Kas notiek pasaulē

Postošie iebrucēji

”Svešzemju ”iebrucēji” ik gadus globālajai ekonomikai nodara zaudējumus simtiem miljardu dolāru apmērā, tāpat tie izplata slimības un izraisa liela mēroga ekosistēmu degradāciju,” teikts laikrakstā International Herald Tribune. Daudzi augi un dzīvnieki, kas savā dabiskajā vidē ir nekaitīgi, tīši vai netīši tiek pārvesti uz jaunu teritoriju. Piemēram, brūnā kokčūska, kuras dabiskā vide ir Austrālija un Indonēzija, nopietni apdraud Guamas mežu putnus un turpina izplatīties Klusā okeāna salās, dažkārt tā ceļo, paslēpusies lidmašīnu šasiju atverēs. Ievazātas citās ekosistēmās, aļģes Caulerpa taxifolia un Dienvidamerikas ūdenshiacintes plašās teritorijās iznīcina vietējos jūras un saldūdens dzīvos organismus. Ķīnā problēmas rada no Amerikas Savienotajām Valstīm ievesta zāle golfa laukumu vajadzībām, bet Ķīnas garragu vaboles (Anoplophora glabripenis), atceļojušas ar kastēm un paliktņiem, posta Ziemeļamerikas mežus. Arī Indijas mangusts, mainīgā sēdgliemene, Mikonijas koks, Nīlas asaris, Ziemeļamerikas pelēkā vāvere, sams Clarias batrachus, gliemezis Euglandina rosea un skudras Paratrechina longicornis nodara postījumus savās jaunajās mājvietās.

 Bērnu kosmētika

Japāņu kosmētikas ražotāji piedāvā speciālu kosmētikas sēriju bērniem, ziņo The Japan Times. Pakļāvušās valstī izplatītajai kosmētikas lietošanas mānijai, pat pavisam mazas meitenes drūzmējas lielveikalos un pērk tādas lietas kā perlamutra lūpu krāsas un caurspīdīgas skropstu tušas, lai ar savu izskatu atdarinātu iemīļotas dziedātājas. Agrāk bērniem lūpu krāsošana bija tikai rotaļa, bet patlaban arvien vairāk bērnu kosmētikas lietošanu uzskata par svarīgu dzīves sastāvdaļu un vēlas zināt, kā ar tās palīdzību sejā var izcelt skaisto un nomaskēt trūkumus. Bērnu žurnāla redaktore atzīmēja: ”Aizvien jaunākiem cilvēkiem ir mazvērtības kompleksi, mūsu dienās bērni daudz agrāk nekā iepriekšējās paaudzes sāk apzināties savas nepilnības.” Bet kāda firma, parādot, ka nav padevusies šim modes untumam, paziņoja: ”Japāņu kultūrā nav raksturīgi, ka pamatskolas skolnieces lietotu kosmētiku. Sociālās morāles apziņa mums aizliedz ražot kosmētiku šiem bērniem.”

”Kratīto zīdaiņu sindroms”

Kratot bērnu aiz rokām, kājām vai pleciem, var izraisīt nopietnas veselības problēmas, teikts Mehiko laikrakstā El Universal. ”Daži ārsti uzskata, ka daudzi cilvēki, kuri nespēj normāli mācīties, patiesībā cieš no kratīto zīdaiņu sindroma.” Pēc pediatrijas speciālista Huana Hosē Ramosa Svaresa domām, ”šāda trauma var izraisīt asinsizplūdumu smadzenēs vai smadzeņu bojājumu, kaut gan ārēji nav nekādu vardarbības pazīmju”. Viņš piemin, ka tā var būt arī dzirdes traucējumu, akluma, muguras savainojuma, paralīzes, konvulsiju vai pat nāves cēlonis. Galvenais iemesls ir tas, ka zīdaiņa galva ir diezgan smaga, bet kakla muskuļi nav pietiekami stipri, lai noturētu to stabilu kratīšanas brīdī. Tiesa, bērna raudāšana var kaitināt, bet iepriekšminētajā laikrakstā tiem, kas pieskata bērnu, bija ieteikts apsēsties, nomierināties un kontrolēt savas emocijas, nevis izgāzt dusmas uz zīdaini. Pēc tam jānoskaidro, kāpēc bērns raud, — vai viņš grib ēst vai, iespējams, jānomaina autiņbiksītes, bet varbūt bērns vienkārši jānomierina un jāizklaidē.

Gondolu noriets?

”Venēcijā lēnu bojāeju piedzīvo senā gondolu būves māksla,” teikts Londonas laikrakstā The Independent. ”Turpmāk gondolas, iespējams, izgatavos amatieri, kas, neievērojot tradīcijas, nepazīstot materiālu un nezinot amata noslēpumus, nespēs savos darbos atainot šīs valdzinošās pilsētas vēsturi.” Šo kopš 11. gadsimta pazīstamo laivu būves nākotne ir apdraudēta, ”jo mūžsenā paraža nodot amatu dēlam vai māceklim vairs netiek ievērota”. Problēma ir darba spēka sadārdzināšanās un tas, ka jaunie venēcieši nav gatavi veltīt 20 gadus amata apguvei. Tāpēc, šķiet, neviens nenāks tagadējo nedaudzo prasmīgo meistaru vietā, kad viņi pārstās strādāt. Ir jāstrādā 500 stundas, lai izgatavotu gondolu, kas atšķiras no citām laivām ar to, ka tā kreisajā pusē ir platāka nekā labajā un līdzsvaru tajā ar savu svaru un airi notur gondoljers. Šī asimetriskā konstrukcija ļauj vadīt laivu pa Venēcijas šaurākajiem kanāliem.

