Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Vilcināšanās un veselība

”Vilcināšanās var negatīvi iespaidot veselību,” konstatēts kādā pētījumā, par ko bija stāstīts laikrakstā Vancouver Sun. Kā nesen tika ziņots Amerikas psihologu biedrības konferencē, kas notika Toronto (Kanāda), saskaņā ar kāda pētījuma rezultātiem, kurš aptvēra 200 Kanādas studentu, ”tie, kas pastāvīgi mēdza atlikt darāmo uz vēlāku laiku, sagādāja sev tādu spriedzi, ka biežāk nekā citi cieta no slimībām, kas saistītas ar stresu. [..] Tuvojoties eksāmenu dienai, viņu stress strauji auga. Viņu bezbēdību nomainīja biežas galvassāpes, muguras sāpes, saaukstēšanās, miega traucējumi un alerģijas. Šie studenti vairāk nekā citi cieta no elpošanas ceļu slimībām, infekcijām un migrēnas.”

Zivs — klinšu kāpēja

Brazīlijas ihtiologi, zinātnieki, kas pētī zivis, ir novērojuši kādu Dienvidamerikas haracīnu sugu, kas regulāri veic šķietami neiespējamo — rāpjas augšā pa slapju, glumu klinti piecstāvu mājas augstumā, pār kuru gāžas ūdenskritums, rakstīts žurnālā Natural History. ”Šīs četrus centimetrus garās zivtiņas klinšu kāpšanas spējas zinātnieki novēroja Brazīlijas austrumos, Espiritu Santu štata straujajos strautos un upēs.” Ar savu divu lielo spuru pāru palīdzību haracīni pieķērās pie klints ūdenskrituma pakājē un ar ”spēcīgām sāniskām kustībām” pamazām rāpās augšā pa 15 metrus augsto akmens šķērsli, ik pēc brītiņa atpūšoties. ”Zinātnieki domā, ka šī uzvedība palīdz saglabāt zivju populācijas grūti pieejamajos kalnu apgabalos,” teikts rakstā. Taču haracīni nav vienīgie klinšu kāpēji zivju starpā, līdzīgas spējas ir arī, piemēram, tropu iemītniecēm gobijām un Āzijā sastopamajām Balitorinae apakšdzimtas zivīm.

Sāls izturīgi tomāti

”Zinātnieki ar gēnu inženierijas metodi ir izveidojuši pasaulē pirmo tomātu šķirni, kas spēj augt sāļā ūdenī, — tas ir sasniegums, kas varētu palīdzēt atrisināt vienu no lielākajām lauksaimniecības problēmām,” teikts washingtonpost.com. Sāls izturīgais tomāts ir izveidots, izmantojot kāda kāpostam radniecīga auga gēnus. Tomātam ievadītais gēns palīdz augam ”novadīt sāli uz dobumiem, kur tā tiek uzkrāta, un līdz ar to stāds var augt zemē, kas ir nepiemērota vairākumam lauksaimniecības kultūru”. Kā stāstīts minētajā avotā, ”ģenētiski pārveidotais tomāts var augt augsnē, kas tiek laistīta aptuveni ar 50 reizes sāļāku ūdeni nekā parasti”. Tiek lolotas cerības, ka šādus sāls izturīgus augus būs iespējams audzēt augsnē, kas regulāri nesaņem lietu. Rakstā piebilsts, ka ”modificētos tomātus (kā arī citus augus, kas līdzīgā veidā padarīti sāls izturīgi) varētu izmantot arī sāļas augsnes uzlabošanai, jo tie varētu uzsūkt no tās lieko sāli”.

