Bioloģiskais dārzs un tā kopšana

PAGRĀBIET sauju zemes savā dārzā. Vai tā ir tik ļoti salaistīta ar herbicīdiem, insekticīdiem, rodenticīdiem un fungicīdiem, ka šķiet gandrīz sterila, vai arī tajā mājo sliekas, dažādi kukaiņi un visāda veida mikroorganismi? Ja jūsu dārza augsnē pulsēt pulsē dzīvība, tas liecina, ka jūs apzināti vai neapzināti to kopjat ar bioloģisku paņēmienu palīdzību.

Apstrādājot dārzu ar bioloģiskām metodēm, augsnes kvalitātes uzlabošanai tiek izmantoti dabiski līdzekļi. Viens no bioloģiskās dārzkopības mērķiem ir tādas ekosistēmas izveidošana, kurā augi ir pietiekami stipri, lai spētu pretoties kaitēkļiem un slimībām. Valstīs, kur dārzkopībā plaši tiek izmantotas ķimikālijas, interese par bioloģisko saimniekošanu kļūst arvien lielāka, un tam ir vairāki iemesli.

 Viens iemesls ir tas, ka pesticīdu atlikumi, ko satur augļi un dārzeņi, rada nopietnus draudus cilvēku veselībai. Piemēram, grāmatā Pesticide Alert (Uzmanību — pesticīdi!) bija teikts, ka ”1985. gada vasarā apmēram 1000 cilvēku vairākos [Amerikas Savienoto Valstu] rietumu štatos un Kanādā saindējās ar arbūziem, kuros tika konstatēti pesticīda Temik atlikumi”.

Daudzi cilvēki dod priekšroku bioloģiskajai dārzkopībai arī tāpēc, ka tā nenodara ļaunu apkārtējai videi. Tā kā pastāv kaitēkļi, kas ir attīstījuši izturību pret atkārtoti lietotiem ķīmiskajiem pesticīdiem, zinātnieki ir izgudrojuši indes, kas ir vēl bīstamākas par iepriekš izmantotajām. Šīs spēcīgās ķimikālijas nokļūst gruntsūdeņos un tos piesārņo.

Vēl viena bioloģiskās dārzkopības priekšrocība ir tā, ka izgāztuvēs nonāk mazāk atkritumu. Kā tas var būt? Lielu daļu atkritumu veido ēdienu atliekas un dārza apsaimniekošanas rezultātā radušies atkritumi. Ja šo organisko masu nevis izmet ārā, bet sakrauj kaudzē un ļauj tai satrūdēt, ir iegūstams vērtīgs mēslošanas līdzeklis, ko sauc par kompostu. Mums varbūt šāds maisījums nerada patīkamas asociācijas, bet augiem tas ir lielākais gardums!

Vēl jāpiebilst, ka daudzi ir izvēlējušies kopt savu dārzu ar bioloģiskām metodēm, lai rastu iespēju jaukā laikā pabūt ārā un izkustēties, darbojoties ar zemi un vērojot, kā no sīkām sēklām izaug veselīgi augi. Varbūt arī jūs gribat pievērsties bioloģiskajai dārzkopībai? Tad tikai jāķeras pie darba! Iesākumā izvērtējiet, kāda ir jūsu dārza augsne.

Rūpes par augsni

Daudzos dārzos ir vai nu mālaina, vai smilšaina augsne. Smilšaina augsne sastāv no rupjiem graudiņiem, kas nozīmē, ka augu sakņu sistēmai tik nepieciešamais ūdens kopā ar barības vielām aizplūst prom pārāk ātri. Turpretī mālaina augsne sastāv no sīkām kārtiņām, kas tik cieši pieguļ cita citai, ka ūdens vai nu nespēj izsūkties tām cauri un notek, vai arī tas iesūcas un paliek kā iesprostots, tādējādi nosmacējot augu saknes.

Augu saknes jūtas labi sabalansētā augsnē, kas satur pietiekami daudz mitruma, lai tās neizžūtu, bet liekajam ūdenim ļauj notecēt. Dārznieki šādu augsni sauc par smilšmālu. Tajā brīvi cirkulē gaiss, un mikroorganismi var apgādāt augsni ar visām nepieciešamajām barības vielām.

Lai iegūtu sabalansētu augsni, gan mālainā, gan smilšainā zemē ir jāiestrādā liels daudzums komposta. Komposts uzlabo augsnes sastāvu un aiztur mitrumu kā sūklis, tāpēc dārzu vairs nevajag tik bieži laistīt. Kompostā  ir miljoniem noderīgu baktēriju, kas turpina trūdināšanas procesu, nodrošinādamas augus ar barības vielām, kas tiem ir nepieciešamas pilnvērtīgai attīstībai. Komposts arī noregulē augsnes skābumu, lai tā nebūtu ne pārāk skāba, ne arī pārāk sārmaina.

Iesējot kultūras, kurām ir dziļas saknes, piemēram, āboliņu vai lucernu, un pēc tam tās iearot zemē, var uzirdināt cietu augsni un bagātināt to ar organiskām vielām. Lai mainītu augsnes sastāvu, ir ieteicams izmantot arī  mulčēšanu — noklāt augsni ar sasmalcinātu zāli vai zāģu skaidām.

