Neparastā ilgdzīvotāja

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BOLĪVIJĀ

KĀPĒC ļaudis dodas divas līdz trīs stundas ilgajā braucienā no Andu pilsētas Lapasas pāri Altiplano kailajiem līdzenumiem uz kādu nomaļu vietu, ko sauc par Komanči? Kāpēc augsto klintāju, kas uz tuksnesīgā līdzenuma fona zaudē savu iespaidīgumu, vēlas redzēt botāniķi no visām pasaules malām?

Iemesls ir tas, ka viņi vēlas aplūkot augu, kas tiek dēvēts gan par vismilzīgāko no lakstaugiem, gan par visievērojamāko Andu augu. Tā ir Puya raimondii. Kad Komančē iestājas pavasaris, reizēm paveras neparasts skats — Puya raimondii zied. Pēc dažu avotu ziņām, šis augs sāk ziedēt, tikai sasniedzis simts gadu vecumu.

Simtiem kilometru attālumā nekur citur Puya raimondii neaug — patiesībā šīs retās sugas pārstāvji ir sastopami tikai dažās vietās, un tās visas atrodas Andos. Tā kā šī auga daļas nav pārkoksnējušās kā kokiem un krūmiem, botāniķi to sauc par lakstaugu. Bet tas patiešām ir kolosālu izmēru lakstaugs! Taisno, dzeloņaino lapu rozete sniedzas daudz augstāk, nekā spēj aizsniegt visgarākais cilvēks. Ielūkojoties dziļāk starp lapām, var redzēt, ka maziem putniņiem tās kļūst par nāvējošām lamatām. Lapu starpās gandrīz vienmēr var redzēt beigtus putnus, kas, iespējams, meklējuši glābiņu no vanaga, bet uzdūrušies uz asajiem dzelkšņiem.

Pēc daudzu domām, visinteresantākā auga daļa ir ziedi. Lielajā kolonijā parasti zied tikai viens vai divi augi vai pat nezied vispār neviens.

Redzēt šo floras milzeni ziedam patiešām ir kaut kas vienreizējs. Virs lapu pamatnes kā tornis slejas augu valstī garākā ziedu vālīte. Uz vālītes, kas sniedzas 10 metru augstumā — tik augstu kā trīsstāvu māja —, atrodas tūkstošiem dzeltenu ziedu. Cieši pieķērusies klintij un stiepdamās debesīs, puja aug cēlā vientulībā.

Diemžēl šim augam draud iznīcība, jo nezināma iemesla dēļ cilvēkiem patīk pujas dedzināt. Var tikai  minēt, vai viņi tās aizdedzina tāpēc, ka viņiem patīk redzēt uzliesmojam tik milzīgu lāpu, vai tādēļ, lai sasildītos, kad termometra stabiņš nokrītas zem nulles, vai tāpēc, ka raizējas par aitām, kas var ieķerties dzelkšņainajās lapās un nobeigties. Tomēr pagaidām pujas vēl aug, spītējot liesmām, salam, vējiem, saules svelmei un augsnes trūkumam.

Puya raimondii pieder pie lielas dzimtas, bromēlijām, kurā ietilpst apmēram 2000 sugu. Šīs dzimtas augiem ir raksturīgi, ka tie spēj izdzīvot tur, kur nevar citi augi. Visas bromēliju dzimtas sugas, izņemot vienu, ir sastopamas tikai Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā. Daudzām, tāpat kā pujām, sakņu galvenā funkcija ir nostiprināt augu, bet mitrumu tās uzņem no gaisa ar lapām, ko klāj mikroskopiskas zvīņas. Vēl ūdens tiek uzņemts no rasas un lietus — kad uzkrīt rasa vai līst lietus, pilieni pa lapām notek līdz rozetes vidum, kur uzkrājas, tā apgādājot ar mitrumu ne tikai pašu augu, bet arī neskaitāmas sīkas radības tā iekšienē. Visā bromēliju dzimtā pujas ir vislielākie augi.

Puju pamatoti dēvē par ”Andu karalieni”, bet, domājot par pujām, īpaši interesanti ir tas, ka paiet ļoti ilgs laiks, līdz pujas izaug un sāk ziedēt. Reiz ievērojams botāniķis kādai nogāztai pujai bija skaitījis lapu rētas uz stublāja, un, rēķinot pēc tām, augs bija sasniedzis 150 gadu vecumu. Pēc citu zinātnieku vārdiem, pujas aug tikai 70 gadu. Vietējie iedzīvotāji tās sauc par simtgadniecēm, ticēdami, ka līdz pujas uzziedēšanai paiet simts gadi. Pirmā kultivētā puja, kas Kalifornijā tika ieaudzēta no sēklas, uzziedēja tikai pēc 28 gadiem — tas notika 1986. gadā. Lai būtu kā būdams, viens ir skaidrs: ir jāpaiet ļoti ilgam laikam, līdz augstu Andos augošās pujas uzzied.

[Attēls 22. lpp.]

Kā gan milzīgajai pujai izdodas augt tur, kur ir tik maz augsnes?

[Attēls 23. lpp.]

Tūkstošiem ziedu uz pujas vālītes piesaista daudzus putnus

[Attēls 23. lpp.]

Puja, kas pārcietusi dedzināšanu