Kā sekmīgi tikt galā ar mātes pienākumiem

Tā kā bērni ir nākamā cilvēku paaudze, mātes, kas viņus audzina, noteikti ir pelnījušas cieņu, godu un atbalstu. Kaut arī mūsdienu pasaulē pastāv dažādi viedokļi par mātes nozīmi un pienākumiem, Bībelē ir uzsvērts, ka bērni ir Dieva svētība un ka tie vecākiem var sagādāt laimi. (Psalms 127:3—5.) Tomēr Svētajos rakstos ir runāts arī par problēmām, kas saistītas ar bērnu audzināšanu.

Lēmumi, ko vecāki pieņem, domājot par bērnu audzināšanu un mātes pienākumiem, dziļi un pamatīgi iespaido bērnu turpmāko dzīvi un viņu rakstura veidošanos. Šie lēmumi var nozīmēt lielas izmaiņas vecāku dzīvesveidā, tāpēc tie jāpieņem rūpīgi. Tie ir saistīti ar šādiem jautājumiem: ”Vai mātei būtu jāstrādā algots darbs? Ja viņa strādās, tad cik daudz? Kas pieskatīs bērnus, kamēr mamma būs darbā?” Vecākiem jārīkojas tā, kā būtu vislabāk viņu bērniem, un tā, kā Dievs uzskata par pareizu.

Pieņemt gudrus lēmumus nav viegli, tomēr šai ziņā ir pieejama palīdzība. Lielu mierinājumu mātes var gūt no  vārdiem, kas rakstīti Jesajas 40:11. Tie liecina, ka Dievs kā mīlošs gans ļoti rūpējas par sava ganāmpulka locekļiem, — piemēram, par mātēm ir teikts, ka Dievs tās sargās. Viņš to pierāda, sniegdams Bībelē daudzus padomus, kas var palīdzēt māmiņām gan sekmīgi veikt savus pienākumus, gan gūt prieku.

❖ Dzīvot saprātīgi. Kristiešiem ir jābūt pazīstamiem ar savu saprātīgumu. (Filipiešiem 4:5, NW.) Šo īpašību uzsver arī Dženeta Penlija, vairāku bērnu audzināšanas jautājumiem veltītu grāmatu autore. ”Kad kļuvu par māti, es biju apņēmības pilna,” viņa rakstīja. ”Es domāju, ka būšu vislabākā māte, kāda jebkad ir bijusi. Es izlasīju visas pieejamās grāmatas un uzklausīju visu speciālistu viedokļus. Taču beigās es jutos nevis sekmīga un kompetenta, bet nekam nederīga un nomocījusies.” Dž. Penlija atzīst, ka ”cenšanās izpildīt citu izvirzītās prasības un atbilst ”ideālam” atņem spēku un rada raizes un vainas apziņu”.

❖ Dzīvot vienkārši. ”Trakajā dzīves ritmā ģimenes riskē, ka bērni zaudēs bērnību, bet ģimenes dzīve — prieku,” bija rakstīts žurnālā Newsweek. Daudzas mātes ilgojas pēc vienkāršākas dzīves. Kā to var sasniegt? Pirmkārt, jānosaka, kas ir svarīgākais. Ir pilnīgi skaidrs, ka pie tā pieder laiks un uzmanība, kas vajadzīga jūsu bērniem. (Filipiešiem 1:10, 11.) Otrkārt, pārdomājiet savu dzīvesveidu. Iespējams, jums jāatsakās no kādām nodarbībām vai lietām, kas nav absolūti nepieciešamas.

Kas ir vissvarīgākais jūsu dzīvē?  Vai jūs gribat iegūt visu uzreiz vai arī esat ar mieru, īstenojot vienus mērķus, citus atlikt uz vēlāku laiku? Karolīna, kuras materiālie līdzekļi ir ierobežoti, sacīja: ”Es cenšos dzīvot vienkārši un samazinu izdevumus.” Triju bērnu māte Glorija atcerējās: ”Mums nebija naudas, par ko pirkt slavenu firmu apģērbus, tāpēc es pati šuvu bērniem drēbes. Es viņiem skaidroju, ka tās ir īpašas, jo tādas drēbes kā viņiem nav nevienam citam.”

