Melnā zelta pilsēta

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BRAZĪLIJĀ

IESPĒJAMS, jūs nekad neesat dzirdējuši par Brazīlijas pilsētu Orupretu, bet 18. gadsimtā tajā bija trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Ņujorkā un par tās līdzekļiem reiz tika atjaunota zemestrīces nopostītā Lisabona (Portugāle). 1980. gadā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija iekļāva Orupretu Pasaules mantojuma sarakstā, kurā patlaban ir minēti gandrīz 700 unikāli kultūras un dabas objekti. Kāpēc Orupretu tika piešķirts šis īpašais statuss? Nedaudz ielūkosimies interesantās pilsētas vēsturē.

Zelta dzēriens

Septiņpadsmitā gadsimta pirmajā pusē daudzi portugāļu ceļotāji, ko dēvēja par bandeirantes, pārmeklēja Brazīliju ar mērķi atklāt jaunas zemes, iegūt vergus un atrast zeltu. Viena no ekspedīcijām, kas bija devusies kontinenta iekšienē, nonāca pie Itakolomi kalna. Šeit tās dalībnieks Dvarte Lopišs, slāpju dzīts, piegāja pie kāda avota un koka kausā pasmēla ūdeni. Dzerdams viņš trauka apakšā ieraudzīja mazus melnus akmentiņus.

Savu atradumu Lopišs pārdeva draugam, kas, nojauzdams akmentiņu vērtību, aizsūtīja tos Riodežaneiro štata gubernatoram. Gubernators pārbaudīja paraugus un konstatēja, ka zem plānas melnas dzelzs oksīda kārtiņas slēpjas tīrradņa zelts. Bet no kurienes tas bija nācis? Tiklīdz Lopišs pastāstīja par Itakolomi, iesākās tā meklējumi. 1698. gadā bandeirante Antoniu Diass di Oliveira atrada kalnu, no kura bija nācis zelts. Uz apmetni, ko izveidoja tā tuvumā un pēc dažiem gadiem nosauca par Vilariku, zibens ātrumā traucās zelta meklētāji. Drīz vien Vilarikā dzīvoja jau 80 000 cilvēku. Vēlāk to pasludināja par Minasžeraisas štata galvaspilsētu un pārdēvēja par Orupretu, kas nozīmē ’melnais zelts’.

Melnais zelts un asinsizliešana

Laikposmā no 1700. līdz 1820. gadam zeltrači ieguva 1200 tonnas zelta — tie bija 80 procenti no visā pasaulē iegūtā zelta daudzuma. Bet kas ar zeltu notika tālāk? Casa dos Contos jeb Naudas kaltuvē zeltu sakausēja stieņos. Pēc tam viena piektā daļa zelta nodokļa veidā nonāca Portugāles karaliskās ģimenes kasē.

Kolonisti bija neapmierināti ar šo nodokli. Viens no viņiem, Felipe dus Santuss, aicināja zeltračus, karavīrus un baznīcas locekļus sacelties pret Portugāles monarha varu. Taču portugāļi nepalika atbildi parādā. 1720. gadā dus Santusu pakāra un viņa ķermeni piesēja pie zirgiem, kas to vilka cauri visai pilsētai. Zeltrači atgriezās raktuvēs, bet nodokļi turpināja augt.

Tomēr dumpīgums bija pieklusis tikai uz laiku. Vēlāk tajā pašā gadsimtā parādījās Žoakims da Silva Šavjers, kas, pateicoties vienam no saviem amatiem, bija iesaukts par Tiradentesu (”zobu rāvējs”). Viņš bija starp tiem Orupretu iedzīvotājiem, kas regulāri sapulcējās priestera Toledo mājās — tur mēdza ierasties gan dzejnieki, gan juristi, gan kareivji. Sākumā viņi mīlēja kopīgi pajokot un pafilozofēt, bet vēlāk pievērsās tā laika politikai. Kad šī grupa klusinātās balsīs sāka apspriest Portugāles monarha smacējošo jūgu, sarunas kļuva dumpinieciskas. Lai gan Portugāles karaliene Marija I bija brīdinājusi, ka dumpiniekiem  draud galvas nociršana, 1788. gadā Tiradentess, kas toreiz bija jaunākais leitnants, sāka vadīt kustību Inconfidência Mineira (Minasžeraisas štata dumpis).

Kāds spiegs atklāja sazvērnieku vārdus. Cits pēc cita viņi tika arestēti un izsūtīti uz Āfriku drošā nāvē. Tiradentess tika iemests kādā Riodežaneiro cietumā, kur viņš smaka līdz 1792. gada 21. aprīlim, kad tika pakārts. Pēc tam viņa ķermeni sacirta gabalos. Tiradentesa galvu novietoja kāda staba galā Orupretu laukumā, bet pārējās četras ķermeņa daļas izlika apskatei ceļmalās. Uz kādu laiku tas iebiedēja potenciālos dumpiniekus. Bet pēc 30 gadiem, 1822. gadā, Brazīlija kļuva neatkarīga no Portugāles.

Mākslas un vēstures dārgumi

Ar laiku Orupretu zelta atradnes izsīka un pilsēta zaudēja savu nozīmību. Taču pilsētā ir saglabājušās dažādas senlietas un citas pagātnes liecības. Dažas no tām itin viegli var atrast muzejā Inconfidência, kas atrodas Tiradentesa laukumā. Bijušajā pilsētas rātes un cietuma ēkā glabājas atmiņas par pilsētas mākslu, vēsturi un tās pārdzīvoto traģēdiju.

Muzejā var apskatīt karalienes Marijas I pavēli par nāvessoda izpildi Tiradentesam, kā arī viņa sodīšanai izmantoto karātavu paliekas. Zem akmens plāksnēm, kas izliktas rindās līdzīgi gultām internātā, atrodas dažu Tiradentesa biedru mirstīgās atliekas. Savukārt citā stāvā glabājas antīkā, koloniālā un imperiālā laika mēbeles.

Dārgakmeņu paradīze

Tiradentesa laukuma ziemeļu pusē var atrast vēl kādu dārgumu krātuvi — Gubernatora pili, ko senāk izmantoja gubernatori un štata prezidenti. Pašlaik tur atrodas kalnrūpniecības, ģeoloģijas un metalurģijas koledža Escola de Minas. Skolas muzejā ir eksponēta iespaidīga 20 000 eksemplāru liela kolekcija, kurā pārstāvēti 3000 dažādi minerāli, to vidū arī dārgakmeņi, kristāli un, protams, ouro prêto jeb melnais zelts.

 Mūsdienās šajā reģionā vairs nav atrodamas bagātīgas zelta atradnes, tomēr šeit joprojām iegūst berilu (akvamarīnu un smaragdu), kā arī dzelteno topāzu. Pirms kādiem 50 gadiem Orupretu bija maz meistaru, kas nodarbojās ar dārgakmeņu apstrādi, turpretī mūsdienās Tiradentesa laukumā var sastapt daudzus neatkarīgus juvelierus, kam interesē dārgakmeņu iegāde, un šī laukuma apkārtnē atrodas arī neskaitāmi juvelierizstrādājumu veikali. Veikalu vadītāji ne vien paskaidro tūristiem, kā pazīt dārgakmeņus, bet arī iepazīstina viņus ar iekštelpās strādājošajiem dārgakmeņu slīpētājiem un pulētājiem. Savukārt tie ar prieku parāda, kā notiek dārgakmeņu apstrāde. Šādā draudzīgā attieksmē atspoguļojas pilsētnieku lepnums par savu pilsētu — pilsētu, kurai ir tik aizraujoša vēsture.

Ja jūs domājat apmeklēt Brazīliju, noteikti iekļaujiet savā maršrutā arī pastaigu pa gleznaino Orupretu.

[Karte 22. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Orupretu

[Norāde par autortiesībām]

Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 22., 23. lpp.]

Zem dzelzs oksīda kārtiņas slēpjas zelta tīrradņi

[Attēls 23. lpp.]

Orupretu Itakolomi kalna fonā

[Attēls 24. lpp.]

Muzejs ”Inconfidência” Tiradentesa laukumā

[Attēls 24. lpp.]

Akvamarīns, dzeltenais topāzs un smaragds

[Norāde par autortiesībām]

Dārgakmeņi: Brasil Gemas, Ouro Preto, MG