Kā raksta korejieši?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KOREJAS REPUBLIKĀ

KATRAI RAKSTĪBAI PASAULĒ IR SAVA VĒSTURE, PARASTI — DIEZGAN SENA. TOMĒR KĀDS ALFABĒTS TIKA IZVEIDOTS TIKAI PIRMS PIECIEM GADSIMTIEM, UN TAS IR TIK VIENKĀRŠS, KA TO VAR IEMĀCĪTIES PĀRIS STUNDU LAIKĀ. TAS IR KOREJIEŠU ALFABĒTS, KO VIŅI PAŠI SAUC PAR ”HAN’GUL”. JUMS BŪS INTERESANTI UZZINĀT, KĀ TAS TIKA IZVEIDOTS UN KAD TO SĀKA PLAŠI LIETOT.

PIRMS tika radīts šis alfabēts, korejiešu valodai nebija savas rakstības. Vairāk nekā tūkstoš gadu izglītotie korejieši dzimtajā valodā rakstīja ar ķīniešu hieroglifiem. Laika gaitā vairākkārt tika mēģināts ieviest labāku rakstības sistēmu, bet tikai augstu izglītību ieguvušie korejieši varēja šīs rakstības izmantot, jo tās visas bija balstītas uz ķīniešu rakstu zīmēm.

Karaļa ieviests alfabēts

Li dinastijas pārstāvis karalis Sedžons, kas 15. gadsimtā valdīja Korejā, apzinājās savu pavalstnieku neapskaužamo stāvokli — daudzi no viņiem neprata ne lasīt, ne rakstīt un nevarēja iesniegt nekādus lūgumus varas pārstāvjiem. Karalim Sedžonam, kas, saskaņā ar vēstures liecībām, vienmēr esot bijis gatavs uzklausīt vienkāršos cilvēkus, tas darīja raizes.

Tāpēc karalis uzņēmās vadīt tāda alfabēta izveidi, kas atbilstu runātajai korejiešu valodai un būtu viegli apgūstams un lietojams. Darbs tika pabeigts 1446. gadā. Uzrunādams tautu, karalis Sedžons sacīja: ”Tā kā ķīniešu rakstu zīmes mūsu valodai ir svešas, ar tām nav iespējams precīzi izteikt korejiešu valodas vārdu nozīmi. Tāpēc daudzi vienkāršie cilvēki nespēj rakstveidā paust savas domas un jūtas. Aiz līdzjūtības pret viņiem es esmu izveidojis rakstu sistēmu, kurā ir 28 burti. Šos burtus ir viegli iemācīties, un mana kvēlākā vēlēšanās ir tāda, lai jaunā rakstība uzlabotu visas tautas dzīvi.”

Diemžēl daudzi mācīti vīri pretojās jaunās rakstu sistēmas ieviešanai tieši tāpēc, ka to bija tik viegli apgūt. Viņi izsmējīgi sauca to par am’gul, kas nozīmē ’sievu rakstība’, un noniecināja alfabētu, ko varēja iemācīties pat sievietes, kuras tajos laikos skolās netika mācītas lasīt. Šie aizspriedumi korejiešu augstākajās aprindās saglabājās ilgu laiku, un pagāja vairāk nekā četri gadsimti, pirms Korejas valdība atļāva han’gul lietot oficiālos dokumentos.

 Mūsdienu korejiešu rakstība un Bībele

Korejiešu rakstības plašā ieviešanā liela nozīme bija Bībelei. Kaut arī Korejā bija ievestas daudzas reliģiska satura publikācijas ķīniešu hieroglifu rakstā, misionāri neieveda Bībeles ķīniešu valodā, kuras tajā laikā jau bija pieejamas. 1887. gadā Kristiešu grieķu raksti (Jaunā Derība) tika iztulkoti korejiešu valodā un iespiesti Ķīnas pilsētā Mukdenā mūsdienu korejiešu rakstībā. *

Beidzot korejiešu valodā bija iznākusi Bībele, kuru varēja lasīt gandrīz ikviens, pat sievietes un bērni, kam nebija bijusi iespēja mācīties ķīniešu rakstu. Pašlaik mūsdienu korejiešu rakstībā ir izdoti vismaz astoņi Bībeles tulkojumi, arī Svēto rakstu jaunās pasaules tulkojums.

Viegli apgūstams raksts

Viens no zinātniekiem, kas piedalījās korejiešu alfabēta radīšanā, sacīja: ”Gudrais to apgūs vienā rīta cēlienā, un pat muļķis varēs to iemācīties desmit dienās.” Sākumā daži korejiešu alfabēta pretinieki pat noniecinoši sauca to par ačim’gul jeb ”viena rīta rakstību”, uzskatīdami, ka tāds alfabēts, ko var iemācīties pāris stundu laikā, ir pārāk vienkāršs.

Bet tas, ka šo alfabētu ir viegli iemācīties, ir palīdzējis Korejā gandrīz pilnībā izskaust analfabētismu. Kad bērni sāk iet skolā, viņi jau labi zina alfabētu. Korejiešu rakstība attēlo skaņas tik precīzi, ka dzirdētā pierakstīšana nesagādā nekādas grūtības.