Dieva Rakstos ir uzsvērts, cik svarīga ir sapratne un spriestspēja. (Salamana Pamācības 19:8.) Spriestspēja ir vajadzīga, lai mātes varētu izvērtēt, kas no reklamētajiem atpūtas pasākumiem un dažādu preču klāsta patiešām ir vajadzīgs viņām un viņu bērniem. Kāda māte no Dienvidāfrikas, vārdā Džūdita, raksturoja situāciju šādiem vārdiem: ”Nemitīgi tiek piedāvātas jaunas preces, labāka tehnika un vairāk pakalpojumu.” Lūk, ko teica vāciete Angela, četru bērnu māte: ”Ir jāizlemj, kas ir būtiski un derīgi, un jāpalīdz to pašu darīt saviem bērniem.”

 ❖ Mainīt to, ko var izmainīt. ”Pasargi apdomīgu prātu,” ir skubināts Bībelē. (Salamana Pamācības 3:21, LB-26.) Varbūt jūs patlaban strādājat algotu darbu ārpus mājas. Bet kā jums šķiet: vai jūsu ģimene varētu iztikt tikai ar vīra algu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, parēķiniet, cik daudz no jūsu algas paliek pāri pēc tam, kad ir atvilkti nodokļi, samaksāts par bērnu pieskatīšanu, par ceļu uz darbu, drēbēm, ēšanu ārpus mājas un citām lietām. Kad būsiet visu sarēķinājusi, varbūt būsiet pārsteigta, redzot, cik niecīgs ir atlikums.

Dažas mātes strādā nepilnu darba dienu vai arī izvēlas darba vietu, kas atrodas tuvu mājām, — varbūt alga tad ir mazāka, toties atliek vairāk laika bērniem. Ja jūs izlemjat iet prom no darba, taču darbs jums ir bijis svarīgs tāpēc, ka tas jums sniedz pašcieņu un gandarījuma sajūtu, padomājiet, ko jūs varat darīt lietas labā, esot mājās.

❖ Lūgt palīdzību. Dieva Rakstos daudz reižu var lasīt, ka ”palīdzības saucieni” ir mainījuši situāciju uz labo pusi. (2. Mozus 2:23, 24; Psalms 34:16.) Vīram būtu jāatsaucas, ja sieva lūdz palīdzību. Mājas darbus var sadalīt starp abiem tā, lai sievai paliktu laiks tam, ko vēlas viņi abi, piemēram — lai māmiņa būtu kopā ar bērniem. Būtu labi, ja māte varētu atrast cilvēkus, kas būtu gatavi palīdzēt vajadzības gadījumā, — tie varētu būt radinieki vai labi draugi, kuriem ir tādas pašas intereses un mērķi kā viņai.

Daudzām mātēm ļoti ir palīdzējuši tās kristiešu draudzes locekļi, pie kuras viņas pieder. Triju bērnu māte Marija ir sapratusi, ka, izveidojot ”ciešas attiecības ar draudzes locekļiem”, var lieliski izjust ”Dieva mīlestību, līdzjūtību un interesi”.

❖ Izbrīvēt laiku atpūtai. Pat pilnīgais cilvēks Jēzus, kuram bija ļoti daudz spēka, aicināja mācekļus doties ”vieniem pašiem savrup kādā vientuļā vietā un atpūsties maķenīt”. (Marka 6:30—32.) Tas, vai māte tiks galā ar saviem pienākumiem, ir atkarīgs no viņas spējas saglabāt līdzsvaru saspringtās situācijās. Protams, bērniem ir jāveltī uzmanība, bet viņiem ir arī vajadzīgs, lai mamma būtu priecīga un apmierināta. Tātad jums ir vajadzīga pietiekama atpūta.

Lūk, kā savu laiku plāno iepriekšminētā Angela: ”Rīta pusē es cenšos atrast mierīgu brīdi un vismaz pusstundu veltīju tikai sev. Vēl mums ar vīru nedēļā ir viens vai divi vakari, kad mēs lūdzam bērnus mūs netraucēt un klusiņām padarīt kaut ko savā nodabā. Tā mums paliek laiks, ko varam pavadīt divatā.”

