Kā lai es sludinu saviem skolasbiedriem?
Jauniešu jautājumi
Kā lai es sludinu saviem skolasbiedriem?
”Sludināšanas laikā es nejauši sastapu kādu paziņu. Es kļuvu kā paralizēts, tāpēc sludinātājam, ar ko es biju kopā, bija jāiejaucas un jārunā manā vietā.” (Alberto)
”Es zināju, ka šajā ielā dzīvo mans klasesbiedrs, tāpēc biju sarunājis ar savu brāli, ka pie visām durvīm runās viņš. Bet kādā brīdī viņu pārņēma satraukums un viņš palūdza mani uzsākt sarunu pie nākamajām durvīm. Es pie tām piezvanīju, un — ak, nē — tās atvēra mans klasesbiedrs! Es biju pagalam nobijies.” (Džeims)
BIEŽI vien jaunieši nelabprāt runā par reliģiju. Tomēr patiesie kristieši augstu vērtē priekšrocību, ko ir devis Dievs, — stāstīt par savu ticību citiem. Tūkstošiem jaunu Jehovas liecinieku dodas sludināt pa mājām, taču daži ļoti baidās, ka varētu sastapt kādu no skolas. ”Es joprojām uztraucos, kad satieku kādu bijušo skolasbiedru,” atzīst Dženifera, kaut arī viņa ir beigusi vidusskolu jau pirms vairākiem gadiem.
Ja tu esi gados jauns kristietis, iespējams, tu dažreiz jūties līdzīgi. Protams, mēs visi baidāmies tikt atraidīti, tāpēc ir pilnīgi normāli izjust satraukumu, kad runājam par reliģiju ar kādu no skolasbiedriem. * Tomēr tu nedrīkstētu pieļaut, ka bailes ņemtu pār tevi virsroku. Vai tu atceries vīrieti, kas Bībelē ir saukts par ”Jāzepu no Arimatijas”? Viņš ticēja Jēzus mācībām, taču Bībelē ir rakstīts, ka Jāzeps bija ”Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem”. (Jāņa 19:38.) Kā tu justos, ja tavs draugs slēptu to, ka jūs esat draugi? (Lūkas 12:8, 9.) Tāpēc ir loģiski, ka Dievs vēlas, lai visi kristieši publiski apliecinātu savu ticību. (Romiešiem 10:10.) Tas nozīmē arī sludināt jauniešiem, kas mācās tavā skolā.
Jāzeps no Arimatijas saņēma drosmi vismaz tik daudz, lai lūgtu atļauju apglabāt Jēzus ķermeni. Bet kā tu vari pārvarēt bailes?
Attīsti dedzīgu vēlēšanos sludināt
Apustulis Pāvils noteikti nekaunējās stāstīt citiem par savu ticību. Vēstulē romiešiem, 1. nodaļas 15. pantā, viņš rakstīja, ka no sirds vēlas sludināt Bībeles vēsti. Kāpēc Pāvilam bija šāda vēlēšanās? 16. pantā viņš teica: ”Es nekaunos Kristus evanģelija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic.” Kā ir ar tevi? Vai tu pats esi pārliecinājies, ka tā ir patiesība? (Romiešiem 12:2.) Vai tu nešaubīgi tici, ka Bībeles vēsts ir ”Dieva spēks par pestīšanu”?
Nepietiek tikai ar to, ka tu apmeklē kristiešu sapulces kopā ar saviem vecākiem. ”Ir tik vienkārši iet uz sapulcēm, tāpēc ka vecāki liek to darīt,” saka jauniete, vārdā Debora. ”Bet, kad cilvēki man kaut ko jautāja par Bībeli, es nezināju, ko atbildēt.” Arī Mi Janga atzīst: ”Mums pašiem jāpārliecinās, ka tā ir patiesība.”
