Kā veicināt drošību darbavietā

KAUT ARĪ pastāv likumi, kas aizsargā strādājošo veselību un drošību, darbavietā gūtie ievainojumi un pat nāves gadījumi joprojām ir nopietna problēma. Acīmredzot ar atbilstošiem likumiem vien ir par maz, lai šo problēmu atrisinātu. Darba devējiem un darbiniekiem ir jāuzņemas daļa atbildības gan par savu, gan apkārtējo cilvēku drošību.

Tāpēc ikviens strādājošais rīkotos gudri, ja rūpīgi pārbaudītu savus darba apstākļus un paradumus. Kā ir ar drošību jūsu darbavietā? Vai jūsu darbs nav saistīts ar indīgām vielām? Ja tā ir, vai jūs esat pienācīgi aizsargāts? Vai jūs neizjūtat pastāvīgu stresu? Vai jūsu darba laiks  nepārsniedz oficiāli noteikto stundu skaitu?

Atbildes uz tādiem jautājumiem kā šie var daudz ko atklāt par to, cik droši jūs varat justies savā darbavietā.

Ir jāapzinās iespējamās briesmas

Ilgstoši strādāt pēc nesaprātīga darba grafika var izrādīties bīstami. Izanalizējuši aptaujas rezultātus, kurā piedalījās 3,6 miljoni strādājošo no 37 200 darbavietām, profesors Losons Seiverijs no Kērtina universitātes (Austrālija) un vēl kāds speciālists publicēja pētniecisku darbu ar nosaukumu Garas darba stundas. Vai cilvēki piekrīt šādam darba grafikam, un vai tas nav bīstami?. Kā liecināja fakti, lai gan pastāv reāls risks, cilvēki ir ar mieru strādāt pēc pārslogota darba grafika.

Nogurušam strādniekam ir mazākas darbaspējas, un viņš pieļauj vairāk kļūdu. Kā var lasīt Austrālijas laikrakstā The Sun—Herald, profesors L. Seiverijs atzīmēja: ”Daudzas kompānijas kultivē darba māniju, kā arī aktīvi meklē un atalgo cilvēkus, kas ir gatavi darbā ”sadegt”.” Taču šādai attieksmei var būt postošas sekas. Šķiet, nekur citur šī problēma tik uzskatāmi neparādās kā transporta nozarē, kur autovadītāji tiek mudināti vai pat spiesti pavadīt pie stūres garas stundas bez jebkāda pārtraukuma. Ir valstis, kur šāda rīcība ir pretlikumīga.

Strādājošo drošību apdraud arī slikti darba paradumi, piemēram, paradums nerūpēties par tīrību un kārtību. Daudzām smagām traumām un pat nāves gadījumiem par cēloni ir bijuši uz grīdas izmētāti darbarīki vai neizolēti elektrības vadi. Tikpat bīstami ir neņemt vērā drošības noteikumus, strādājot ar elektroierīcēm un mehāniskām iekārtām. Daudzi ir guvuši nopietnus ievainojumus vai pat gājuši bojā izlijušu un nesatīrītu šķidrumu dēļ — īpaši tas attiecas uz indīgām vielām. Arī paslīdēšana uz eļļainas vai slapjas grīdas ir bijusi par iemeslu daudzām traumām. Tāpēc var teikt, ka pirmais likums, kas veicina drošību darbavietā, ir tīrība un kārtība.

Tomēr daudzi sliecas neievērot drošības normas. Žurnālā Monthly Labor Review bija paskaidrots: ”Spiediens, kādam ir pakļauti darbinieki, var radīt uzskatu, ka atkāpes no drošības noteikumiem ir nepieciešamas, lai izpildītu prasīto darba apjomu.” Kāds varētu domāt: ”Nekāds  ļaunums vēl nav cēlies no tā, ka es neievēroju drošības noteikumus.” Komentējot šādu domāšanu, kāds ilggadējs rūpnīcas direktors sacīja: ”Tas ir vissliktākais, ko darbinieks var izdarīt — neievērot drošības noteikumus un tikt sveikā cauri.” Kāpēc? Tāpēc, ka tas rada pašpārliecinātību un bezrūpību, kas var kļūt par iemeslu daudziem nelaimes gadījumiem.

1986. gadā notikusī eksplozija Černobiļas atomelektrostacijā bieži tiek raksturota kā ”nopietnākā kodolavārija pasaulē”. Kas to izraisīja? Kādā ziņojumā par šo katastrofu bija minēti ”vairāki pārdroši ekspluatācijas paņēmieni” un ”atkārtoti drošības noteikumu pārkāpumi”.

Darba devējam un darbiniekiem būtu jācenšas kopīgiem spēkiem paredzēt iespējamās briesmas. Kāds gudrs Bībeles sakāmvārds skan: ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas.” (Salamana Pamācības 22:3.) Gudrs cilvēks vēro, kas varētu izraisīt bīstamu situāciju, un domā, kā varētu pasargāt sevi un citus.

