No mūsu lasītājiem

Pēctraumas stresa sindroms (PTSS) Kad es saņēmu 2001. gada 22. augusta Atmostieties! numuru ”Kā pārvarēt pēctraumas stresa sindromu”, es biju tik saviļņota, ka nespēju valdīt asaras. Es daudzkārt biju lūgusi, lai Jehova man iemāca tikt galā ar pēctraumas stresa sindromu. Es biju jutusies nevērtīga, un man bija sākusi zust pašcieņa. Šodien es saņēmu atbildi uz savām lūgšanām. Es nespēju izteikt, cik daudz man šie raksti deva kā garīgi, tā emocionāli.

Č. K., Japāna

Man ir 40 gadu, un bērnībā pieredzētā dēļ es ciešu no pēctraumas stresa sindroma. Jūsu raksti bija atbilde uz manām lūgšanām. Tie bija ļoti uzmundrinoši un noderīgi. Paldies par šādiem saturīgiem rakstiem. Turpiniet tādus publicēt!

R. D. M., Amerikas Savienotās Valstis

Nav vārdos izsakāms, kādas mokas sagādā šis sindroms. Mans tēvs bija alkoholiķis, un kopš bērnības es cietu no viņa dusmām un vardarbības. Es tiku arī seksuāli izmantota. Man lielu atvieglojumu sagādāja rakstā atzīmētās domas, ka tiem, kam ir PTSS, ir noslieksme sevi tiesāt un ka viņiem ir nepieciešams īpašs uzmundrinājums. Es no visas sirds pateicos Jehovam un jums visiem par šiem brīnišķīgajiem rakstiem.

J. S., Japāna

Tādi raksti kā šie palīdz pārvarēt sāpīgas emocijas un sekmīgāk tikt galā ar grūtībām. Lūdzu, turpiniet publicēt šādus vajadzīgus rakstus, kas palīdz mums labāk saprast pašiem sevi!

K. L., Amerikas Savienotās Valstis

Man tika konstatēts PTSS, taču vienīgais, ko es zināju par šo sindromu, bija tas, ka ir iespējami atmiņu uzplaiksnījumi par traumējošajiem notikumiem. Savos rakstos jūs sīki izskaidrojāt, kādi var būt simptomi. Es biju vainojusi sevi, domājot, ka ir strauji pavājinājies mans garīgums. Doma, ka svarīgākais ir nevis mūsu viedoklis par sevi, bet tas, kādi mēs esam Jehovas acīs, man ļoti palīdzēja.

J. S., Japāna

Lasīt šos rakstus man nebija viegli, jo skatienu nemitīgi aizmigloja asaras. Jau divus gadus mani moka murgi un atmiņu uzplaiksnījumi par nakti, kad vectēvs manās rokās nomira ar infarktu. Kristiešu sapulcēs es bieži raudu. Žurnālā sniegtā informācija man palīdzēja saprast, kādēļ man joprojām ir tik smagi. Tagad es zinu, pie kā griezties pēc palīdzības — pie sava mīlošā un gādīgā debesu Tēva un pie viņa organizācijas.

P. T., Austrālija

Pirms pieciem gadiem mans vīrs gāja bojā autokatastrofā, un gadu pēc notikušā man parādījās neparasti simptomi. Kad es saņēmu šo žurnālu, es pārliecinājos, ka tas, kurš vislabāk izprot šo jautājumu, ir Jehova un viņa organizācija. Jau pati šī apziņa man deva jaunus spēkus, kas man ir vajadzīgi, lai dzīvotu tālāk. Izsaku savu visdziļāko pateicību par visu, ko jūs darāt!

A. K., Japāna

Bībeles lasīšana Sirsnīgi pateicos jums par rakstu ”Kā lai es padaru Bībeles lasīšanu patīkamāku?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2001. gada 22. augusts). Man ir 17 gadu. Es vēl ne reizi neesmu izlasījusi Bībeli līdz galam. Reizēm es pārtraucu lasīt, jo man šķita, ka esmu pārāk aizņemta, bet citkārt man likās, ka es no izlasītā neko daudz neiegūstu. Taču rakstā pieminētie jaunieši patiešām izjūt prieku, lasot Bībeli, un gūst no tā labumu. Tas arī manī radīja vēlēšanos lasīt Bībeli. Tagad es vēlos cieši turēties pie šī nodoma un neatkāpties no tā.

J. T., Japāna