Laulībai jābūt savienībai uz mūžu

SPRIEŽOT pēc daudzu kinofilmu beigām, laulība ir ilgotais mērķis. Vīrietis un sieviete beidzot satiekas, apprecas un ”dzīvo laimīgi”. Filmas ar to parasti beidzas.

Taču reālajā dzīvē laulība ir nevis beigas, bet sākums — sākums jaunai dzīvei kopā ar otru cilvēku. Un, kā Salamana Mācītāja grāmatā, 7. nodaļas 8. pantā, ir teikts, ”labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums”.

Savienība uz mūžu

Dibinot ģimeni, ir jādomā par tālāku nākotni. Tā kā laulībai ir jābūt pastāvīgai savienībai, kurā dzīvesbiedri varētu justies laimīgi, tai ir nepieciešams stingrs pamats. Pretējā gadījumā stress, kāds rodas pēc kāzām, var būt daudz lielāks par stresu, kāds bija pirms tām. Kristietis nedrīkst dibināt laulību ar domu: ”Ja nekas nesanāks, es vienmēr varu izšķirties.” Laulība ir jāuzskata par savienību uz mūžu.

Jēzus uzsvēra šo domu, atbildēdams uz jautājumu par šķiršanos: ”Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa? Tā tad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:4—6.)

Pēc kāzu dienas

Pilnīgi pareizi mēdz teikt, ka kristietim svarīgāks par lēmumu apprecēties ir vienīgi lēmums veltīt savu dzīvi Dievam. Veltījoties cilvēks nodibina mūžīgas attiecības ar Dievu, un kristījoties viņš to apliecina citu priekšā. Savukārt laulības ir publisks apliecinājums tam, ka divi cilvēki uzņemas saistības viens pret otru, un šīs saistības tāpat ilgst mūžīgi. Šķiet pilnīgi neiedomājami, ka cilvēks, kuram būtu nopietnas šaubas, izšķirtos par kādu no šiem soļiem. Tāpēc tiem, kas domā par laulību, ir ieteicams rūpīgi pārbaudīt topošā dzīvesbiedra uzskatus, mērķus un raksturu.

Gatavojoties kāzām, līgavai un līgavainim ir svarīgi būt laipniem, iejūtīgiem un gataviem sadarboties. Lai laulība izdotos, pēc  kāzām šīs īpašības ir vēl jo svarīgākas. Protams, cilvēki, kas tikko ir apprecējušies, mīl viens otru, bet būtu labi atcerēties, ka arī pēc kāzām, kad sākas ikdiena, mīlestība ”nemeklē savu labumu”. Ja dzīvesbiedri viens otram apliecina šādu mīlestību gadu no gada, ”mīlestība nekad nebeidzas”. (1. Korintiešiem 13:5, 8.) Šāda nebeidzama mīlestība laulātajiem palīdz parādīt tādas īpašības kā pacietību, laipnību, labprātību, lēnprātību un atturību, kuras ir Dieva gara augļi un kurām ir liela nozīme tajā, lai laulība būtu sekmīga. (Galatiešiem 5:22.)

Izpaust šīs īpašības ne tikai laulības sākumā, bet pastāvīgi, var nebūt viegli. Lai to ar labiem panākumiem darītu, svarīgi ir mīlēt savu dzīvesbiedru un būt gatavam viņa labā uzupurēties.

Jēzus sacīja, ka augstākais bauslis ir mīlēt Jehovu, bet nākamais — ”savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”. (Mateja 22:39.) Laulāta cilvēka  pats tuvākais ir viņa dzīvesbiedrs, jo nekas uz zemes nespēj divus cilvēkus vienot tik ciešām saitēm kā laulība.

Tomēr laulības savienība pati par sevi negarantē emocionālu saskaņu dzīvesbiedru starpā. Divu ķermeņu vienotība ne vienmēr nozīmē arī prātu vienotību. Lai seksuālas attiecības laulātajiem sniegtu patiesu apmierinājumu, ir nepieciešama arī siržu un domu vienotība. Kā jau bija minēts, laimi laulībā lielā mērā sekmē gatavība uzupurēties. Bet kam šie upuri būtu jānes? Vai tas jādara vīram? Vai varbūt tieši pretēji — sievai?

Cieņas un mīlestības nozīme

Dieva Rakstos ir norādīts: ”Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12:10.) Ja vien iespējams, rīkojieties pašaizliedzīgi, pirms jūsu dzīvesbiedrs jums to lūdz. Tas, kas ir sasniegts pēc vairākkārtējiem lūgumiem, daļu no savas vērtības jau ir zaudējis. Saprotot to, laulības partneriem būtu jāveido paradums parādīt cieņu vienam pret otru, negaidot, kad to vispirms darīs otrs.

Piemēram, vīriem ir pavēlēts: ”Sadzīvojiet prātīgi ar sievām kā ar trauslāku trauku! Parādiet viņām godu.., lai jūsu lūgšanas netiktu traucētas!” (1. Pētera 3:7, JD.) Ja vīrs negodā savu sievu, tas nelabvēlīgi ietekmē pat viņa lūgšanas. Bet ko nozīmē parādīt sievai godu? Tas nozīmē vienmēr ar viņu rēķināties, uzklausīt viņas viedokli un vairākumā gadījumu dot priekšroku sievas izdarītajai izvēlei. Līdzīgā veidā sieva var godāt vīru un censties viņam būt labs palīgs. (1. Mozus 21:12; Salamana Pamācības 31:10—31.)

