Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāzu diena — priecīga, bet ne viegla

Kāzu diena — priecīga, bet ne viegla

Kāzu diena — priecīga, bet ne viegla

KĀ VAR lasīt Bībelē, pirmo laulību ceremoniju vadīja Dievs Jehova, kurš labāk par jebkuru citu pazīst cilvēkus. Viņš iedibināja laulību, lai tā kļūtu par cilvēku sabiedrības pamatvienību. (1. Mozus 2:18—24.) Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, var atrast dažādus principus, kas ir noderīgi, arī mūsdienās plānojot laulības.

Piemēram, Jēzus sacīja, ka kristiešiem jādod ”ķeizaram, kas ķeizaram pieder”. (Mateja 22:21.) Tātad viņiem ir jāievēro valsts likumi. Laulība, kas ir noslēgta saskaņā ar likumā izvirzītajām prasībām, nodrošina dažāda veida aizsardzību gan pašiem laulātajiem (piemēram, mantošanas tiesības), gan viņu bērniem (apgādība, izglītība utt.). Tāpat pastāv likumi, kuru mērķis ir aizstāvēt ģimenes locekļus pret cietsirdīgu izturēšanos un ekspluatāciju. *

Gatavošanās kāzām

Ja divi cilvēki ir nolēmuši apprecēties un šis lēmums ir saskaņā ar Bībeles likumiem un principiem, kā arī atbilst valsts likumu prasībām, nākamais solis ir daudzu praktisku jautājumu apsvēršana. Piemēram, kad notiks kāzas un kāda veida laulību ceremoniju izvēlēties.

”Var gadīties, ka jaunā pāra domas pilnībā nesakrīt ar viņu vecāku domām un viņiem ir grūti izšķirties starp to, ko vēlas tikai viņi, un to, ko prasa ģimenes tradīcijas,” teikts kādā grāmatā par gatavošanos kāzām. Kā tādā gadījumā rīkoties? ”Šādas situācijas nav viegli risināt, tāpēc it īpaši svarīgi ir taktiski klausīties, apspriest problēmas un censties panākt vienošanos. Tas ir laiks, kad visi pārdzīvo spēcīgas emocijas, tāpēc nedaudz apdomības un sapratnes ievērojami atvieglos gatavošanos kāzām.” (The Complete Wedding Organiser and Record.)

Kaut arī vecāki var lielā mērā veicināt šīs dienas izdošanos, viņiem būtu jāturas pretī kārdinājumam uzspiest jaunajam pārim savas vēlmes. No otras puses, lai gan gala lēmumi ir jāpieņem līgavai un līgavainim, viņi rīkotos labi, ja ieklausītos padomos, kas viņiem ar vislabākajiem nodomiem tiek doti. Izlemjot, ko no ieteiktā izmantot, jaunajam pārim būtu ieteicams paturēt prātā Bībeles padomu: ”Viss ir atļauts, bet neba viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi. Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!” (1. Korintiešiem 10:23, 24.)

Pirms kāzām ir darba pilnas rokas — jāizsūta ielūgumi, jāorganizē viesības un jāpaveic vēl daudz kas cits. ”Jo labāk organizēta, pārdomāta un plānota būs šī gatavošanās, jo mazāk būs noguruma un spriedzes,” atzīmē H. Boumens savā grāmatā Marriage for Moderns (Kāzas mūsdienu cilvēkiem). ”Pat vislabākajā gadījumā tas mēdz būt nogurdinoši,” viņš brīdina, ”tāpēc būtu saprātīgi darīt visu iespējamo, lai izvairītos no pārslodzes.”

Kāzu dienā ir jāsagaida viesi un ir daudz citu steidzamu darbu. Varbūt savu palīdzību var piedāvāt draugi un radinieki? Varbūt uzdevumus, kas nav jāveic tieši līgavai un līgavainim, var uzticēt citiem cilvēkiem, kas ar atbildības sajūtu tos izpildītu?