Bērni un pašnāvības

Kā informē Londonas The Guardian, pašnāvnieciski noskaņotu bērnu skaits, kuri zvanījuši pa Lielbritānijas labdarības organizācijas ChildLine uzticības tālruņiem, no 1990./91. gada līdz 1998./99. gadam ir divkāršojies — tas ir pieaudzis no 346 līdz 701. ”Galēju izmisumu” bija izraisījuši tādi cēloņi kā ”pāridarījumi skolā, seksuāla izmantošana un fiziska vardarbība, tuva cilvēka zaudējums un eksāmenu radīts stress”. Pēc šīs organizācijas atzinuma, ”izplatītais uzskats, ka pašnāvības mēģinājums ir tikai cenšanās piesaistīt sev uzmanību, ir bīstams. Nav taisnība, ka tie, kas runā par pašnāvību, to nedara. Daudzi pašnāvības domu pārņemti bērni, kas zvanīja ChildLine, teica, ka viņu nomāktība ir pastiprinājusies, redzot, ka vecāki (vai citi, kuru aprūpē viņi atrodas) neuztraucas par viņiem.” Pēc pirmā pašnāvības mēģinājuma ”tuvinieki ir bezgala atviegloti, ka bērns ir palicis dzīvs.., un viņiem liekas, ka tagad viss ir kārtībā. Bet tad traģēdija atkārtojas”, visbiežāk dažu mēnešu laikā pēc pirmā mēģinājuma. Meiteņu, kas mēģina izdarīt pašnāvību, ir četrreiz vairāk nekā zēnu, taču zēniem daudz biežāk nekā meitenēm pašnāvības mēģinājumi ir sekmīgi. Lielākā daļa bērnu un jauniešu, kas zvanīja pa uzticības tālruņiem, bija 13 līdz 18 gadus veci, bet jaunākajam zvanītājam bija tikai 6 gadi.

Odu slazds

Kāda Singapūras firma ražo ierīci, kas domāta odu apkarošanai bez insekticīdiem. Tā ir 38 centimetrus gara, melna plastmasas kastīte, kas ”izdala siltumu un ogļskābo gāzi, gluži kā cilvēka ķermenis”, raksta Londonas The Economist. Tā kā odi atrod savu upuri, orientējoties pēc ķermeņa siltuma un izelpotās ogļskābās gāzes, šī ierīce ”piekrāpj odus, radot iespaidu, ka tos gaida maltīte”. Kastīte tiek sasildīta ar elektrību, un ogļskābā gāze izdalās no mazas tvertnītes. Mirgojoša gaisma ievilina kukaiņus kastītes spraugā, un pēc tam ventilators tos pūš uz leju, kur tie iekrīt ūdenī un noslīkst. Ierīce var notvert 1200 odus vienā naktī, un to var pielāgot, lai ķertu Anopheles ģints odus, kas ir aktīvi naktī un pārnēsā malāriju, vai Aedes ģints odus, kas ir aktīvi dienā un pārnēsā dzelteno drudzi un denges drudzi. Viena no ierīces priekšrocībām ir fakts, ka tā neiznīcina tādus nekaitīgus kukaiņus kā, piemēram, tauriņus.

Vīrieši, ēdiet zivis!

Vīriešiem, kas bieži ēd treknas zivis, kā lašus, siļķes un skumbrijas, ir divas līdz trīs reizes mazāks risks saslimt ar prostatas vēzi nekā tiem vīriešiem, kas zivis ēd maz, apgalvo zinātnieki no Karolinskas institūta Stokholmā (Zviedrija). Pētījumā, kas ilga 30 gadus un aptvēra 6272 vīriešus, bija ņemti vērā riska faktori, piemēram, smēķēšana. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka ”tā dēvētās omega-3 tipa taukskābes [ko sevišķi lielā daudzumā satur treknas zivis] acīmredzot kavē prostatas vēža veidošanos”. Šīs pašas taukskābes ”samazina arī infarkta varbūtību”, teikts rakstā, kur stāstīts par minēto pētījumu. Tāpēc speciālisti iesaka ēst zivis ”vienu divas reizes nedēļā”.