Pirātisms vēršas plašumā

”Pirātisms zeļ kā nekad agrāk,” ziņots Francijas žurnālā Valeurs Actuelles. Pēdējo divu gadu laikā pirātu uzbrukumu skaits ir vairāk nekā dubultojies. Situācija ir sevišķi slikta Dienvidaustrumāzijā, kur finansu krīzes dēļ nabadzīgie ir kļuvuši par noziedzniekiem. Bet arī pie Āfrikas un Dienvidamerikas krastiem pirātisms vēršas plašumā. Pēc Francijas Centrālās rēderu komitejas pārstāvja Eduāra Barlē vārdiem, ”1998. gadā zaudējumi sasniedza 16 miljardus ASV dolāru. Daži kuģi kopā ar kravu vienkārši pazūd. Tie tiek nolaupīti, to āriene tiek izmainīta, un vēlāk tie atkal parādās zem darījumiem izdevīgas valsts karoga.” Pirāti izmanto ātrlaivas un jaunākās komunikāciju sistēmas, viņi ir bruņoti, un viņu varmācība aug augumā.

Jaunieši un alkohols

”Eiropā piedzeras aizvien jaunāki cilvēki, un tas notiek arvien biežāk,” teikts Vācijas laikrakstā Süddeutsche Zeitung. Nesen šai satraucošajai tendencei uzmanību pievērsa Eiropas Savienības veselības ministri. Cik nopietna ir šī problēma? Kāds 1998. gadā veikts pētījums atklāja, ka dažās valstīs 40 līdz 50 procentu 15 gadus vecu zēnu regulāri dzer alu, bet tikpat vecas meitenes Anglijā, Skotijā un Velsā pārspēj zēnus vīna un spirtoto dzērienu patēriņa ziņā. Dānijā, Somijā un Lielbritānijā vairāk nekā puse piecpadsmitgadīgu jauniešu ir bijuši piedzērušies vairāk nekā vienu reizi. Ik gadus Eiropas Savienībā alkohols izraisa vairāku tūkstošu 15 līdz 29 gadu vecu cilvēku nāvi. Tāpēc Ministru padome rekomendēja izglītot jauniešus, sīkāk informējot par alkohola lietošanas sekām.

Augstais smēķētāju mirstības līmenis ekonomiski izdevīgs?

”Kompānijas Philip Morris pārstāvji Čehijā bija laiduši klajā ekonomisku pētījumu rezultātus, kas apliecināja, ka ..smēķētāju pāragrā nāve palīdz valstij samazināt medicīnai paredzētos izdevumus,” teikts laikrakstā The Wall Street Journal. ”Cigarešu ražotāju veiktais pētījums.. uzsvēra smēķēšanas ”labo ietekmi” uz valsts finansēm, piemēram, ienākumus no akcīzes nodokļa un ”ietaupījumu uz veselības aprūpes rēķina saistībā ar pāragru nāvi”.” Rakstā tālāk teikts: ”Pēc izmaksu un ieguvumu izvērtēšanas pētījumā secināts, ka 1999. gadā [Čehijas] valdības tīrā peļņa no smēķēšanas ir bijusi 5,82 miljardi kronu (gandrīz 94 miljoni latu).” Ziņojums izraisīja protesta vilni. ”Agrāk tabakas kompānijas noliedza, ka cigaretes nes nāvi. Tagad tās ar to lepojas,” rakstīja kāda žurnāliste. Ekonomists Kenets Vorners sacīja: ”Vai kāda cita kompānija būtu lepojusies ar to, ka vairo tautas bagātību, nogalinot savus klientus? Es nespēju iedomāties nevienu.” Nākamajā nedēļā Phillip Morris nāca klajā ar atvainošanos. ”Mēs saprotam, ka tā bija briesmīga kļūda, turklāt tas nebija pareizi,” atzina kompānijas viceprezidents Stīvens Perišs. ”Sacīt, ka tas bija galīgi nepiemēroti, ir vēl maigi teikts.”

Palīdzība materiālistiski noskaņotiem bērniem

Bērni ir ”tirgotāju sapņu klienti”, jo tagad pat mazi bērni ar aizrautību iepērkas un ”nekas šo tendenci nespēj apstādināt”, teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. Bet profesoru grupa no Stenforda universitātes Medicīnas fakultātes domā, ka viņi ir atraduši risinājumu: sešus mēnešus tika vadītas īpašas stundas, kurās bērniem mācīja neskatīties pārmērīgi daudz televīziju un kļūt izvēlīgākiem tajā, kādas pārraides skatīties. Mācību gada beigās bērni, kas bija piedalījušies šajās stundās, daudz retāk pieprasīja vecākiem jaunas rotaļlietas. Saskaņā ar Globe and Mail, ”patlaban bērni vidēji redz 40 000 reklāmu gadā, un tas ir divreiz vairāk nekā bērni tās redzēja septiņdesmitajos gados”.