Izdevumi

Ir svarīgi kāzām noteikt saprātīgu budžetu. Nebūtu saprātīgi prasīt, lai jaunais pāris vai viņu vecāki iestieg parādos, organizējot kāzas, kas ir pāri viņu līdzekļiem; šāda attieksme liecinātu par mīlestības trūkumu. Daudzi, kas var atļauties greznas kāzas, tomēr nolemj tās rīkot pieticīgāk. Jebkurā gadījumā daudzi jaunie pāri ir konstatējuši, ka ir vērtīgi izveidot paredzamo un faktisko izdevumu sarakstu. Tāpat varētu noderēt saraksts, kurā būtu norādīts visu darbu pēdējais termiņš. Centieni šīs lietas paturēt prātā varētu radīt papildu stresu.

Ar kādu summu būtu jārēķinās? Cenas dažādās valstīs ir atšķirīgas, bet neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, būtu labi sev pavaicāt: ”Vai mēs varam atļauties visu ieplānoto? Vai tas viss tiešām ir nepieciešams?” Tina, kas nesen apprecējās, stāsta: ”Vairākas lietas no tām, kas sākumā šķita ”obligātas”, vēlāk izrādījās liekas.” Pārdomājiet Jēzus jautājumu: ”Kuŗš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai?” (Lūkas 14:28.) Ja jūs nevarat atļauties visu, ko vēlaties, atsakieties no kaut kā. Un, pat ja jūsu iespējas ir plašākas, padomājiet, vai jūs tomēr negribat kaut ko vienkāršot.

Itālijā kādā izstādē, kurā tika reklamēti ar kāzām saistītie pakalpojumi un preces, bija norādīts, cik lielu summu šajā valstī līgavas vidēji iztērē savai kāzu dienai. Par kosmetologa un friziera pakalpojumiem gandrīz 300 latu, par greznas automašīnas īri aptuveni 200 latu, par šīs dienas ierakstu videolentē vairāk nekā 350 latu, par kāzu albumu (fotogrāfiju cenu neieskaitot) 80 līdz 300 latu, par ziediem 400 latu un vairāk, par banketu 30 līdz 60 latu vienam cilvēkam un par kāzu kleitu vairāk nekā 750 latu. Ja domā par šī notikuma nozīmīgumu, vēlme pēc kaut kā īpaša ir saprotama. Taču, lai kādas būtu ieceres, ir svarīgi saglabāt līdzsvarotību.

Daži kāzām atvēl milzīgas summas, turpretī citi ir priecīgi ieekonomēt — vai arī viņiem vienkārši nav citas izvēles. ”Mēs abi bijām pionieri [pilnas slodzes sludinātāji], un mums nebija naudas, bet tas nebija svarīgi,” stāsta kāda sieviete. ”Mana vīramāte nopirka audumu kāzu kleitai, un kāda mūsu draudzene to uzšuva — tā bija viņas kāzu dāvana. Ielūgumus ar roku uzrakstīja mans vīrs, un kāds draugs no kristiešu draudzes mums aizdeva automašīnu. Viesus mēs pacienājām ar pavisam vienkāršu cienastu un vīnu, kas mums bija uzdāvināts. Tās nebija nekādas greznās svinības, bet neko vairāk arī nevajadzēja.” Kā izteicās kāds nesen precējies vīrietis, ja ģimene un draugi sniedz praktisku palīdzību, ”izdevumi kļūst krietni mazāki”.

Lai kāds būtu kristiešu materiālais stāvoklis, viņi negrib, ka viņu kāzās būtu vērojamas kādas pārmērības, pasaulīga rīcība vai ārišķības. (1. Jāņa 2:15—17.) Cik tas būtu skumji, ja tik priecīga notikuma dēļ, kādas ir kāzas, kāds pārkāptu Rakstu principus, kuri mudina parādīt pieticību un brīdina izvairīties no pārēšanās, piedzeršanās un daudz kā cita, kas liedz cilvēku uzskatīt par ”nepeļamu”. (Salamana Pamācības 23:20, 21; 1. Timotejam 3:2.)

