Velosipēds priekam un veselībai

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

KURŠ transportlīdzeklis maksā samērā lēti, ļauj daudzviet pilsētā pārvietoties ātrāk nekā ar automašīnu, palīdz uzlabot veselību un labi atpūsties? Tas ir velosipēds. Braukšana ar velosipēdu ir fiziskās aktivitātes veids, kurā apvienojas derīgais ar patīkamo. Mūsdienās, kad daudzi cilvēki ir norūpējušies par savu veselību, ir vērts padomāt par iespēju braukt ar velosipēdu.

Vācu izgudrotājam baronam Karlam fon Draisam tiek piedēvēta velosipēda izgudrošana. Viņš ap 1817. gadu izgudroja skrejritenim līdzīgu velosipēdu, kura konstrukcija ir arī šodienas velosipēdu pamatā. Šim transportlīdzeklim, kas tika saukts par draisine, bija divi riteņi, sēdeklis un stūre tā vadīšanai, taču nebija pedāļu. Velosipēds, kas vairs nebija jāstumj, parādījās 1839. gadā, kad skotu kalējs Kērkpatriks Makmilans tā konstrukciju papildināja ar pedāļiem, ko stieņi savienoja ar kloķiem pie pakaļējā riteņa. Tad nāca pagrieziena punkts divriteņu transporta vēsturē, kas iezīmēja tā popularitātes pieaugumu. Francūži, tēvs un dēls Pjērs un Ernests Mišo, pedāļus pievienoja kloķiem pie priekšējā riteņa, un viņu izveidotais velosipēds, kas bija ātrāks un vieglāk vadāms, patiešām atbilda velosipēda nosaukumam (no latīņu vārdiem velox ’ātrs’ un pes ’kāja’).

 Ātrums pieauga līdz ar priekšējā riteņa izmēru palielināšanos. Anglijā izveidotajam velosipēdam, kurš tur tika saukts par penijfārtingu, bija milzīgs priekšējais ritenis — tā diametrs bija 1,5 metri —, kas krasi kontrastēja ar mazo pakaļējo ritenīti. Tas tika nosaukts par penijfārtingu, balstoties uz kontrastu starp lielo penija monētu un daudz mazāko fārtingu.

Nākamais bija velosipēds safety, kam bija zemāks smaguma centrs un vienāda vai gandrīz vienāda izmēra riteņi. 1879. gadā anglis Henrijs Losons Parīzē izstādīja velosipēdu, kura pakaļējā riteņa kustību nodrošināja ķēde. Šis modelis galu galā kļuva pazīstams kā bicyclette.

Lielākajai daļai mūsdienu velosipēdu priekšējais ritenis ir tikpat liels kā pakaļējais. Tādējādi pamatkonstrukcija ir mainījusies ļoti maz. Šodienas velosipēdi — gan satiksmes, gan tūristu, gan sacīkšu, gan kalnu velosipēdi — ir ērti un viegli manevrējami, tiem ir divi viegli riteņi ar gumijas riepām.

Veselīga atpūta

Velosipēds daudzās zemēs ir ļoti iecienīts pārvietošanās līdzeklis, jo brauc klusu, nerada piesārņojumu, un īsus ceļa posmus bieži vien ļauj nobraukt ātrāk par motorizētajiem transportlīdzekļiem. Āfrikas, Āzijas valstīs un citur velosipēds ir kļuvis par universālu transportlīdzekli, ar ko braucēji — vai stūmēji — nogādā savas preces tirgū. Bieži gadās redzēt, ka velosipēds ved vairāk nekā vienu cilvēku, kad riteņbraucēja draugi un radinieki jāteniski sēž uz velosipēda stieņa vai ir satupuši uz bagāžniekiem.

