Kāpēc iestājies agresivitātes laikmets?

KĀDĀ Čehijas galvaspilsētas Prāgas bārā tika nošauts vīrietis. Kāds bija iemesls? Šāvēju bija nokaitinājusi skaļā mūzika, ko vīrietis klausījās. Keiptaunā (Dienvidāfrika) ceļu krustojumā kāds autovadītājs līdz nāvei tika piekauts ar hokeja nūju. Uzbrucēju acīmredzot bija saniknojušas viņam acīs iespīdinātās ugunis. Austrālijā kādas britu medmāsas mājās iebruka viņas bijušais draugs un, aplējis sievieti ar benzīnu, aizdedzināja viņu un pameta.

Vai ziņojumi par konfliktiem — uz ceļa, mājās un lidmašīnās — ir pārspīlēti? Vai tieši pretēji: tie ir kā plaisas mājas sienā, kas liecina, ka pastāv lielas problēmas? Fakti norāda uz pēdējo.

Nesen Amerikas Autovadītāju asociācijas (AAA) Satiksmes drošības fonds ziņoja, ka ”tiek reģistrēti aizvien vairāk vardarbīgu konfliktu starp satiksmes dalībniekiem — kopš 1990. gada to skaits ir pieaudzis par gandrīz 7 procentiem gadā”.

Arī mājās agresivitāte ir kļuvusi par izplatītu parādību. Piemēram, Austrālijā Jaundienvidvelsas štatā 1998. gadā par 50 procentiem pieauga reģistrētu vardarbības gadījumu skaits ģimenē. Šajā valstī ceturtā daļa sieviešu, kas ir precējušās vai dzīvo kopā ar civilvīru, ir pieredzējušas sava partnera brutālu izturēšanos.

Lidmašīnās situācija ir līdzīga. Iespēja, ka lidmašīnas pasažieris pēkšņi aizsvilsies dusmās un uzbruks personālam, pasažieriem vai pat pilotiem, ir pamudinājusi vairākas no pasaulē lielākajām aviokompānijām nodrošināt apkalpes ar speciālām saitēm, ar ko piesiet agresīvo pasažieri pie krēsla.

Kāpēc arvien vairāk cilvēku nespēj savaldīt negatīvas emocijas? Kas izraisa agresivitāti? Vai ir iespējams to kontrolēt?

Kāpēc agresivitāte pieaug?

Būt agresīvam nozīmē izjust vai paust spēcīgas dusmas. Kad dusmām ļauj krāties, tās vienā mirklī var pāraugt vardarbīgā agresivitātes uzliesmojumā. ”Uz ceļiem varmācīgus konfliktus tikai retos gadījumos rada viens iemesls, biežāk tie izceļas autovadītāja prāta nostājas un jau uzkrātā stresa dēļ,” atzīmē AAA Satiksmes drošības fonda prezidents Deivids Viliss.

Stresu vairo informācijas pārbagātība, kas katru dienu gāžas pār mums. Uz Deivida Lūisa grāmatas Information Overload (Informācijas plūdi) aizmugurējā vāka bija rakstīts: ”Mūsdienās daudzi darbinieki slīkst faktu plūdos.. Informācijas gūzmas pārmākti, ..viņi kļūst galēji nervozi, nevērīgi un jūtas bezpalīdzīgi, jo nespēj tajā orientēties.” Runājot par šiem faktu plūdiem, kādā laikrakstā bija atzīmēts: ”[Mūsdienu] laikraksta darbadienas izdevums satur tikpat daudz informācijas, cik 17. gadsimtā cilvēks vidēji ieguva visā savā mūžā.”

 Arī tas, ko cilvēks uzņem savā organismā, var veicināt niknumu. Divi liela mēroga pētījumi atklāja, ka pastiprināts naidīgums ir saistīts ar smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un neveselīgu uzturu. Šie izplatītie paradumi vairo stresu un neapmierinātību, kas izlaužas uz āru lamu, nesavaldības un neiecietības veidā.

Pieklājības normu neievērošana un izklaide

Runājot par saistību starp nepieklājību un noziedzību, Austrālijas Kriminoloģijas institūta (AKI) direktors Dr. Edams Greikārs sacīja: ”Atkal pievēršot uzmanību cieņai un pieklājībai, mēs varētu spert vienu no nozīmīgākajiem soļiem pretī sīko noziegumu skaita samazināšanai.” Institūts aicina cilvēkus būt savaldīgiem, iecietīgiem un atturēties no lamāšanās, jo pretējā gadījumā nepieklājība var pāraugt noziedzīgā rīcībā. Lai cik tas būtu paradoksāli, veids, kā daudzi cilvēki izvēlas kliedēt sasprindzinājumu un stresu, patiesībā veicina neiecietību un agresivitāti.