Dieva Rakstos ir teikts: ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi.” Cik stipri Kristus mīlēja savus sekotājus? Viņš bija gatavs to labā mirt. Tālāk Bībelē mēs lasām: ”Katram no jums [vīriem] būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu.” (Efeziešiem 5:28—33.) Savukārt sievām Dieva Rakstos ir norādīts ”mīlēt vīrus un.. paklausīt saviem vīriem, lai Dieva vārds netiktu zaimots”. (Titam 2:4, 5.)

Kā reaģēt uz kļūdām

Tā kā visi cilvēki piedzimst nepilnīgi, visiem gadās kļūdīties. (Romiešiem 3:23; 5:12; 1. Jāņa 1:8—10.) Tāpēc ir svarīgi nevis koncentrēties uz šīm kļūdām, bet sekot Bībeles padomam: ”Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1. Pētera 4:8.) Sīkas kļūdas vislabāk ir censties vispār neievērot. Tāpat var rīkoties, saskaroties ar nopietnākām kļūdām. Kolosiešiem 3:12—14 ir teikts: ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.”

Cik bieži mums būtu jāpiedod ikdienišķas kļūdas mūsu laulības partnerim? Pēteris vaicāja Jēzum: ””Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Jēzus saka uz to: ”Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.”” (Mateja 18:21, 22.) Ja reiz Jēzus šādi atbildēja, runājot par cilvēkiem, kurus nesaista laulības saites, cik gan vairāk piedodošiem ir jābūt laulības partneriem!

Kaut arī pēdējos gados laulības iekārtojums ir cietis daudz uzbrukumu, tas nebeigs pastāvēt, jo šo iekārtojumu ir iedibinājis Dievs un viss Dieva izveidotais ir ”ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) Laulības institūts arī nenovecos. Jau tagad ir iespējams izveidot sekmīgu laulību — it īpaši, ja to veido cilvēki, kas ciena un pilda Dieva likumus. Vīra un sievas priekšā ir grūts uzdevums: turēt kāzu dienā doto solījumu mīlēt un lolot vienam otru. Kaut arī reizēm šī solījuma īstenošana var prasīt lielas pūles, ieguvums noteikti ir tā vērts.

[Papildmateriāls 10. lpp.]

ŠĶIRŠANĀS UN LĒMUMS DZĪVOT ATSEVIŠĶI

Dievs, iedibinādams laulību, paredzēja, ka tā būs ilgstoša savienība. Bet vai Rakstos ir minēti kādi iemesli, kas ļauj šķirties no dzīvesbiedra un precēties ar kādu citu cilvēku? Jēzus par šo jautājumu izteicās šādi: ”Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 19:9, LB-65r.) Dzīvesbiedra neuzticība ir vienīgais šķiršanās iemesls, kas dod tiesības nevainīgajai pusei precēties no jauna.

Bībeles vārdos no 1. Korintiešiem 7:10—16, kuros dzīvesbiedri tiek mudināti palikt kopā, ir pieļauta iespēja arī dzīvot atsevišķi. Centušies darīt visu iespējamo, lai saglabātu savu laulību, daži pāri nolemj, ka vienīgais risinājums ir dzīvot šķirti. Kādu uz Rakstiem pamatotu iemeslu dēļ cilvēks varētu izšķirties par šādu soli?

Viens no iemesliem ir atteikšanās gādāt par ģimeni. Stājoties laulībā, vīrietis uzņemas pienākumu rūpēties par savu ģimeni. Ja viņš atsakās gādāt par sievas un bērnu materiālajām pamatvajadzībām, viņš ir ”aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu”. (1. Timotejam 5:8.) Šādā situācijā ir pamats dzīvot atsevišķi.

Vēl viens iemesls ir nežēlīga izturēšanās. Ja vīrs izturas pret sievu nežēlīgi, viņa var pieņemt lēmumu dzīvot atsevišķi. (Galatiešiem 5:19—21; Titam 1:7.) ”[Tā Kunga] dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalms 11:6.)

Tāpat ir pamats dzīvot atsevišķi, ja situācija ģimenē draud nodarīt neglābjamu ļaunumu ticīgā dzīvesbiedra garīgumam — viņa attiecībām ar Dievu. Ģimenēs, kur viens laulātais izrāda otram pretestību (iespējams, pat liedz viņam rīcības brīvību), neļaujot viņam īstenot patieso pielūgsmi un pakļaujot briesmām viņa garīgumu, dažkārt ticīgais dzīvesbiedrs ir uzskatījis par vajadzīgu dzīvot atsevišķi. * (Mateja 22:37; Apustuļu darbi 5:27—32.)

Taču, ja šādu apstākļu dēļ laulība tiek šķirta, dzīvesbiedriem nav tiesību stāties jaunā laulībā. Vienīgais uz Bībeli balstītais iemesls, kas ļauj šķirties un precēties no jauna, ir laulības pārkāpšana jeb ”netiklība”. (Mateja 5:32, LB-65r.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 9. lpp.]

Laulība ir jāuzskata par savienību uz mūžu

[Attēls 10. lpp.]

Jēzus sacīja, ka mums jāpiedod ”septiņdesmit reiz septiņas” reizes