Rietumu zemēs, kur automašīnai ir ierādīta goda vieta citu personisko transporta līdzekļu vidū, ir atdzimusi riteņbraukšanas popularitāte, jo pieaug cilvēku rūpes par savu veselību un ar to saistītā vēlme izrauties no pilsētas dzīves nogurdinošā ritma. Bieža parādība ir īpaši ierīkoti velosipēdu celiņi, kas parādījušies līdzās galvenajām ielām. Piemēram, Lielbritānijā daudzi vietējās varas pārstāvji lepojas ar kilometriem garajiem celiņiem, ko viņi ir paredzējuši riteņbraucējiem.

Ja neņem vērā iespējamo gaisa piesārņojumu, ko rada automašīnu izplūdes gāzes, braukšana ar velosipēdu var veicināt veselību. Tā ”aizsargā pret sirds un asinsvadu slimībām, kas starp nāves un priekšlaicīgas nāves cēloņiem ieņem pirmo vietu Lielbritānijā”, atzīmē transporta konsultants Adrians Deiviss. Braukšana ar velosipēdu prasa diezgan lielu piepūli, 60 līdz 85 procentus no cilvēka maksimālajām fiziskajām spējām; salīdzinājumam — ejot ar kājām mums vajadzīgi 45 līdz 50 procenti. Tā kā uz velosipēdista locekļiem gulstas minimāls svars, arī risks gūt kaulu savainojumus ir mazāks nekā soļojot vai skrienot.

Laba pašsajūta ir vēl viens labums veselībai, ko dod braukšana ar velosipēdu. Pētījumi atklāj, ka tādas fiziskās aktivitātes kā riteņbraukšana veicina endorfīnu — ķīmiskas vielas — atbrīvošanos smadzenēs, kas pozitīvi ietekmē garastāvokli. Taču braukšana ar velosipēdu ne tikai dāvā labu garastāvokli, bet, protams, arī palīdz labi izskatīties. Kādā veidā? ”Braucot ar vidēju ātrumu, velosipēdists patērē aptuveni 7 kalorijas minūtē, un tas ir 200 kalorijas pusstundā,” teikts laikrakstā The Guardian. Ko tas dod? Tas var palīdzēt iegūt slaidu vidukli un stingrus augšstilbus.

Lai atpūta būtu droša

Valstīs, kurās dominē autotransports, nozīmīgāks kļūst jautājums par velobraucēju drošību. Piemēram, vai ir jāvalkā aizsargķivere? Neapšaubāmi, ir gudri veikt piesardzības pasākumus. Taču, no otras puses, aizsargķivere pati par sevi vēl negarantē to, ka velosipēdists negūs traumu. Žurnāliste Selija Hola pievērsa uzmanību pētījumam, kurā bija iesaistīti 1700 dažāda vecuma velobraucēji, kas lietoja aizsargķiveres. Viens no šī pētījuma  atklājumiem bija tas, ka aizsargķivere dod braucējiem mānīgu drošības sajūtu. Vēl ļaunāk bija tas, ka 6 procenti aptaujāto valkāja ķiveres, kas viņiem nebija īsti laikā. Ja notiek kāds nelaimes gadījums, šāda nepiemērota ķivere līdz 50 procentiem palielina iespēju gūt savainojumu. Ja jūs valkājat aizsargķiveri, pārliecinieties, vai tā jums ir laikā. Regulāri pārbaudiet sava bērna ķiveri. Pārāk liela aizsargķivere var izrādīties liktenīga.

Transportlīdzekļu vadītāji nereti uzskata riteņbraucējus par nevēlamu traucēkli un tiecas tos nemanīt. Tāpēc pacentieties, lai jūs varētu viegli ievērot. Velciet fluorescējošu apģērbu dienā, bet gaismu atstarojošu — naktī. Arī jūsu velosipēdam jābūt labi redzamam pat tumsā. Bieži likumā ir prasība, lai velosipēdam būtu gaismas atstarotāji uz pedāļiem, kā arī tīri gaismas lukturi velosipēda priekšpusē un aizmugurē, un tas, protams, arī ir gudrs piesardzības solis. Pārliecinieties, vai jūsu personīgā drošības līdzekļu izvēle saskan ar tās valsts likuma prasībām, kurā jūs dzīvojat.