Izmantojot korejiešu burtus, ir iespējams uzrakstīt arī citu valodu vārdus. Vai jūs vēlaties to pamēģināt? Kaut arī iepriekšējā lappusē redzamā tabula sniedz tikai vispārīgu priekštatu par korejiešu alfabētu, sekojot norādījumiem, jūs varēsiet ar korejiešu burtiem uzrakstīt vismaz savu vārdu. Tā jūs paši varēsiet pārliecināties par plašajām iespējām, ko piedāvā rakstība, kas apgūstama pāris stundu laikā.

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls 13. lpp.]

KOREJIEŠU BURTI

LĪDZSKAŅI

ㄱ [g], [k]

ㄴ [n]

ㄷ [d], [t]

ㄹ [r], [l]

ㅁ [m]

ㅂ [b], [p]

ㅅ [s]

ㅇ *

ㅈ [č]; [ӡ]

ㅊ [č’]

ㅋ [k’]

ㅌ [t’]

ㅍ [p’]

ㅎ [h]

PATSKAŅI

ㅏ [ā]

ㅑ [jā]

ㅓ [ŏ]

ㅕ [jŏ]

ㅗ [o]

ㅛ [jo]

ㅜ [ū]

ㅠ [jū]

ㅡ [ŭ]

ㅣ [ī]

SALIKTIE PATSKAŅU BURTI. PIEMĒRS

ㅓ [ŏ] + ㅣ [ī] = ㅔ [e]

*Līdzskanis ㅇ vārda sākumā netiek izrunāts, vārda beigās to izrunā [ŋ].

Izrunājot [ŏ], [jŏ] un [ŭ], lūpu kaktiņi ir pastiepti uz sāniem; izrunājot [o], [jo], [ū] un [jū], lūpas ir pastieptas uz priekšu un apaļotas. Līdzskaņus [č’], [k’], [t’] un [p’] izrunā ar h pieskaņu.

[Papildmateriāls 13. lpp.]

KOREJIEŠU VĀRDU RAKSTĪBA

Korejiešu valodā zilbes sastāv no diviem vai trijiem komponentiem: sākuma skaņas, vidējā patskaņa vai patskaņiem un parasti arī nobeiguma skaņas. Vārdā mēdz būt viena vai vairākas zilbes. Katra zilbe tiek rakstīta iedomātā rūtiņā, kā tas parādīts zemāk. Līdzskaņa burts, kas apzīmē sākuma skaņu (ja tas ir ㅇ, to neizrunā), tiek rakstīts iedomātās rūtiņas augšā pa vidu vai augšējā kreisajā stūrī. Ja patskani attēlo vertikāls burts, tas tiek rakstīts pa labi no pirmā burta, turpretī horizontālie patskaņu burti tiek novietoti zem tā. Ar burta dubultojumu apzīmē uzsvaru; vairāki patskaņu burti var tikt savienoti vai rakstīti cits citam blakus. Ja zilbē ir nobeiguma skaņa, burts, kas to apzīmē, tiek rakstīts zem pārējiem burtiem. Tādā veidā, izmantojot korejiešu alfabētu, ir iespējams pierakstīt tūkstošiem dažādu zilbju.

PIEMĒRI

ㅅ [s] + ㅗ [o] = 소 [so] govs

ㅅ [s] + ㅏ [ā] + ㅇ [ŋ] = 상 [sāŋ] balva

ㄱ [k] + ㅗ [o] + ㅁ [m] = 곰 [kom] lācis

ㅁ [m] + ㅗ [o] + ㄱ [k] = 목 [mok] kakls

ㅅ [s] + ㅏ [ā]

ㄹ [r] + ㅏ [ā] + ㅇ [ŋ] = 사랑 [sā-rāŋ] mīlestība

[Shēma/Attēls 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Korejiešu Alfabēts

Karaļa Sedžona laikā korejiešu alfabēts sastāvēja no 28 burtiem, no kuriem 24 (14 līdzskaņi un 10 patskaņi) vēl arvien tiek lietoti. Piecu pamata līdzskaņu rakstība attēlo vai nu galveno runas orgānu, kas iesaistīts skaņas veidošanā, vai kāda runas orgāna stāvokli skaņas artikulācijas brīdī. Artikulējot skaņas [g] un [k], mēles pakaļējā daļa piekļaujas cieto un mīksto aukslēju robežjoslai — ㄱ. Artikulējot [n], mēles priekšējā daļa pieskaras alveolām — ㄴ. Burts ㅁ attēlo galveno skaņas [m] veidošanā iesaistīto runas orgānu — lūpas. Burts ㅅ, ko izrunā [s], attēlo zobus, bet ㅇ, ko izrunā [ŋ], — rīkli. Lai attēlotu citus līdzskaņus, kas tiek artikulēti līdzīgi kādam no minētajiem līdzskaņiem, šiem pieciem burtiem tiek pievienotas papildu līnijas.

Ar patskaņu burtiem tiek simbolizēta debesu velve (•)*, zeme (ㅡ) un cilvēka stāvs (ㅣ). Ar šīm zīmēm attēlots mēles stāvoklis skaņu artikulēšanas brīdī.

*Mūsdienu korejiešu rakstībā šis burts vairs netiek lietots.

[Shēma]

ㄱ

ㄴ

ㅁ

ㅅ

ㅇ

[Attēls 13. lpp.]

Karalis Sedžons