Tūrisms — globāla industrija

No Atmostieties! korespondenta Bahamās

”MAN ir vajadzīgs atvaļinājums!” Kad jūs pēdējo reizi tā teicāt? Varbūt jums šķita, ka jums ir tikai jāizraujas no ikdienas raizēm. Bet vai jūs kādreiz atvaļinājumā esat devušies tālā ceļojumā? Interesants ir fakts, ka vēl pirms nedaudz vairāk nekā simts gadiem lielākajai daļai zemeslodes iedzīvotāju nemaz nebija regulāru atvaļinājumu, turklāt daudzi cilvēki ne reizi mūžā neaizbrauca tālāk par dažiem simtiem kilometru no dzimtās vietas. Ceļošana uz tālām zemēm izklaides vai izglītošanās nolūkā bija pavisam mazas iedzīvotāju daļas privilēģija — ar to aizrāvās piedzīvojumu meklētāji un bagātnieki. Bet mūsu laikos ļoti daudziem cilvēkiem ir iespējams apceļot gan dzimto zemi, gan pasauli. Kas ir izraisījis šādas pārmaiņas?

Pēc rūpniecības apvērsuma miljoniem cilvēku iesaistījās preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, palielinājās viņu algas un viņiem radās vairāk brīvu naudas līdzekļu. Turpinājās tehnikas progress, lielu daļu smagā roku darba sāka veikt mašīnas, un daudziem cilvēkiem parādījās vairāk laika atpūtai. Turklāt 20. gadsimta vidū strauji attīstījās transports un vairāk cilvēku nekā iepriekš varēja atļauties doties tālos braucienos, un tā bija izveidojušies piemēroti apstākļi, lai vērstos plašumā tūrisms. Tajā pašā laikā dažādās pasaules valstīs ļaužu mājās ienāca televīzija, kas iepazīstināja ar tālām zemēm un rosināja cilvēku vēlmi ceļot.

Tūrisma nozare uzplauka visā pasaulē. 1997. gadā starptautiskos tūrisma braucienos bija devušies 613 miljoni cilvēku, un Pasaules tūrisma organizācija (PTO) paredzēja, ka šis skaits tikai turpinās pieaugt, 2020. gadā sasniedzot jau 1,6 miljardus. Pieprasījums veicināja arī piedāvājumu: aizvien vairāk uzņēmēju savai darbībai izvēlējās tūrisma nozari, izveidojās daudz kūrortu, un valstis veicināja tūrisma attīstību.

Daudzas valstis iesaistās tūrisma tirgū

Ideālā variantā no tūrisma ieguvējas ir abas puses — kā pakalpojumu sniedzēji, tā ņēmēji. Tūristi aizmirst par savu ikdienu, par viņiem rūpējas, viņus izklaidē un iepazīstina ar kaut ko jaunu. Bet ko gūst pakalpojumu sniedzēji? Starptautiskais tūrisms ir labs valūtas ienākumu avots, bet valūta ir vajadzīga gandrīz visām valstīm, lai norēķinātos par importējamām precēm un pakalpojumiem.

Kādā PTO ziņojumā bija teikts: ”Starptautiskais tūrisms ir nozare, kas pasaules valstīm ienes visvairāk ārzemju valūtas, un tas veido svarīgu faktoru daudzu valstu maksājumu bilancē. Ieņēmumi no starptautiskā tūrisma  1996. gadā sasniedza 423 miljardus ASV dolāru, pārspējot ieņēmumus no naftas produktu, transporta līdzekļu, telekomunikāciju iekārtu, apģērbu vai jebkuru citu preču vai pakalpojumu eksporta.” Tajā pašā ziņojumā bija sacīts: ”Tūrisms ir pasaulē visstraujāk augošā nozare,” — un bija minēts, ka tas veido ”10 procentus no visas pasaules valstu iekšzemes bruto produkta”. Nav nekāds pārsteigums, ka vairums valstu, to vidū arī dažas, kas kādreiz ietilpa Padomju Savienībā, jau ir iesaistījušās vai arī steidz iesaistīties starptautiskajā tūrismā.

Valstu ieņēmumi no tūrisma tiek izmantoti infrastruktūras uzlabošanai, atvēlēti izglītībai un ieguldīti citās svarīgās jomās. Tūrisma nozares radītās darba vietas palīdz risināt nodarbinātības problēmu, un, kā zināms, nodarbinātības līmenis ir gandrīz visu valstu valdību uzmanības centrā.