Lai braukšana ar velosipēdu būtu droša, ir svarīgi to labi kopt. Regulāri pārbaudiet un tīriet velosipēdu, un rūpējieties, lai tas būtu labā tehniskā kārtībā. Pēc tam kad jūs būsiet ievērojis visus šos piesardzības pasākumus, jūs varbūt secināsiet, ka būtu prātīgi braukt nevis pa ielām ar dzīvu satiksmi, bet pa nomaļiem ceļiem. Taču tādā gadījumā jūsu drošībai ir svarīgi arī, lai jums būtu piemērots velosipēds. (Skat. ”Kāds velosipēds ir piemērots jums?”)

Riteņbraukšanas sports

Ir cilvēki, kam riteņbraukšana ir sports. Taču neseno skandālu dēļ, kuri izvērsās ap slaveno  Tour de France, šis sporta veids tagad saistās ar dopinga lietošanu un krāpšanu. Žurnāla Time rakstā ”Lai uzvar labākais dopings!” bija sacīts, ka minētajās sacīkstēs valdīja ”vienas vienīgas nekārtības”. Kamēr risinās diskusijas par dopinga un citu vielu lietošanu, kas uzlabo sportistu rezultātus, cieš sporta veida reputācija.

Saprātīgi riteņbraucēji rūpīgi apsver, cik laika un pūļu viņi veltīs sporta nodarbībām. Kaut gan riteņbraukšana dod labumu veselībai, līdzsvaroti cilvēki saprot, ka fiziski vingrinājumi ir tikai viens no ilga un veselīga mūža priekšnoteikumiem. Tomēr nākamreiz, kad jums radīsies iespēja braukt ar velosipēdu, brauciet, lai gūtu prieku un stiprinātu veselību!

[Papildmateriāls/Attēli 21. lpp.]

Kāds velosipēds ir piemērots jums?

Kalnu velosipēdi ir piemēroti braukšanai pa jebkuru apvidu — tiem ir neliels, izturīgs rāmis, taisna stūre, augstāki pedāļi nekā parastajiem velosipēdiem un platas riepas, kas nodrošina labu saķeri ar nelīdzenu pamatu. Dažādie pārnesumi atvieglo braukšanu pret kalnu.

Ja jūs braucat gan pa cieta seguma ceļiem, gan pa nelīdzeniem, jums vajadzīgs velosipēds, kura konstrukcija apvienotu kalnu velosipēda un satiksmes velosipēda elementus. Šādam velosipēdam ir šaurākas riepas un mazliet zemāki pedāļi nekā kalnu velosipēdam. Parastajiem velosipēdiem ir mazāk pārnesumu, un braucot cilvēks sēž taisnākā stāvoklī.

Lai kādu velosipēdu jūs izvēlētos, pārliecinieties, ka tas jums nav par lielu vai mazu. Vispirms izmēģiniet to. Noregulējiet stūri, sēdekli un pedāļus tā, kā jums vajag. Kad jūs pārliekat kāju pāri rāmim, jums jāstāv ar pēdām uz zemes (skatīt attēlu augstāk).

Pats drošākais un ērtākais braukšanas stāvoklis būs tad, ja jūs noregulēsiet sēdekli tādā augstumā, lai jūs varētu iztaisnot kāju, kad pēda atrodas uz pedāļa tā zemākajā pozīcijā (skatīt attēlu pa kreisi). Parasti stūrei ir jābūt noregulētai sēdekļa augstumā. (Avots: žurnāls Which?.)

[Attēls 19. lpp.]

Penijfārtings

[Norāde par autortiesībām]

Police Gazette, 1889

[Attēls 19. lpp.]

Sens velosipēds

[Norāde par autortiesībām]

Men: A Pictorial Archive from Nineteenth-Century Sources/Dover Publications, Inc.

[Attēls 20. lpp.]

Daudzās zemēs velosipēds ir ļoti iecienīts pārvietošanās līdzeklis

[Attēli 20. lpp.]

Ir vietas, kur aizsargķiveres lietošana ir likuma prasība