Necentieties sekot tendencei sarīkot kāzas, kas būtu lielākas un greznākas nekā citiem. Lūk, piemēram, kādus plīvurus bija izvēlējušās divas līgavas kādā valstī — vienas plīvura diametrs bija 13 metri, un tas svēra 220 kilogramus, bet otras plīvura garums bija 300 metri, un bija nepieciešamas 100 līgavas māsas, kas to nestu. Vai, cenzdamies uzrīkot līdzīgu izrādi, mēs rīkotos saskaņā ar Bībeles padomu parādīt saprātīgumu? (Filipiešiem 4:5NW.)

Vai būtu jāievēro tradīcijas?

Kāzu tradīcijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, tāpēc tās visas tagad apspriest nebūs iespējams. Pirms jaunais pāris nolemj sekot kādai noteiktai tradīcijai, būtu labi padomāt par šādiem jautājumiem: ”Kāda ir šīs tradīcijas nozīme? Vai tā nesakņojas ticējumos par veiksmi vai auglību, kā tas, piemēram, ir ar tradīciju apmētāt jaunlaulātos ar rīsiem? Vai šī tradīcija nav saistīta ar viltus reliģiju vai kādiem paradumiem, kas Bībelē ir nosodīti? Vai tajā neizpaužas saprātīguma un mīlestības trūkums? Vai tā neliks apkārtējiem justies neērti un nekļūs kādam par klupšanas akmeni? Vai šīs tradīcijas ievērošana neradīs nepareizu priekšstatu par mūsu motīviem? Vai tā nav kaut kādā ziņā nepiedienīga?” Ja par kādu no šiem jautājumiem rodas šaubas, labāk šo tradīciju neievērot un, ja nepieciešams, par savu lēmumu kāzu viesus informēt jau laikus.

Prieks un citas emocijas

Šajā lielajā dienā emocijas un to izpausmes var būt visdažādākās — no sajūsmas līdz asarām. ”Es biju tik priecīga, ka jutos kā sapnī,” saka kāda jauna sieva. Bet kāds vīrietis atceras: ”Tā bija gan briesmīgākā, gan labākā diena manā mūžā. Manas līgavas vecāki raudāja, jo es vedu prom viņu vecāko meitu, mana līgava raudāja, jo redzēja savus vecākus raudam, un galu galā arī es sāku raudāt, jo nevarēju to visu ilgāk vairs izturēt.”

Par šādām reakcijām nebūtu jāuztraucas — tās izraisa spriedze. Tāpat nebūtu jājūtas pārsteigtiem, ka ģimenes locekļu starpā un pat jaunā pāra starpā periodiski iestājas neliels saspīlējums. ”Iespējams, šis ir pirmais lielais pasākums, ko viņi kopīgi plāno, un uztraukums noteikti iespaido viņu attiecības,” teikts grāmatā The Complete Wedding Organiser and Record. ”Kad kaut kas neiet tā, kā iecerēts, nervozēšana nepalīdz, labākais, ko tādā reizē var darīt, ir meklēt padomu un atbalstu.”

Kāds jauns vīrs saka: ”Ja es kaut ko tajā laikā būtu augstu novērtējis, tad tas būtu bijis padomdevējs, kuram es būtu varējis uzticēties un ar kuru būtu varējis dalīties savās emocijās, bet kura man diemžēl nebija.” Kurš gan šāda padomdevēja uzdevumam būtu labāk piemērots par kādu nobriedušu draugu, radinieku vai citu pieredzējušu cilvēku no kristiešu draudzes?

