Kas notiek pasaulē

Apavi no zivju ādas

Kā stāstīts Limas (Peru) laikrakstā El Comercio, Andu kalnos ir uzsākta apavu izgatavošana no jauna materiāla — foreļu ādas. Zivjaudzētavās iegūto zivju ādas vispirms sagatavo un miecē ar dabiskām miecvielām, pēc tam ietauko un krāso ar tādām dabiskām vielām kā kurkumu, karmīnu vai biksīnu. Šādi apstrādājot zivju ādas, tās nezaudē īpatnējo dimanta formas rakstu. No tām tiek izgatavoti arī ”naudas maki, pulksteņu siksniņas un mobilo tālruņu apvalki”. Inženiere Barbara Leona, šī projekta vadītāja, teica: ”Galvenais ir tas, ka netiek izmantotas nekādas mākslīgas vai sintētiskas miecvielas, piemēram, hroma sāļi. Tāpēc nevar notikt saindēšanās, un tiek iegūts ekoloģiski pilnīgi tīrs produkts.”

 Smiekli — joprojām labākās zāles!

”Ir konstatēts, ka pacientiem, kas četras nedēļas katru dienu saņēma humora devu, ievērojami samazinājās depresijas simptomi,” teikts Londonas laikrakstā The Independent. ”Daži, kam lika pusstundu dienā klausīties komiķu uzstāšanos, izveseļojās, bet citiem depresijas simptomi samazinājās uz pusi.” Vairāk nekā 100 ASV izdarīti pētījumi liecina, ka joku izraisīti smiekli ir veselīgi. Tie ir palīdzējuši ne tikai depresijas slimniekiem, bet arī tiem, kam ir alerģija, augsts asinsspiediens, novājināta imūnsistēma un pat vēzis vai reimatiskais artrīts. Jau sen ir bijis zināms, ka smiekli veicina labsajūtu, tikai joprojām nav skaidrs šī procesa mehānisms. Taču psihoterapeits Dr. Eds Dunkleblau brīdina izvairīties no ļauniem un sarkastiskiem jokiem un nepārtrauktas jokošanās. Pretējā gadījumā pacientam var šķist, ka pret viņa slimību neizturas nopietni.

Reliģija — kaut kas otršķirīgs

Kādā nesenā aptaujā, kurā piedalījās Brazīlijas pilsētu trūcīgie iedzīvotāji, 67 procenti dēvēja sevi par katoļiem, taču tikai 35 procenti atzina, ka patiešām tic Jēzum, Marijai un baznīcas mācībām. Vēl mazāk — 30 procenti — ir to, kas ik nedēļu apmeklē dievkalpojumus. Brazīlijas bīskapu nacionālās konferences organizētā aptauja atklāja arī to, ka daudzi nepiekrīt baznīcas oficiālajam viedoklim par pirmslaulību dzimumattiecībām (44 procenti), šķiršanos (59 procenti), atkārtotu došanos laulībā (63 procenti) un kontracepcijas līdzekļu lietošanu (73 procenti). Saskaņā ar teologa Severīno Visentes vārdiem, baznīca zaudē atbalstu tāpēc, ka tai trūkst priesteru, samazinās tās ietekme uz Brazīlijas izglītības sistēmu un doktrīnas tiek mācītas virspusīgi. Teologs izteicās: ”Jaunā katoļu paaudze ir audzināta morālā relatīvisma garā un uzskata reliģiju par kaut ko otršķirīgu.”

Briesmas mājās

Lielbritānijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas publicētā slimnīcu statistika par 1999. gadu liecināja, ka ”ik nedēļu nelaimes gadījumos mājās ir gājuši bojā 76 cilvēki — tas ir vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumos”, rakstīts Londonas The Guardian. ”Dažādi instrumenti, kāpnes, paklāji un tējkannas ar verdošu ūdeni” — tādi priekšmeti un lietas bija minēti visbiežāk, kad tika skaidrots, ar ko ir bijuši saistīti nāves gadījumi. Katru gadu vairāk nekā 3000 cilvēku tiek nogādāti slimnīcā tāpēc, ka ir paklupuši aiz veļas kastes, vairāk nekā 10 000 tiek hospitalizēti tāpēc, ka ir sadauzījušies, mēģinot uzvilkt zeķes vai zeķbikses, un vairāk nekā 13 000 sevi savaino, gatavojot dārzeņus. Apmēram 100 000 nelaimes gadījumu ir saistīti ar alkohola lietošanu. Nelaimes gadījumu novēršanas karaliskās biedrības pārstāve secināja: ”Darbā un uz ielas cilvēki ievēro daudzus noteikumus, bet mājās piesardzību zaudē. Bet, piemēram, ja uz kājām uzlīst tējkanna karsta ūdens, var smagi applaucēties.”