Kas tevi var pamudināt dalīties Bībeles zināšanās ar citiem? Tās ir personīgās Bībeles studijas. Jaunietis, vārdā Šons, saka: ”Kad tu personīgi studē Bībeli, patiesība skar tavu sirdi. Šīs studijas tev pašam nāk par labu.” Tiesa, ne visi studēšanu uzskata par interesantu nodarbošanos. ”Man nepatīk lasīt,” saka Ševona. ”Tāpēc sākumā man bija grūti lasīt žurnālus Sargtornis un Atmostieties! un arī ik dienas lasīt Bībeli, bet ar laiku es sāku to darīt.”
Par to, kāds būs iznākums rūpīgām Rakstu studijām, apustulis Pāvils rakstīja: ”Ticība nāk no dzirdēšanas.” (Romiešiem 10:17, JD.) Augot tavai ticībai un pārliecībai, mainīsies arī tava attieksme pret sludināšanu. Brazīliete Elizanjela apliecina: ”Būt par kristieti ir gods, no tā nav jākaunas.” Patiesi, kad tava ticība kļūs stiprāka, tu jutīsi pamudinājumu sludināt citiem cilvēkiem, tostarp arī saviem klasesbiedriem. Pāvils teica: ”Mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam.” (2. Korintiešiem 4:13.) Turklāt vai var teikt, ka tu neesi ”vainīgs nevienas dvēseles pazušanā”, ja tu nepiedāvā dzīvībai svarīgās zināšanas jauniešiem, ar ko tu redzies katru dienu? (Apustuļu darbi 20:26, 27.)
Taču daži jauni kristieši nejūtas pietiekami sagatavoti tam, lai ar citiem runātu par Bībeli. ”Ja nezini, ko teikt, centieni sludināt nesagādā nekādu prieku,” saka Džošua. Arī šādā gadījumā palīdz dziļa Bībeles izpratne. (2. Timotejam 2:15.) Jehovas liecinieku draudzēs jaunieši var griezties pie draudzes vecākajiem un lūgt personisku palīdzību, lai uzlabotu savu mācītprasmi. Vācietis Matiass saka: ”Kad es sāku vairāk runāt ar cilvēkiem par Bībeli, nevis tikai piedāvāju tiem literatūru, es guvu lielāku prieku no sludināšanas.”
Visbeidzot, tu vari lūgt Dievu, lai viņš palīdz tev drosmīgi runāt ar citiem par savu ticību. (Apustuļu darbi 4:29.) Apustulis Pāvils saņēma no Dieva šādu palīdzību. 1. Tesaloniķiešiem 2:2 viņš teica: ”Mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā sludināt jums Dieva evanģeliju.” Saskaņā ar kādu avotu, viens no iespējamiem šīs frāzes tulkojumiem ir ”Dievs paņēma bailes prom no mūsu sirdīm”. Tu vari lūgt, lai Dievs paņem bailes prom arī no tavas sirds.
Dari zināmu, ka tu esi Jehovas liecinieks
Rīkodamies saskaņā ar savu lūgšanu, tu vari spert drosmīgu soli. Šika no Lielbritānijas iesaka: ”Pasaki saviem skolasbiedriem, ka tu esi kristietis.” Tu taču nevēlies būt māceklis slepenībā. Rebeka, kas agrāk bija ļoti baidījusies sludināšanā sastapt kādu paziņu, pastāstīja, ka pēc tam, kad viņa bija darījusi zināmu saviem skolasbiedriem, ka ir kristiete un sludina pa mājām, daži bija pat pavaicājuši: ”Vai tu kādreiz atnāksi arī pie manis mājās?”
Tāpēc labāk nevis gaidi, kad nejauši sastapsi kādu paziņu sludināšanā, bet meklē iespējas stāstīt par savu ticību skolā. Paturi prātā jautājumus, ko uzdeva apustulis Pāvils: ”Kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” (Romiešiem 10:14.) Tev ir lieliska iespēja palīdzēt saviem skolasbiedriem dzirdēt labo vēsti. Iraida uzsver: ”Skola ir sludināšanas teritorija, kas ir pieejama vienīgi mums, skolēniem.” Daudzi jaunieši izmanto šo priekšrocību un sludina neformāli.
