur viņi bija patvērušies, situācija bija kļuvusi neizturama. Problēmas tur bija tā samilzušas, ka viņi bija izlēmuši labāk doties atpakaļ, kaut arī dzimtenē viņiem atkal būtu jādzīvo nedrošībā.

Pat vislabākajos apstākļos pārcelšanās atpakaļ uz dzimteni ir saistīta ar grūtībām, jo cilvēkam tas nozīmē jau otro reizi pamest zemi, kurā viņš dzīvo. ”Ikkatra pārcelšanās  nozīmē, ka tiks zaudēts tas, kas nodrošina iztiku, piemēram, zeme, darbs, mājas un ganāmpulki,” teikts pārskatā par bēgļu stāvokli pasaulē 1997./98. gadā. ”Katra pārcelšanās nozīmē, ka ar lielām pūlēm viss ir jāsāk no jauna.” Kādā pētījumā par repatriēto bēgļu stāvokli centrālajā Āfrikā bija teikts, ka ”bēgļiem, kas trimdā bija saņēmuši palīdzību, atgriešanās bija grūtāka nekā pati trimda”.

Taču vēl smagākā situācijā ir tie miljoni bēgļu, kas ir spiesti atgriezties dzimtajā zemē pret savu gribu. Kas viņus gaida? ”Viņi nonāk apstākļos, kur likumam nav gandrīz nekādas varas, kur siro bandīti un zeļ varmācīga noziedzība, kur demobilizētie karavīri uzbrūk civiliedzīvotājiem un kur lielākai daļai cilvēku ir pieejami šaujamieroči,” bija sacīts kādā ANO ziņojumā. Šādos briesmīgos apstākļos, protams, nav iespējama nekāda drošība, nemaz nerunājot par citām cilvēku vajadzībām.

Kā tiks izveidota pasaule, kur visi varēs dzīvot drošībā

Ja bēgļus ar varu piespiež atgriezties dzimtajā pusē vai arī ja viņi to dara nelabprāt, bēgļu problēma nekad netiks atrisināta — ir jālikvidē šīs problēmas cēloņi. Kādreizējais ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Sadako Ogata 1999. gadā paziņoja: ”Šī gadu desmita notikumi, sevišķi pagājušā gada notikumi, ļoti skaidri liecina, ka bēgļu problēmu nedrīkst aplūkot, nepievēršoties jautājumam par drošību.”

Tieši drošības trūkuma dēļ miljoniem cilvēku visā pasaulē neizsakāmi cieš. ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans uzsvēra: ”Dažās pasaules malās valstis iekšējo konfliktu dēļ faktiski ir sabrukušas un tās vairs nespēj sniegt saviem pilsoņiem pietiekamu aizsardzību. Citās vietās iedzīvotāju drošību apdraud valdības, kas atsakās darboties sabiedrības labā, vajā opozīciju un soda minoritāšu pārstāvjus, kas neko nav noziegušies.”

Kari, vajāšana un etniskā vardarbība — K. Annana minētie drošības trūkuma galvenie iemesli — visbiežāk sakņojas naidā, aizspriedumos un netaisnībā. Šos ļaunumus nav viegli likvidēt. Vai tas nozīmē, ka bēgļu problēma pasaulē neizbēgami tikai saasināsies?

Ja šī problēma būtu jāatrisina cilvēkiem pašiem, tad neapšaubāmi tā arī notiktu. Bet Bībelē Dievs ir apsolījis, ka viņš ”liks kaŗiem mitēties visā pasaulē”. (Psalms 46:10.) Ar pravieša Jesajas starpniecību Dievs ir licis paziņot, kāds laiks reiz pienāks: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. [..] Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti, nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.” (Jesajas 65:21—23.) Ja uz Zemes valdītu šādi apstākļi, bēgļu problēma  patiešām būtu atrisināta. Bet vai tas ir iespējams?

”Kari sākas cilvēku prātā, tāpēc tieši cilvēku prātā ir jāceļ miera bastioni,” teikts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konstitūcijas preambulā. Cilvēku Radītājs ļoti labi zina, ka cilvēkiem ir jāmaina sava domāšana. Iepriekšminētais pravietis paskaidroja, kāpēc būs iespējams, ka reiz uz visas zemeslodes valdīs drošība: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.)

Jehovas liecinieki jau tagad izjūt, ka ”tā Kunga atziņa” jeb zināšanas par Jehovu palīdz atbrīvoties no aizspriedumiem un naida. Sludinādami visā pasaulē, viņi mudina ļaudis pievērsties kristīgām vērtībām, jo pat kara plosītās zemēs kristīgas vērtības palīdz cilvēkiem atbrīvoties no naida un attīstīt sevī mīlestību. Jehovas liecinieki savu iespēju robežās piedāvā bēgļiem arī praktisku palīdzību.

Bet Jehovas liecinieki apzinās, ka bēgļu problēmu pilnībā atrisinās tikai Dieva ieceltais Ķēniņš Jēzus Kristus. Viņš zina, cik viegli naids un vardarbība var izpostīt cilvēku dzīvi. Bībelē ir apliecināts, ka viņš ”tiesās nabagus pēc taisnības”. (Jesajas 11:1—5.) Jēzum Kristum valdot no debesīm, Dieva prāts notiks arī uz zemes, tāpat kā tas ir debesīs. (Mateja 6:9, 10.) Kad pienāks tā diena, tad vairs nevienam cilvēkam nebūs jākļūst par bēgli. Visiem cilvēkiem būs savas mājas, kur viņi varēs dzīvot drošībā.

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Kas ir vajadzīgs, lai atrisinātu bēgļu problēmu?

”Lai apmierinātu visas pasaules bēgļu vajadzības, ir nepieciešams kaut kas vairāk par īslaicīgas drošības un palīdzības sagādāšanu. Ir jāpanāk, lai izbeigtos vajāšana, vardarbība un kari, kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ cilvēki dodas bēgļu gaitās. Ir jāatzīst visu vīriešu, sieviešu un bērnu tiesības dzīvot mierā un drošībā un izjust cilvēcisku cieņu, nepametot savu dzīvesvietu.” (2000. gada pārskats par bēgļu stāvokli pasaulē.)

[Papildmateriāls/Attēli 13. lpp.]

Kādu risinājumu piedāvā Dieva Valstība?

”Tad tiesības mājos tuksnesī un taisnība augļu dārzā. Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums — klusums un drošība mūžīgi. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos.” (Jesajas 32:16—18, LB-65r.)