Vērtīgu palīdzību augsnes kvalitātes uzlabošanā dārzkopim sniedz sliekas. Rakdamas savus līdz pat četriem metriem dziļos tuneļus, sliekas nodrošina augsnē gaisa cirkulāciju, nogādā līdz augsnes virskārtai vērtīgas minerālvielas un atvieglo ūdens iesūkšanos. Un, kā bija teikts kādā avotā, slieku pārstrādātā augsne ir ”piecas reizes bagātāka ar slāpekli, fosforu un kāliju nekā pārējā augsne”. (Step by Step Organic Vegetable Gardening.)

Krupji, putni un kukaiņi — jūsu dārza draugi

”Bet kā cīnīties ar kaitēkļiem?” jūs varbūt vaicājat. ”Kā lai no tiem atbrīvojas bez pesticīdiem?” Neaizmirstiet, ka pesticīdi nogalina ne tikai kaitēkļus. Tie iznīcina arī tādus noderīgus organismus kā sliekas un sēnītes. Tāpēc izmantojiet palīdzību, ko var sniegt jūsu dārza draugi. Piemēram, krupis trīs mēnešu laikā spēj apēst vairāk nekā 10 000 kaitēkļu. Ēdienu ziņā tas nav izvēlīgs. Krupim iet pie sirds visdažādākie kukaiņi, tārpi, kāpuri un kailgliemeži.

Arī putni sekmīgi kontrolē kaitēkļu daudzumu dārzā. Kā bija stāstīts grāmatā Gardening Without Poisons, reiz tika novērots, ka paceplītis ”vienas vasaras pēcpusdienas laikā saviem mazuļiem izbaroja 500 zirnekļu un kāpuru”. Ja jūs gribat uzaicināt pie sevis dārzā dažus paceplīšus vai citus putnus, kas barojas ar kaitēkļiem, izlieciet labi redzamā vietā putnu barību vai ligzdas celtniecībai noderīgus materiālus. Iespējams, jau pēc neilga laika jūs redzēsiet, ka jūsu ”ielūgums” ir pieņemts. Bet ko var teikt par kukaiņiem? Daudzi kukaiņi, kas ir dārza draugi, medī citus kukaiņus, kas to posta. Ja jūs iegādāsieties mārītes un palaidīsiet tās savā dārzā, tās nekavējoties meklēs savu iecienītāko barību — laputis. Tāpat ir ieteicams nopirkt un izlikt dārzā dievlūdzēja olas. Tiklīdz šie kukaiņi būs izšķīlušies, tie aprīs ikvienu kaitēkli, kas tiem gadīsies pa tvērienam.

Augi, kas cīnās ar kaitēkļiem

Ir vairāki augi, kas palīdz ierobežot kaitēkļu izplatību dārzā. Stādiet augus, kas kaitēkļiem nepatīk, blakus augiem, kuriem ir nepieciešama aizsardzība. Piemēram, nematodes, kas bojā daudzu augu saknes un tos novājina, met līkumu ap samtenēm. Savukārt kāpostu balteni atbaida rozmarīns, salvija un timiāns, tāpēc šos augus ir ieteicams stādīt kāpostu tuvumā. Tomēr esiet piesardzīgi — daži augi kaitēkļus nevis atvaira, bet pievilina.

Vēl viena praktiska metode cīņai ar kaitēkļiem un augu slimībām ir augu seka. Mainot augu izvietojumu dārzā, nevis audzējot vienus un tos pašus augus vienās un tajās pašās vietās gadu no gada, ir iespējams ierobežot slimību un kaitēkļu izplatīšanos.

Kopt dārzu ar bioloģiskiem paņēmieniem ir grūts darbs — tas prasa laiku un pacietību. Var paiet daudzi mēneši, līdz jūsu dārza augsne, apstrādāta ar bioloģiskām metodēm, atgūs savu dabisko auglību. Iespējams, būs arī neveiksmes, un tādos brīžos varētu rasties kārdinājums atgriezties pie ķimikālijām. Taču, pirms jūs to darāt, padomājiet par ilgstošo labumu, ko dod atteikšanās no šīm indīgajām vielām. Ja jūs būsiet pacietīgs, jau pēc neilga laika jūsu dārzs jūs iepriecinās ar garšīgiem, bioloģiski audzētiem dārzeņiem, kas no kaitēkļiem un slimībām būs cietuši mazāk nekā citi. Protams, jūsu dārzs nebūs pati pilnība, bet jūs redzēsiet, ka rezultāts ir ieguldīto pūļu vērts. Tāpēc, ja jums patīk strādāt dārzā, pamēģiniet sev izveidot bioloģisko dārzu!

[Attēls 17. lpp.]

Mālaina zeme

[Attēls 17. lpp.]

Smilšaina zeme

[Attēls 17. lpp.]

Smilšmāls

[Attēli 18. lpp.]

Jūsu dārza draugi

Krupis trīs mēnešu laikā spēj apēst vairāk nekā 10 000 kaitēkļu

Tika novērots, ka paceplītis ”vienas vasaras pēcpusdienas laikā saviem mazuļiem izbaroja 500 zirnekļu un kāpuru”

Slieka nodrošina augsnē gaisa cirkulāciju un nogādā līdz augsnes virskārtai vērtīgas minerālvielas

Mārītes iecienītākā barība ir laputis, kas dārzam mēdz nodarīt lielus postījumus

[Attēls 18. lpp.]

Ar komposta palīdzību ir iespējams uzlabot augsni