Rīsu klijas glābj kokus

Rīsu klijas, ko Peru ziemeļos ķieģeļu fabrikās izmanto par alternatīvu kurināmo, palīdz glābt apdraudētus kokus, ceratonijas, lai tie netiktu cirsti malkai, stāstīts Peru laikrakstā El Comercio. Šīs klijas, kas ir lauksaimniecības atkritumprodukts, kurināšanai lieto 21 ķieģeļu ražotājs, un tā ir samazināta arī ogļskābās gāzes izplūde. Turklāt, apmetot krāsnis ar javu, kas pagatavota no smiltīm, māla un melases, un līdz ar to uzlabojot siltumizolāciju un samazinot siltuma zudumus, krāšņu efektivitāte ir palielināta par 15 procentiem. Eksperimentāli tiek pārbaudīta iespēja padarīt ķieģeļus izturīgākus, pievienojot tiem kliju pelnus. ”Kliju izmantošana palīdz arī mazināt piesārņojumu un risināt atkritumu uzglabāšanas problēmu,” teikts El Comercio.

Psihiskā veselība un bērni

”Statistikas dati liecina, ka piektajai daļai bērnu līdz 11 gadu vecumam attīstās kādi psihiskās veselības traucējumi,” atzīmēts Monreālas (Kanāda) laikrakstā The Gazette. ”Lai cilvēks būtu psihiski vesels, viņa dzīvē jābūt līdzsvarotiem sociālajiem, fiziskajiem, garīgajiem un emocionālajiem aspektiem.” Pēc Kanādas Psihiskās veselības asociācijas sabiedrības izglītošanas koordinatores Sendijas Brejas vārdiem, par savu garīgo veselību mums būtu jārūpējas tikpat nopietni kā par fizisko. Viņa saka: ”Ja rūpes par garīgo veselību mēs arī turpmāk uzskatīsim par kaut ko mazsvarīgu, mēs cietīsim no depresijas, nemiera un stresa.” Vecāki tiek mudināti jau laikus sākt domāt par savu bērnu psihisko veselību un atvēlēt laiku kopīgiem ģimenes pasākumiem, kā arī ieturēt maltītes kopā ar bērniem. Visiem, kas vēlas, lai viņiem būtu laba psihiskā veselība, tiek ieteikts arī pietiekami izgulēties, lietot veselīgu uzturu, uzturēt labu fizisko formu, atlicināt laiku, lai darītu to, kas sagādā prieku, pavadīt laiku ar draugiem, smieties, brīvprātīgi darīt kaut ko citiem noderīgu, izteikt un pieņemt komplimentus, uzklausīt citus un pārāk bargi nenosodīt sevi, ja gadās kļūdīties.

Pārmērīga nozveja dārgi maksā

”Veicot kādu pētījumu, zinātnieki ir konstatējuši, ka cilvēki ar pārāk intensīvu zveju ir iznīcinājuši tūkstošiem jūras organismu sugu, nodarot jūrām un okeāniem tik milzīgu postu, kādu līdz šim pat nevarēja iedomāties,” teikts Londonas The Times. ”Intensīvi medījot lielos jūras zīdītājus un zvejojot moluskus un vēžveidīgos, cilvēki ir izjaukuši barības ķēdes un sagrāvuši ekosistēmas tik lielā mērā, ka jūra ir pārvērtusies uz visiem laikiem,” zinātnieki raksta. Pētījuma pārskatā minēts, ka tad, kad 1607. gadā kapteinis Džons Smits iebrauca Česapīka līcī Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, lielgabals, kas pārkrita pār bortu, bija ”skaidri saskatāms vairāk nekā 9 metru dziļumā”. Ūdens kādreizējo tīrību zinātnieki skaidro ar to, ka ”ārkārtīgi liels daudzums gliemeņu trīs dienās pārfiltrēja visu līča ūdeni, neļaujot savairoties mikrobiem un aļģēm”. Tajā laikā šajā apvidū bija papilnam ”pelēko vaļu, delfīnu, lamantīnu, ūdru, jūras bruņrupuču, aligatoru un gigantisku storu”. Tagad līcī sastopama vairs tikai ”niecīga daļa no tām sugām”, kas te kādreiz mājoja.