Tūrisms var ļoti labvēlīgi ietekmēt valsts ekonomiku, kā to, piemēram, var redzēt mazā salu valstī pie Meksikas līča — Bahamās. Šajās salās, kas stiepjas no Floridas līdz Kubai, nav spēcīgi attīstītas lauksaimniecības un netiek iegūti gandrīz nekādi rūpniecības izejmateriāli. Bet tur ir maigs klimats, nepiesārņotas tropiskās pludmales, neliels iedzīvotāju skaits — visās salās kopā apmēram ceturtdaļmiljona laipnu, viesmīlīgu cilvēku —, un Bahamas atrodas tuvu Amerikai. Visi šie faktori kopā ir lieliski veicinājuši tūrisma uzplaukumu. Bet kas ir nepieciešams, lai tūristi varētu droši un patīkami atpūsties?

Kā apmierināt tūristu prasības

Kad sāka attīstīties starptautiskais tūrisms, ārzemju brauciens jau pats par sevi bija kaut kas vienreizējs, kaut arī tajos laikos bija jāpiecieš ievērojamas ceļojuma grūtības. Bet tagad nemaz nav jāatstāj sava māja, lai iepazītos ar svešām zemēm, jo priekšstatu par tālām vietām var gūt ar televīzijas starpniecību. Tāpēc kūrorti visiem spēkiem cenšas padarīt tās dienas, ko atpūtnieki tajos pavada, par patiešām neaizmirstamām, līdztekus piedāvājot tādas pašas ērtības, kādas cilvēkiem ir mājās, vai pat vēl lielākas. Turklāt, tā kā daudzi tūristi ceļo bieži, kūrortu vidū pastāv sīva konkurence.

Tāpēc tūristu piesaistīšanai tiek ierīkotas interesantas atpūtas vietas un celtas krāšņas viesnīcas. Lūk, piemēram, kas tūristus gaida kādā ļoti lielā luksusa viesnīcā Bahamās. ”Viesnīca ir celta tā, lai viesi gūtu neizdzēšamus iespaidus,” saka viesnīcas organizatoriskās attīstības direktore Beverlija Sondersa. ”Bet mūsu mērķi ar to neaprobežojas. Mēs vēlamies, lai jūs gūtu neaizmirstamus iespaidus arī no iepazīšanās ar šīs zemes ļaudīm.” Kā viesnīcu darbinieki rūpējas par viesiem?

Neredzamais darbs

”Ja visi 2300 numuri ir aizņemti, tad mums vienlaikus ir jāapkalpo 7500 līdz 8000 viesu,” atzīmē Beverlija. ”Plānošana un sagāde prasa milzu pūles. Organizatoriskais darbs, kas jāiegulda, lai apmierinātu visu viesu vajadzības, līdzinās mazas pilsētiņas vadīšanai, tikai šis ir vēl grūtāks. Mums jāpasniedz tādi ēdieni, kādus ciemiņi pieraduši ēst mājās, bet, ja viņi vēlas neaizmirstamu atvaļinājumu, mums jāpiedāvā arī eksotiski ēdieni un pārsteidzošas atpūtas iespējas. Daudzos kūrortos puse vai vairāk darbinieku ir nodarbināti ēdienu un dzērienu gatavošanā un pasniegšanā.”

Tomēr, kā savā esejā ”Tūrisma ietekme uz Nepālas sabiedrību un kultūru” rakstīja I. Pradāns, ”no visiem faktoriem, kas ceļotājiem sagādā patiesu prieku, nav nekā būtiskāka par vietējo iedzīvotāju izturēšanos pret tūristiem un pašu tūristu drošības sajūtu”.

Ko tad dara viesnīcu īpašnieki, lai tūristi arī šajā ziņā būtu apmierināti? ”Mēs apmācām savus darbiniekus, palīdzam tiem nostiprināt  apgūtās iemaņas un labot kļūdas — tas ir nekad nebeidzams process, jo mēs vēlamies, lai klienti pastāvīgi saņemtu vislabāko apkalpošanu,” tā uz minēto jautājumu atbildēja kādas slavenas Bahamu viesnīcas administratore, kuras pārziņā ir darbinieku apmācība. ”Bahamieši jau pēc dabas ir labsirdīgi. Bet ir ļoti grūti darbā visu laiku būt laipniem, smaidīgiem un atsaucīgiem. Tāpēc mēs cenšamies panākt, lai darbinieki jebkuru pienākumu veiktu ar tādu pašu attieksmi, kāda pret savu darbu ir ārstiem, advokātiem un apdrošināšanas aģentiem. Mēs ievērojam augstas starptautiskas normas visās tūristu apkalpošanas jomās. Jo lielākas pūles mēs veltījam šo mērķu sasniegšanai, jo nemanāmāks viesiem kļūst mūsu darbs, turklāt nekad nezaudējot augstu kvalitāti.”