”Bērni un pieaugušie bieži apmeklē kinoteātrus, lai skatītos filmas, kurās attēlota slepkavošana. Varmācīga satura videofilmu tirdzniecība ir plaša un ienesīga, un ”kara rotaļlietas” vēl arvien ir populāras bērnu vidū, kaut arī ne vienmēr tās patīk vecākiem. Vērot varmācību televizoru ekrānos patīk daudziem, gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet ar televīzijas starpniecību tiek nodotas kultūras vērtības,” teikts AKI ziņojumā. Kā tas ir saistīts ar agresivitāti mājās un uz ielām? Ziņojumā secināts: ”Ja sabiedrībai kopumā pret vardarbību nav negatīvas attieksmes, atsevišķa indivīda uzskati būs tādi paši.”

Mūsdienās daudzi apgalvo, ka dusmu uzliesmojumi ir normāla stresa izpausme, nenovēršama reakcija mūsu agresīvajā sabiedrībā. Bet vai populārais uzskats, ka dusmām jāļauj vaļa, ir izrādījies patiess?

Vai agresivitāte būtu jākontrolē?

Gluži kā vulkāna izvirdums izraisa milzu postījumus savā apkārtnē, tāpat cilvēks, kas aizsvilstas dusmās, kaitē apkārtējiem. Taču viņš nodara ļaunu arī sev. ”Dusmu izgāšana izraisa vēl lielāku agresivitāti,” teikts izdevumā The Journal of the American Medical Association (JAMA). Saskaņā ar kādu pētījumu, vīriešiem, kas ļauj vaļu dusmām, ”pastāv lielāks risks nomirt līdz 50 gadu vecumam nekā tiem, kas spēj sevi savaldīt”.

Amerikas Kardioloģijas asociācija nāca klajā ar līdzīgu ziņojumu: ”Vīriešiem, kas ātri iedegas dusmās, ir divreiz lielāks risks pieredzēt insultu nekā tiem vīriešiem, kas kontrolē savas emocijas.” Šie brīdinājumi attiecas arī uz sievietēm.

Bet kādi padomi ir patiesi noderīgi? Pavērojiet, kāda ir līdzība starp dažādu speciālistu ieteikumiem un padomiem, kas atrodami Bībelē — visplašāk izplatītajā grāmatā, kurā runāts par daudziem jautājumiem, arī par cilvēku attiecībām.

 Kontrolējiet dusmas — izvairieties no agresivitātes

Dr. Redfords Viljamss izdevumā JAMA rakstīja: ”Vienkāršotais padoms ”Ļaujiet vaļu dusmām”, šķiet, ..nav pārāk noderīgs. Daudz svarīgāk ir iemācīties analizēt dusmu iemeslus un tad ar tām tikt galā.” Viņš ieteica jautāt sev: ”Vai šī situācija man ir svarīga? Vai manas domas un jūtas atbilst reālajiem faktiem? Vai varētu šo situāciju mainīt, lai tā neizraisītu dusmas?”

Salamana Pamācības 14:29; 29:11. ”Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. Nejēga izkrata sava gara saturu pilnīgi cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev.”

Efeziešiem 4:26. ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties.”

Grāmatā Dealing With Anger—Self-Help Solutions for Men (Kā tikt galā ar dusmām — pašpilnveide vīriešiem) Frenks Donovans ieteica: ”Ja runa ir par spēcīgām dusmām, svarīgs un ārkārtīgi vērtīgs paņēmiens, kā no tām izvairīties, ir doties prom — atstāt konkrēto vietu un cilvēkus.”

Salamana Pamācības 17:14. ”Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagŗauj ūdenim tā aizsprostu. — Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!”

Bertrams Rotšīlds žurnālā The Humanist rakstīja: ”No katra cilvēka paša.. ir atkarīgs, vai viņš sadusmosies vai ne. Dusmu iemesli rodas mūsu galvā. [..] Ļoti retas ir tās reizes, kad ar dusmām var panākt vēlamo rezultātu, vairākumā gadījumu tās tikai pasliktina situāciju. Daudz labāk ir vispār neļauties dusmām.”

Psalms 37:8. ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!”

Salamana Pamācības 15:1. ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.”

Salamana Pamācības 29:22. ”Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku.”

Miljoniem Jehovas liecinieku visā pasaulē rīkojas saskaņā ar minētajiem padomiem. Mēs aicinām jūs apmeklēt sapulces Valstības zālē un pašiem pārliecināties, cik iedarbīgi ir Bībeles principi arī tagadējā agresivitātes laikmetā.

[Attēls 23. lpp.]

Gluži kā vulkāna izvirdums, agresīvs cilvēks rada postu

[Attēls 24. lpp.]

Bībeles padomi ir patiešām noderīgi