Kad darba devējs tā rīkojas, ieguvējs ir gan viņš pats, gan viņa iestādes darbinieki. Piemēram, kad kādas kompānijas vadība, gribēdama izvairīties no ”slimās mājas sindroma”, parūpējās, lai tiktu veiktas strukturālas izmaiņas, jau pēc neilga laika varēja redzēt, ka biroja strādnieku darbaspējas ir pieaugušas un viņi jūtas daudz apmierinātāki. Tāpat tika novērots, ka darbinieki retāk slimoja. No šī gadījuma var redzēt, ka rūpes par cilvēku veselību ne tikai rada darba devējiem un darbiniekiem patīkamāku atmosfēru darbā, bet arī var nākt par labu finansiālā ziņā.

Kā jau bija minēts iepriekšējā rakstā, darbavietās bieži ir vērojama vardarbība. Ko jūs varētu darīt, lai sevi aizsargātu?

Ko ir iespējams darīt

Kā liecina pieredze, ja cilvēka uzvedībā jaušas agresivitāte, kaut kādā brīdī tā var pāraugt nopietnos uzbrukumos. Žurnālā Harvard Business Review ir teikts: ”Kas attiecas uz vardarbību darbavietā, ir jāapzinās, ka no cilvēkiem, kas agresivitāti izpauž nelielā mērā, var gaidīt arī daudz nopietnākas agresivitātes izpausmes.”

Kāda darbiniece varbūt nemaz nedomā piesaistīt sev kolēģu uzmanību, bet, ja viņas ģērbšanās stilā, runā un uzvedībā trūkst atturības, citi var nospriest, ka viņa nedzīvo pēc augstām morāles normām. Mūsdienās šāda negribēta uzmanības piesaistīšana dažkārt beidzas traģiski — sievieti izseko, izvaro vai pat nogalina. Tāpēc domājiet par to, kā jūsu apģērbs un uzvedība citus ietekmē! Sekojiet Bībeles padomam ģērbties ”pieklājīgā tērpā, kaunīgi un tikumīgi”. (1. Timotejam 2:9, JD.)

Žurnālā Monthly Labor Review ir runāts vēl par kādu potenciāli bīstamu situāciju: ”Ir jābažījas par darbiniekiem, kas strādā vieni paši naktīs nomaļās vietās.” Tāpēc padomājiet: vai ir saprātīgi pakļaut sevi briesmām, kādas draud cilvēkiem, kas strādā vieni, īpaši vēlu vakarā? Vai piedāvātais atalgojums ir šāda riska vērts?

Tāpat ir svarīgi pārdomāt, kā mēs reaģējam uz spriedzes pārņemto darbabiedru naidīgo izturēšanos. Ko mēs varam darīt, lai potenciāli bīstamo situāciju padarītu mazāk saspīlētu? Bībeles sakāmvārdā ir teikts: ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana Pamācības 15:1.) Runājot laipni un ar cieņu, mēs daudzos gadījumos varēsim mazināt spriedzi un izvairīties no konfliktiem.

Tā kā darbavietās valda tik saspringta atmosfēra, aizkaitinājums un dusmas ir bieži sastopama parādība. Kādreiz varbūt liekas, ka šīs negatīvās emocijas ir vērstas tieši pret mums, bet patiesībā var izrādīties, ka cilvēks ļauj vaļu uzkrātajam stresam un neapmierinātībai un mēs vienkārši esam gadījušies nepareizajā vietā un laikā. Tāpēc ir svarīgi, kā mēs reaģējam. Ar savu reakciju mēs situāciju varam vai nu padarīt mazāk saspīlētu, vai gluži otrādi — vēl vairāk saasināt.

Tomēr var gadīties, ka mums ar kādu no darbabiedriem tiešām rodas uzskatu sadursme. Grāmatā Resolving Conflicts at Work ir izteikts interesants novērojums: ”Kad mums ar kādu rodas nesaskaņas, ..mēs parasti neizpaužam savas dziļākās domas.” Kāpēc tā? Šajā grāmatā ir paskaidrots: ”Domstarpības spēj mūs apmulsināt un pilnīgi pārņemt savā varā, un mums sāk likties, ka nekas cits vairs neatliek kā vien cīņa.”

Kāds ir risinājums? IEKLAUSĪŠANĀS otrā cilvēkā. Iepriekš citētajā grāmatā ir teikts: ”Ja  mēs patiešām klausāmies cilvēkā, ar kuru neesam vienisprātis, ..mēs spējam pārvarēt savas emocijas, kas mums liek turpināt cīņu, un varam ieraudzīt problēmas risinājumus.” Sekodami šim padomam, mēs neļausim nesaskaņām un pārpratumiem pāraugt nopietnos konfliktos.

Ir labi parādīt saprātību, kad rūpējamies par savu drošību. Tas nozīmē arī apzinīgi ievērot darbavietā pastāvošos drošības noteikumus. Šādi rīkojoties, mēs varam lielā mērā sekmēt drošību savā darbavietā.

Pilnīgi pamatoti var teikt, ka mūsu attieksme pret dzīvi, darbu un atpūtu ietekmē to, kādu darbu mēs izvēlamies un kāds ir mūsu viedoklis par drošību. Nākamais raksts mums palīdzēs saprast, kā ir iespējams izveidot līdzsvarotu attieksmi šajos jautājumos.

[Attēls 5. lpp.]

Rūpīgi uzslaukiet izlijušu eļļu

[Attēls 7. lpp.]

Miermīlīga atbilde var mazināt saspīlējumu