Medaļas otra puse

Vai jums ceļojumos ir gadījies tā, ka par spīti rūpīgai plānošanai vienmēr ir noticis kaut kas neparedzēts? Kaut ko līdzīgu pieredz arī tie, kas uzņem tūristus.

”Mūsu valsts, kas nepieder pie pasaules attīstītajām zemēm, var daudz ko iegūt no tūrisma,” rakstīja iepriekšminētās esejas autors I. Pradāns. Taču viņš atzīmēja, ka bez attiecīgas rīcības ”var rasties neatrisināmas sociālas problēmas”. Viņš piebilda: ”Mums jāsaprot, kā modernais tūrisms var ietekmēt mūsu sabiedrību, un jābūt gataviem novērst dažādas negatīvās sekas.” Par kādām problēmām ir runa?

”Valstīs, kas uzņem lielu daudzumu tūristu, gandrīz vienmēr cieš iedzīvotāju tradicionālais dzīves veids, lai gan tas netiek atmests apzināti. Dažās zemēs vietējā kultūra jau ir izzudusi.” Tā vienu no bieži sastopamām problēmām apraksta Kordels Tompsons, augsts Bahamu Tūrisma ministrijas ierēdnis. Viņš ar lielu lepnumu runā par visu, ko viņa valstij labu ir devis tūrisms, tomēr atzīst, ka dzīve zemē, kur atpūtnieku vienmēr ir gandrīz tikpat daudz cik iedzīvotāju vai pat vairāk par tiem, ir radījusi daudzas iepriekš neparedzētas problēmas.

Piemēram, daži, kas ir nodarbināti tūristu apkalpošanā, ar laiku sāk kļūdaini iedomāties, ka cilvēki, kas ierodas salās pavadīt atvaļinājumu, atpūšas augu gadu, un viņi mēģina pārņemt šo iedomāto dzīves veidu. Protams, tā nerīkojas visi. Bet, pavadīdami lielu daļu brīvā laika atpūtnieku uzturēšanās vietās, daudzi galu galā atmet tradicionālo dzīves veidu. Reizēm tūristiem domātās izklaides vietas kļūst tik ļoti iecienītas vietējo iedzīvotāju vidū, ka viņu pašu kultūras centros rosība apsīkst, līdz tie ir jāslēdz.

Daudzas populāras tūristu atpūtas vietas ir dilemmas priekšā. No vienas puses, ir ļoti izdevīgi uzņemt daudz atpūtnieku, jo tas dod lielus ienākumus. No otras puses, uzņēmēji, kas cenšas apmierināt tos tūristus, kuri vēlas īstenot nelikumīgas darbības, rada smagu sociālo problēmu nastu.

Ilgtspējīgs tūrisms

Tā kā tūrisms, kaut arī dod daudz ko labu, izraisa arī tādas parādības, kas apdraud paša tūrisma pastāvēšanu, aizvien biežāk var dzirdēt runājam par ”ilgtspējīgu tūrismu”. Tas liecina, ka daudzi cilvēki sāk apjaust: dzenoties pēc īslaicīgiem labumiem, viņi var nozāģēt zaru, uz kura paši sēž. Lai tūrisma industrija pastāvētu vēl ilgi, tai būs jāatrisina vairākas sasāpējušas problēmas.

Tūrisma negatīvais iespaids uz vidi un vietējo iedzīvotāju kultūru, fakts, ka uz peļņu orientēto kūrortu mērķi neatbilst valstu mērķiem, — lūk, tie ir daži no jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība jau tuvākajā nākotnē. Pēdējo mēnešu laikā ceļojumu biroji ir cietuši lielus zaudējumus tāpēc, ka cilvēki tagad ļoti raizējas par savu drošību, un tas nozīmē, ka arī šim jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība. Laiks rādīs, kā raizes par drošību ietekmēs tūrisma attīstību ilgākā periodā.

Nākamreiz, kad jūs vēlēsieties izrauties no savas ikdienas un atpūsties kādā tālā kūrortā, jūs, iespējams, ar vēl lielāku atzinību nekā iepriekš novērtēsiet visu to darbu, kas tiek ieguldīts tūristu apkalpošanā.

 [Attēls pa visu lapu 15. lpp.]