Dažkārt skolā tiek uzdots sagatavot tādus mājas darbus, kas paver iespēju pastāstīt Bībeles patiesību. Džeimija no Lielbritānijas stāsta: ”Bioloģijas stundā mēs apspriedām evolūcijas teoriju, un es pastāstīju par saviem uzskatiem. Kāds zēns mani izsmēja un sacīja, ka Jehovas liecinieki ir nepilnvērtīgi cilvēki un nav cienīgi apmeklēt skolu. Taču pārējie klasesbiedri tūlīt sāka mani aizstāvēt.” Acīmredzot māsai palīdzēja viņas labā reputācija. Džeimija turpina: ”Tā man radās iespēja kādai klasesbiedrenei atstāt grāmatu Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums? *.”
Roksana, 14 gadus veca rumāņu meitene, pastāstīja līdzīgu gadījumu: ”Skolotāja mums paziņoja, ka drīzumā mēs apspriedīsim tādus jautājumus kā alkoholisms, tabakas lietošana un narkomānija. Uz šo nodarbību es paņēmu līdzi 2000. gada 22. marta Atmostieties!, kurā bija tēma ”Kā jūs varat atmest smēķēšanu”. Kāda klasesbiedrene, ieraudzījusi šo žurnālu, to paņēma un negribēja man to atdot. Kad viņa to bija izlasījusi, viņa sacīja, ka ir apņēmusies atmest smēķēšanu.”
Iespējams, ne vienmēr tu sastapsies ar tik labvēlīgu attieksmi. Taču Salamana Mācītāja grāmatā, 11. nodaļas 6. pantā, ir izteikts šāds pamudinājums: ”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies.” Ja arī uzreiz nebūs atsaucības, tad, stāstīdams par savu ticību klasesbiedriem, tu vismaz panāksi, ka, sastopot kādu no viņiem sludināšanā pa mājām, saruna būs patīkamāka. Džesika no Lielbritānijas atzīst: ”Sludināt skolasbiedriem patiesībā ir pat vieglāk nekā citiem cilvēkiem, jo viņi tev jau ir pazīstami.” Iespējams, tevi pārsteigs, cik lielu interesi par taviem reliģiskajiem uzskatiem izrādīs daži skolasbiedri.
Protams, ne visi tevi labprāt uzklausīs. Taču Jēzus deva praktisku padomu: ”Ja kas jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tāda nama.. un nokratait pīšļus no savām kājām.” (Mateja 10:14.) Citiem vārdiem sakot, tev nav jāuztver atraidījums personiski. Vienkārši mierīgi dodies prom un meklē cilvēku, kas vēlas klausīties. Agrāk vai vēlāk tu sastapsi kādu godprātīgu cilvēku, kas alkst pēc patiesības un labprāt tevi uzklausīs. Vai tas nebūtu milzīgs gandarījums, ja tāds cilvēks izrādītos kāds no taviem klasesbiedriem? Ja tā notiks, tu izjutīsi prieku par to, ka esi pārvarējis bailes un sludinājis saviem klasesbiedriem.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 6. rk. Skatīt 2002. gada 22. februāra numurā rakstu ”Ja nu es satieku kādu no skolas?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”.
^ 18. rk. Izdevuši Jehovas liecinieki.
[Izceltais teksts 12. lpp.]
”Kad tu personīgi studē Bībeli, patiesība skar tavu sirdi.” (Šons)
[Attēls 10. lpp.]
Nebaidies darīt zināmu, ka tu esi kristietis
[Attēls 10. lpp.]
Bieži vien skolā jāgatavo tādi mājas darbi, kas dod iespēju pastāstīt Bībeles patiesību