Svētā Pētera zivs

JA JŪS Izraēlā apmeklētu kādu restorānu pie Galilejas jūras, jūsu uzmanību ēdienkartē droši vien piesaistītu nosaukums ”Svētā Pētera zivs”. Viesmīlis jums varētu pastāstīt, ka tā ir ļoti iecienīta restorāna apmeklētāju, īpaši tūristu, vidū. Sevišķi garšīga tā ir cepta. Bet kāpēc zivs nosaukums ir saistīts ar apustuļa Pētera vārdu?

Atbildi uz šo jautājumu var rast, izlasot Bībelē, Mateja 17:24—27, par kādu notikumu. Tur stāstīts, ka Pēterim, kas bija ieradies Kapernaumas pilsētā pie Galilejas jūras, tika uzdots jautājums, vai Jēzus maksājot tempļa nodokli. Vēlāk Jēzus paskaidroja, ka viņam kā Dieva Dēlam nebija jāmaksā tempļa nodoklis. Bet, lai neizraisītu citu cilvēku neapmierinātību, Jēzus lika Pēterim iet uz jūru, izmest makšķeri, paņemt pirmo pieķērušos zivi un samaksāt nodokli ar monētu, kurai bija jābūt zivs mutē.

Nosaukums ”Svētā Pētera zivs” ir cēlies no šī Bībelē aprakstītā notikuma. Bet kādu zivi izvilka Pēteris?

 Zivīm bagāta jūra

Tiek uzskatīts, ka no Galilejas jūrā mītošajām gandrīz 20 zivju sugām tikai 10 varētu būt tādas, ko nomakšķerēja Pēteris. Šīs 10 sugas iedala trijās saimnieciski izmantojamās grupās.

Lielāko grupu, kurā ietilpst piecas sugas, sauc par muštām — šis vārds arābu valodā nozīmē ’ķemme’ —, jo zivju muguras spura atgādina ķemmi. Viena no muštu sugām garumā sasniedz gandrīz pusmetru un sver aptuveni divus kilogramus.

Otrā grupa ir Kinneretas (Galilejas jūras) sardīnes, kas izskatās kā mazas siļķes. Kad ir sākusies sardīņu nozvejas sezona, katru nakti tiek nozvejots daudz tonnu sardīņu, un gadā tiek iegūts apmēram tūkstoš tonnu. Jau no seniem laikiem Kinneretas sardīnes sālī.

Trešā grupa, kurā ietilpst trīs sugas, ir bīnī — barbes. Šīs grupas zivīm mutes stūros ir taustekļi (semītu vārds bīnī nozīmē ’mati’). Barbes barojas ar moluskiem, gliemežiem un mazām zivtiņām. Barbēm ir garena galva, tās ir vairāk nekā 70 centimetru garas, un to svars pārsniedz 7 kilogramus. Barbes ir gaļīgas zivis, un no barbēm gatavoti ēdieni ir iecienīti ebreju sabatā un svētkos.

Šajās trijās grupās nav iekļauti sami — Galilejas jūras lielākās zivis, kas garumā sasniedz 1,20 metrus un sver vairāk nekā 10 kilogramu. Bet, tā kā samu ķermenis ir kails, bez zvīņām, saskaņā ar Mozus bauslību sami bija nešķīsti. (3. Mozus 11:9—12.) Tāpēc ebreji samus uzturā nelietoja un sams nevarēja būt tā zivs, ko izmakšķerēja Pēteris.

Kādu zivi noķēra Pēteris?

Izplatītākais uzskats ir tāds, ka ”Svētā Pētera zivs” ir mušta, un tieši muštas tiek piedāvātas apmeklētājiem restorānos pie Galilejas jūras. Šīm zivīm ir maz asaku, turklāt asakas ir sīkas, tāpēc muštas ir viegli gatavot un patīkami ēst. Bet vai tā tiešām bija tā zivs, ko nomakšķerēja Pēteris?

Mendels Nuns, zvejnieks, kas jau vairāk nekā 50 gadu dzīvo Galilejas jūras krastā un kas ir plaši atzīts vietējo zivju speciālists, atzīmē: ”Muštas barojas ar planktonu, cita veida barība tās nepiesaista. Tāpēc šīs zivis nevis makšķerē, bet zvejo ar tīkliem.” Tātad maz ticams, ka Pēteris būtu noķēris šādu zivi. Vēl mazāka ir iespēja, ka tika noķerta sardīne, jo tā ir pārāk sīka, lai atbilstu Bībelē minētajai zivij.

Tātad atliek tikai barbes, un, pēc vairāku speciālistu domām, tieši barbe bija ”Svētā Pētera zivs”. M. Nuns stāsta: ”Zvejnieki [Galilejas jūrā] jau no neatminamiem laikiem ir likuši uz āķa sardīnes, lai makšķerētu plēsīgās barbes, kas barojas ar organismiem ezera dibenā.” Viņš secina, ka ”Pēteris acīmredzot noķēra barbi”.

Bet kāpēc tad par ”Svētā Pētera zivi” tiek uzdota mušta? M. Nuns atbild šādi: ”Tam var būt tikai viens izskaidrojums: tā var piesaistīt tūristus! [..] Kad šajā zemē no tālienes sāka ierasties svētceļnieki, bez šaubām, likās izdevīgi nodēvēt par ”Svētā Pētera zivīm” muštas, kas ezera apkaimē viesiem tika celtas galdā jau no sendienām. Visiecienītākā un visvieglāk gatavojamā zivs ieguva komerciāli visizdevīgāko nosaukumu.”

Protams, nav iespējams nekļūdīgi apgalvot, kuras sugas zivi noķēra Pēteris. Bet, lai kādas sugas zivi dēvētu par ”Svētā Pētera zivi”, restorāna apmeklētājiem tā droši vien garšos.

[Attēls 19. lpp.]

Barbe

[Attēls 19. lpp.]

”Mušta”

[Norāde par attēla autortiesībām 19. lpp.]

Garo Nalbandian