Kā vikingi saglabāja pārtiku

Pirms tūkstošiem gadu vikingi, dodamies ceļojumos, ņēma līdzi ūdeni no sfagnu purviem, jo tas mēnešiem ilgi saglabājās svaigs. Kūdras purvos skandināvi uzglabāja zivis un dārzeņus, piemēram, burkānus un rāceņus. Zinātnieki ilgu laiku domāja, ka organisko vielu bojāšanos purvos kavē tanīni vai skābekļa trūkums. Tagad CNN ziņo, ka zinātnieku grupa, kurā ietilpa arī Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes doktors Terenss Peinters, sfagnos ir atradusi kādu polisaharīdu, kas, pēc zinātnieku domām, ir tā konservējošā viela, kuras ietekmē produkti saglabājas svaigi. Lai demonstrētu tā efektivitāti, viņi nedaudz lašu ādu ielika celulozē, bet citas ieraka kūdrā vai pārklāja ar sfagnu ekstraktu. ”Kūdrā ieraktās un ar sfagnu ekstraktu pārklātās zivju ādas veselu mēnesi saglabājās svaigas, bet neapstrādātās sāka smirdēt pēc divām dienām,” bija teikts ziņojumā.

Smogs palielina infarkta risku

”Biezais smogs, kas vasarā klāj daudzas Kanādas pilsētas, divu stundu laikā var izraisīt infarktu,” teikts Kanādas laikrakstā National Post. Smogs satur sīkas cietas daļiņas, kas gaisā nonāk galvenokārt automobiļu un elektrostaciju darbības dēļ un no ugunsgrēkiem. ”Pacientiem, kuriem jau bija palielināts infarkta risks, piemēram, tiem, kas slimo ar diabētu, sirds slimībām, un gados veciem cilvēkiem, pēc divām stundām, kas bija pavadītas ļoti piesārņotā gaisā, kurā bija cietās daļiņas, infarkta risks pieauga par 48%,” minēts laikrakstā. ”Pēc 24 stundām risks bija pieaudzis par 62%.” Kad tiek izziņota smoga trauksme, ”centieties vairāk laika pavadīt telpās, un vēlams, lai tajās darbotos ventilācija”, iesaka Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes doktors Marijs Mitlmens. ”Šīs daļiņas ir tik mazas, ka tās iekļūst arī telpās, bet ventilācijas iekārta tās izvada laukā.”

Nosnaudieties!

Saskaņā ar miega jautājumu speciālista, Lafboro universitātes (Lielbritānija) profesora Džima Horna vārdiem, vislabākais līdzeklis pret pēcpusdienas miegainumu ”ir desmit minūšu snauda”, vēstī Londonas The Times. Dž. Horns norāda: ”Tas ir tāpat kā ar jebkurām zālēm: jo drīzāk pēc saslimšanas jūs tās ieņemat, jo efektīvāk tās iedarbojas.” Dažas ASV kompānijas ir iekārtojušas saviem darbiniekiem atpūtas istabas, kur atrodas gultas ar segām un spilveniem, skan nomierinoša mūzika, bet ik pa 20 minūtēm zvana modinātājpulkstenis. Bet profesors brīdina, ka, aizmiegot uz ilgāku laiku, teiksim, uz 25 minūtēm, cilvēks pēc pamošanās jūtas slikti. ”Kad miegs ilgst vairāk nekā 10 minūtes, organismam sāk šķist, ka ir nakts, un sākas dziļā miega process.”

Aptaukošanās un vēzis

”No tiem vēža faktoriem, no kuriem var izvairīties, galvenais Rietumu pasaulē nesmēķētāju vidū ir aptaukošanās,” rakstīts Londonas The Times. Piecdesmit gadu ilgi pētījumi ir apstiprinājuši, ka dzīves veida izmaiņas, kurās ietilpst arī atbrīvošanās no liekā svara, var uz pusi samazināt nesmēķētāju risku saslimt ar vēzi. ”Ja cilvēks nesmēķē, tad ir vēl divi faktori, kam jāpievērš uzmanība, — tas ir liekais svars un vīrusi, kas izraisa kuņģa un dzemdes kakla vēzi,” uzsver Lielbritānijas Vēža izpētes institūta profesors Džuljens Peto. ”Eksperimentos ar dzīvniekiem ir pierādījies, ka tiem dzīvniekiem, kuriem barība tiek ierobežota, ir daudz mazāks risks saslimt ar vēzi.” No medicīniskā viedokļa par aptaukojušos uzskata cilvēku, kura ķermeņa masa ir par 20 procentiem lielāka nekā viņa vecumam, dzimumam, garumam un ķermeņa uzbūvei atbilstošā vēlamā ķermeņa masa.

Kopdzīve bez laulības

”Vecākiem, kas dzīvojuši kopā pirms laulībām, pastāv divreiz lielāka varbūtība izšķirties nekā tiem, kas pirms apprecēšanās nav dzīvojuši kopā,” rakstīts Kanādas National Post. Kā stāstīja Hetere Džabija, viena no Kanādas Statistikas biroja organizētā pētījuma autorēm, pētnieki bija cerējuši konstatēt, ka bērna piedzimšana liecina par vecāku attiecību stabilitāti. Taču izrādījās, ka ”pāri, kas viegli uzsāk kopdzīvi bez precēšanās, tikpat viegli arī šķiras”. Pētnieki atklāja, ka no tiem pāriem, kas bija dzīvojuši kopā pirms laulībām, izšķīrās 25,4 procenti, bet no tiem, kas nebija dzīvojuši kopā, izšķīrās tikai 13,6 procenti. ”Neprecētu cilvēku attiecības pirmām kārtām ir nestabilas,” atzīmēja H. Džabija, ”jo cilvēki, kas ir gatavi šādai kopdzīvei, ne sevišķi augstu vērtē saistības, kādas pastāv laulībā.”