Pērļu ostas bagātības

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

BRŪMA ir smilšu un ūdens klajumu ieskauta pilsēta Austrālijas ziemeļrietumos. Dienvidaustrumos no pilsētas atrodas Lielais Smilšu tuksnesis, kas plešas Austrālijas vidienes virzienā, bet rietumos — Indijas okeāns, kas sniedzas līdz Āfrikas krastiem. Pār kontinenta daļu, kurā atrodas šī pilsēta, bieži brāžas viesuļvētras.

Kādreiz tropiskajos ūdeņos pie Brūmas bija tik bagātīgas pērleņu vietas, ka tā kļuva pazīstama kā Pērļu osta. Pirāti, vergi un pērļu karaļi ir ierakstījuši spilgtas lappuses Brūmas vēsturē.

Jūras laupītāju atklājums

Kaut arī holandietis Dirks Hartogs sāka pētīt šo tālo pasaules malu jau 1616. gadā, Austrālijas rietumu piekraste palika samērā sveša līdz pat 1688. gadam. Šajā gadā anglis Viljams Dampīrs, ceļojumu aprakstu autors un jūras laupītājs, atrazdamies uz pirātu kuģa Cygnet (Gulbēns), nejauši nokļuva šajā piekrastē. Atgriezies mājās, Dampīrs publicēja aprakstu par pieredzēto. Viņa apraksts un zīmējumi tā rosināja viņa tautiešu iztēli, ka karaliskā flote nodeva Dampīra rīcībā kuģi un norīkoja viņu doties ceļojumā un izpētīt Jaunholandi, kā toreiz tika saukta Austrālija.

Dampīra ekspedīcija ar flotes kuģi Roebuck (Stirnbuks) tika uzskatīta par neveiksmi. Netika atklāta neviena jauna zeme, turklāt ceļojums beidzās ar to, ka satrupējušais kuģis nogrima. Dampīrs palika dzīvs, un savos pierakstos par šo braucienu viņš pieminēja pērleņu atrašanu.

Pasakaina bagātība par dārgu maksu

To, cik vērtīgs bija Dampīra atklājums, cilvēki saprata tikai pēc kādiem 160 gadiem. 1854. gadā vietā, ko Dampīrs bija nosaucis par Haizivju līci, sākās pērļu ieguve, taču šis riskantais pasākums neizrādījās pārāk veiksmīgs. Pa to laiku tuvīnā Nikola līča ūdeņos tika atrastas milzīgās pērlenes Pinctada maxima. Šīs gliemenes bija pusdienu šķīvja lielumā, un to čaula sniedza labāko perlamutru pasaulē — izejvielu, kas bija ļoti pieprasīta pogu rūpniecībā.

Līdz 19. gadsimta 90. gadiem no Brūmas pērleņu vietām uz Angliju ik gadus tika vests perlamutrs aptuveni 140 000 Anglijas mārciņu (125 000 latu) vērtībā. Kaut arī gliemeņu čaulās tika atrastas daudzas vērtīgas pērles, tās bija tikai papildu peļņas avots. Agrīno pērļu karaļu bagātību, par kuru nereti bija samaksāts ar cilvēku dzīvībām, galvenokārt vairoja tieši gliemeņu čaulas.

Sākotnēji pērļu karaļi vai nu pierunāja, vai arī piespieda vietējos iedzīvotājus kļūt par pērļu zvejniekiem — tas bija darbs, ko aborigēni apguva ļoti ātri. Taču pērļu zveja bija bīstama nodarbošanās, jo bieži gadījās, ka nirēji noslīka vai arī viņiem uzbruka haizivis. Daudzi nomira nožēlojamo darba apstākļu dēļ. Papildus aborigēnu darbaspēkam tika vesti pērļu zvejnieki arī no Malaizijas un Javas. Kad seklākās gliemeņu vietas bija iztukšotas, dziļākas vietas tika sasniegtas, izmantojot nesen izgudrotās ūdenslīdēju ķiveres.

”Sodomu un Gomoru” skar bankroti

Brūmas perlamutra ieguvē izmantoto kuģu flote izauga līdz vairāk nekā 400 kuģu lielai armādai. Ar laiku šeit izveidojās savdabīgs aziātu, eiropiešu un aborigēnu kultūras sajaukums, un likums te nebija lielā cieņā. Šī laika situāciju labi raksturo kāda pērleņu vācēja vārdi: ”Brūma bija pārtikusi, grēcīga un iecietīga kopiena, kurā garīdzniecības biežā atsaukšanās uz Sodomu un Gomoru tika drīzāk uztverta kā atzinības apliecinājums pilsētas progresam nekā brīdinājums par nākotnē gaidāmu Dieva sodu.”

Tomēr, izraisoties Pirmajam pasaules karam, perlamutra tirdzniecībā iestājās klusuma periods.  Pār Brūmu pārvēlās bankrotu vilnis. Lai gan starp abiem pasaules kariem perlamutra rūpniecībā bija vērojama īsa atdzimšana, pēc Otrā pasaules kara Brūma piedzīvoja vēl vienu triecienu. Tika izgudrota plastmasa, un plastmasas pogu ražošana samazināja pieprasījumu pēc perlamutra.

”Dzīļu dimantu” rūpniecība

Otrā pasaules kara beigās delegācija no Austrālijas apmeklēja pērļu audzēšanas uzņēmumus Japānā, Ago. Tur Kokiči Mikimoto bija pilnveidojis mākslīgo pērļu ieguvi — pērles tika audzētas, ievietojot gliemenē mazu lodīti. Kā sacīts grāmatā Port of Pearls (Pērļu osta), Mikimoto austrāliešiem esot teicis, ka ”viņu pašu siltajos ūdeņos mītošo lielo Austrālijas [pērleņu] čaulās var izaudzēt pat labākas pērles”. Viņa padoms tika ņemts vērā, un jau 20. gadsimta 70. gados no Austrālijas pērlenēm ieguva vienas no pasaulē lielākajām un vērtīgākajām mākslīgi izaudzētajām pērlēm.

Daudzviet pasaulē mākslīgās pērles var izaugt līdz 11 milimetriem diametrā, taču Dienvidjūras pērles var sasniegt pat 18 milimetrus diametrā. Viena vienīga šādu lielu pērļu virkne var maksāt vairāk nekā 320 000 latu! Nav brīnums, ka šie lodveidīgie dārgakmeņi tiek saukti par dzīļu dimantiem.

[Attēli 14., 15. lpp.]

Viljams Dampīrs

Pērļu zvejnieks vāc pērlenes piekrastes ūdeņos uz ziemeļiem no Brūmas

Eksperts no gliemenes izņem pērli

Pēc atjaunošanas pa jūru atkal peld viens no senajiem pērļu zvejā izmantotajiem buriniekiem

Pērles var būt dažādās krāsās (fotoattēls palielināts)

[Norādes par autortiesībām]

Viljams Dampīrs: By permission of the National Library of Australia - Rex Nan Kivell Collection, NK550; nirējs: © C. Bryce - Lochman Transparencies; krelles un eksperts: Courtesy Department of Fisheries WA, J. Lochman; kuģis: Courtesy Department of Fisheries WA, C. Young; pērles tuvplānā: Courtesy Department of Fisheries WA, R. Rose