Redzot, ka viņu bērns pamet ģimenes paspārni, vecākos prieks un lepnums mijas ar nostalģiju un satraukumu. Taču viņiem būtu jāsaprot, ka viņu bērnam ir pienācis laiks ”atstāt tēvu un māti” un pieķerties savam dzīvesbiedram, lai kļūtu ar viņu ”par vienu miesu”, kā Radītājs to ir iecerējis. (1. Mozus 2:24.) Atcerēdamās sava vecākā dēla kāzas, kāda māte stāsta: ”Es raudāju, bet kopā ar bēdu asarām man lija arī prieka asaras, jo biju ieguvusi patiešām mīļu vedeklu.”

Lai kāzas kļūtu par patīkamu un iepriecinošu notikumu, vecākiem — tāpat kā līgavai un līgavainim — jāparāda tādas kristīgas īpašības kā miers, nesavtība, iecietība un gatavība sadarboties. (1. Korintiešiem 13:4—8; Galatiešiem 5:22—24; Filipiešiem 2:2—4.)

Dažkārt līgavas uztraucas, ka, pienākot kāzu dienai, atgadīsies kaut kas briesmīgs — automašīnai pārsprāgs riepa un laulību ceremonija tiks nokavēta, būs slikts laiks vai kāzu kleita pēdējā brīdī tiks neglābjami sabojāta. Visticamāk, nekas tāds nenotiks. Taču mums jābūt reālistiskiem. Var gadīties, ka ne viss noritēs pilnīgi gludi, un neveiksmes ir jāspēj pieņemt. (Salamans Mācītājs 9:11.) Centieties nezaudēt humora izjūtu un pozitīvu attieksmi. Ja kaut kas noiet greizi, atcerieties, ka paies gadi un jūs varēsiet smieties, stāstot par šo atgadījumu citiem. Neļaujiet sīkām neveiksmēm aizēnot prieku par pašām kāzām.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Daudzās zemēs šī iemesla dēļ ir aizliegta divlaulība, incests, krāpšana, vardarbīga izturēšanās pret dzīvesbiedru un laulības ar nepilngadīgu personu.

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Vairākas lietas no tām, kas sākumā šķita ”obligātas”, vēlāk izrādījās liekas.” (TINA)

[Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

PRIEKŠDARBU SARAKSTA PARAUGS *

6 mēnešus iepriekš (vai pat vēl agrāk)

❑ Apspriediet savus plānus ar jūsu topošo vīru vai sievu, viņa vai viņas vecākiem un saviem vecākiem.

❑ Izlemiet, kāda veida kāzas jūs rīkosiet.

❑ Izstrādājiet kāzu budžetu.

❑ Pārbaudiet likumā noteiktās prasības.

❑ Pasūtiet vietu, kur norisināsies kāzu svinības.

❑ Sazinieties ar fotogrāfu.

4 mēnešus iepriekš

❑ Sagādājiet sev kāzu tērpu — nopērciet to, uzšujiet vai izraugieties no drēbēm, kas jums jau ir.

❑ Pasūtiet ziedus.

❑ Izvēlieties un pasūtiet ielūgumus.

2 mēnešus iepriekš

❑ Izsūtiet ielūgumus.

❑ Iegādājieties gredzenus.

❑ Sagādājiet nepieciešamos dokumentus.

1 mēnesi iepriekš

❑ Uzmēriet kāzu tērpu.

❑ Apstipriniet pasūtījumus un norunas.

❑ Uzrakstiet pateicības vēstules par dāvanām, ko esat jau saņēmuši.

2 nedēļas iepriekš

❑ Sāciet pārcelties uz jauno mājvietu.

1 nedēļu iepriekš

❑ Pārliecinieties, ka visi palīgi zina, kas viņiem jādara.

❑ Noorganizējiet, lai visi īrētie un aizņemtie priekšmeti pēc kāzām tiktu atdoti.

❑ Uzticiet visus iespējamos pienākumus citiem.

[Zemsvītras piezīme]

^ 31. rk. To var pielāgot vietējiem likumiem un jaunā pāra personiskajiem apstākļiem.

[Attēls 8. lpp.]

”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt”