Noslēpumainais sniega leopards

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SOMIJĀ

NAV daudz dzīvnieku, kas šķistu tik noslēpumaini kā sniega leopards. Tikai nedaudz cilvēku ir vērojuši tos savvaļā, un par to dzīvi ir zināms pavisam maz.

Somijā, Helsinku zooloģiskajā dārzā, sniega leopardi allaž piesaista apmeklētāju uzmanību. Savdabīgie paradumi, kas piemīt šim kaķu dzimtas pārstāvim — pēc daudzu domām, skaistākajam no lielajiem kaķiem —, piešķir tam neatvairāmu valdzinājumu.

 Kaķis uz pasaules jumta

Lai gan sniega leopardi ir sastopami vairāk nekā desmit valstīs, sākot ar Butānu un beidzot ar Krieviju, parasti šis dzīvnieks asociējas ar Himalajiem. Šie kalni — augstākie pasaulē — ir tik krāšņi, ka apbrīnā aizraujas elpa, taču tā nav cilvēkiem piemērota mājvieta. Centrālās Āzijas kalnu grēdas ir viena no aukstākajām un nepieejamākajām vietām pasaulē.

Tomēr sniega leopards 3000 līdz 4500 metru augstumā jūtas lieliski. Tā biezais kažoks nevainojami aizsargā no aukstuma, savukārt lielais deguna dobums palīdz dzīvniekam uzņemt pietiekami daudz skābekļa, elpojot retināto kalnu gaisu. Platās, vilnainās pēdas ļauj sniega leopardam veikli pārvietoties pa dziļu sniegu. Arī šķēršļotais kalnu apvidus nesagādā tam īpašas grūtības. Savu garo, pūkaino asti izmantodams par stūri, sniega leopards spēj pārlēkt pat 15 metru platai aizai, pārspējot lēkšanā pat pelēko ķenguru.

Sniega leopards parasti sver no 27 līdz 45 kilogramiem, un tā augstums plecos ir ap 60 centimetru, bet garums no purna līdz astes galam — aptuveni divi metri. Bet sevišķi saistoša īpatnība, kas padara sniega leopardu neatkārtojamu, ir tā daba. ”Pēc dabas tie ir ļoti mīlīgi,” saka Helsinku zooloģiskā dārza kurators Leifs Blomkvists. ”Sniega leopards ātri pieķeras cilvēkiem, un zooloģiskajā dārzā tas no rītiem nāk apsveicināties ar savu kopēju.” L. Blomkvists piebilst, ka pat mazie leopardēni izceļas ar savu miermīlību. ”Tie nespurojas pretī, kad zooloģiskā dārza darbinieki tos sver un vakcinē,” viņš stāsta. Bet kas notiktu, ja jūs ņemtu rokās tikpat vecus citu leopardu mazuļus? ”Tas būtu gandrīz neiespējami,” saka L. Blomkvists. ”Tādā gadījumā ir vajadzīgs aizsargtērps un cimdi, jo leopardēni pretojas no visa spēka.”

Kāpēc tos tik reti redz?

Nebūtu viegli spēlēt paslēpes ar sniega leopardu, jo šis pelēkbaltais ”kaķis” saplūst ar kalnu ainavu kā ēna. Izcilās maskēšanās spējas ir viens no iemesliem, kāpēc sniega leopardus tik reti izdodas pamanīt savvaļā. Dažs labs zinātnieks, kas devies grūti pieejamos kalnos, lai pētītu noslēpumainos sniega leopardus, ir atgriezies mājās, tā arī ne reizi neieraudzījis nevienu no tiem.

 Šos leopardus ir grūti sastapt arī tāpēc, ka tie ir izvairīgi un dod priekšroku vientulīgam dzīves veidam. Turklāt to teritorijas ir visai plašas, jo medījuma — lielākoties savvaļas aitu un kazu — kalnos parasti nav daudz. Diemžēl sniega leopardus izšauj malumednieki, kas tīko pēc to biezā kažoka, un šī, kā arī citu iemeslu dēļ to skaits ir tā sarucis, ka šobrīd sniega leopardi ir iekļauti apdraudēto sugu sarakstā. * Zooloģiskie dārzi veic lielu darbu, lai saglabātu šos neparastos dzīvniekus.

Sniega leopardi Helsinkos

Helsinku zooloģiskajā dārzā sniega leopardi sekmīgi vairojas, un 1976. gadā šai iestādei tika uzticēts kārtot starptautisko sniega leopardu ciltsgrāmatu. Šī ciltsgrāmata palīdz pārzināt nebrīvē turēto sniega leopardu populāciju.

Tādas ciltsgrāmatas ir iekārtotas daudzām sugām, kas mīt zooloģiskajos dārzos, īpaši apdraudētajām. Tajās tiek ierakstītas sīkas ziņas par visiem konkrētās sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Zooloģisko dārzu pienākums ir informēt iestādi, kurā glabājas ciltsgrāmata, par jaunpiedzimušajiem mazuļiem, kā arī par dzīvniekiem, kas pārvesti uz citurieni vai miruši. Ciltsgrāmatas tiek izmantotas, lai izraudzītu piemērotus partnerus sugas pavairošanai nebrīvē. ”Tā kā šīs populācijas ir samērā nelielas, sugas deģenerēšanās un tuvradniecīgas krustošanas draudi ir ļoti reāli,” paskaidro L. Blomkvists.

Helsinku zooloģiskajā dārzā vien ir piedzimuši vairāk nekā simts sniega leopardu mazuļi, un lielākā daļa no tiem ir aizsūtīti citu valstu zooloģiskajiem dārziem. Lai nodrošinātu populācijas ģenētisko daudzveidību, zooloģiskie dārzi bieži apmainās ar sniega leopardiem. Tagad sniega leopardu populācija nebrīvē ir pietiekami daudzveidīga, lai vairs nebūtu nepieciešams gūstīt tos, kas vēl mīt savvaļā.

Tāpat kā Helsinku zooloģiskais dārzs, arī daudzi citi zoodārzi rūpējas par dabas aizsardzību, cenšoties saglabāt ģenētiski veselīgu dzīvnieku populāciju. Protams, tie arī sagādā cilvēkiem brīnišķīgu iespēju apskatīt unikālus dzīvniekus. Tiem, kas redzējuši sniega leopardu, tas vēl ilgi neiziet no prāta, un šis dzīvnieks neapšaubāmi dara godu Radītājam, kas ”visu.. ir savā laikā jauki iekārtojis”. (Salamans Mācītājs 3:11.)

[Zemsvītras piezīme]

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

16. lpp.: centrā: ©Aaron Ferster, Photo Researchers; 17. lpp.: augšā pa labi: © Korkeasaaren Eläintarha/Markku Bussman; apakšā: ©T. Kitchin/V. Hurst, Photo Researchers

[Norāde par attēla autortiesībām 18. lpp.]

Chuck Dresner/Saint Louis Zoo