❖ Ierādīt garīgajām interesēm galveno vietu. Ir novērots, ka grūtāk ir tām mātēm, kuras aizmirst būtiskāko un neatšķir svarīgo no mazsvarīgā. Kristīgas ģimenes ir laimīgas tad, kad visi ģimenes locekļi sadarbojas, ierādot Dieva gribai galveno vietu savā dzīvē. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1. Timotejam 4:8.) Ģimene, kas dzīvo dievbijīgi un ievēro Bībelē rakstītos Dieva norādījumus, rod laimi. Pat tad, ja ģimenē tikai viens cilvēks izmanto Bībeles principus, situācija ir labāka, nekā ja tos neizmanto neviens.

Adele, kristiete, kurai ir bērni un kura strādā pilnu slodzi, ir pārliecinājusies, cik vērtīgi ir būt garīgi noskaņotai. Viņa stāsta: ”Uz Bībeli balstītajā literatūrā * var atrast bezgala daudz norādījumu un informācijas, kas palīdz saprast, ko izjūt mūsu bērni un kā mēs varam viņiem palīdzēt. Redzot, ka bērniem nāk par labu tas, ko tu viņiem dod garīgā ziņā, tu saproti, ka to darīt ir vērts. Kad tu pamani, ka mazpamazām uzlabojas bērnu uzvedība un attīstās viņu domāšana, tu saproti, ka mācītais ir atradis dzirdīgas ausis un ka tavas pūles atmaksājas.”

Jā, ir iespējams sekmīgi veikt grūto bērnu audzināšanas uzdevumu. Dievs pats apliecina, ka čaklas un pašaizliedzīgas mātes, kas paļaujas uz viņu, nepūlas velti. Mātes, kuras ir izveidojušas personīgas attiecības ar Dievu, var gūt mierinājumu no viņa solījuma ”nogurušajiem dot spēku”. (Jesajas 40:29.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 10. lpp.]

Mātes iespaids

Mātes reizēm domā par to, vai viņas var jūtami ietekmēt bērna dzīvi. Brīžiem šķiet, ka līdzaudži, skolotāji, izklaides pasākumi, videospēles un mūzika bērnu ietekmē vairāk nekā māte.

Bet atcerēsimies Johebedu — Mozus māti. Viņa dzīvoja ļoti grūtos laikos, un nebija viņas spēkos daudz noteikt, kas notiks ar viņas dēlu. Tomēr Johebeda izmantoja esošās iespējas, lai ietekmētu dēla attīstību. Pirmām kārtām viņa apliecināja lielu drosmi un ticību, nepieļaudama, ka Mozu nogalina. Dievs atalgoja viņas ticību, ne tikai pasargādams bērnu, bet arī radīdams tādus apstākļus, ka Johebedai bija iespēja pašai zīdīt savu bērnu un tikmēr arī audzināt. (2. Mozus 1:15, 16; 2:1—10.)

No tā, kas notika vēlāk, var secināt, ka Johebeda bija palīdzējusi veidoties dēla personībai. Kaut arī Mozus auga Ēģiptes galmā, pieaudzis būdams, viņš apzinājās sevi par ebreju un uzskatīja ebreju Dievu par savu Dievu, un tas liecina par vecāku lielo ietekmi bērna personības veidošanās gados. (Ebrejiem 11:24—26.)

Mūsdienās mātēm parasti ir daudz lielākas iespējas ietekmēt savu bērnu nekā Johebedai. Vai jūs izmantojat nedaudzos gadus, kamēr bērns vēl ir mazs, lai mācītu viņam to, kas noderēs visu mūžu un palīdzēs izaugt par dievbijīgu cilvēku? Vai arī jūs ļaujat, ka bērna personības attīstībā noteicošā ietekme ir apkārtējai sabiedrībai un kultūrai?

[Attēli 10. lpp.]

Iesaistiet citus ģimenes locekļus mājas darbos, atliciniet laiku sev un ierādiet galveno vietu garīgām interesēm