Tirdzniecības centri — vietas, kur var gan iepirkties, gan atpūsties

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

IEPIRKŠANĀS — šķiet, vieniem tā sagādā patiesu prieku, savukārt citiem izraisa dziļu nepatiku. Tomēr daudziem šī kādreiz tik garlaicīgā nodarbe ir kļuvusi krietni patīkamāka, kopš ir parādījušies lielie tirdzniecības centri.

Ideja, kas tika izmantota, veidojot tirdzniecības centrus, nav jauna. Daudzējādā ziņā tirdzniecības centri līdzinās austrumu tirgiem — vietām, kur cilvēki pulcējās, ne tikai lai pirktu un pārdotu, bet arī lai apmainītos ar jaunākajām ziņām. Austrumu tirgus koncepcija tika pielāgota Rietumu apstākļiem, kad franču veikalnieks Aristids Busiko 1859. gadā atvēra universālveikalu, kurā tika pārdotas visdažādākās preces. Universālveikali ātri parādījās visā Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

 Viens no tiem, kam šīs idejas izmantošana nesa peļņu, bija Frenks Vulverts. 1912. gada martā pastāvēja jau gandrīz 600 Vulverta veikalu. Galu galā radās ideja apvienot zem viena jumta universālveikalus un veikalus, kas specializējas noteiktu preču pārdošanā, un izveidojās šodien pazīstamie tirdzniecības centri. Visumā var teikt, ka tirdzniecības centri ir ienesīgs bizness mazumtirgotājiem — piemēram, kāds tirdzniecības centrs lepojas ar 200 000 000 dolāru (128 000 000 latu) lielu gada apgrozījumu.

Plānojot tirdzniecības centrus, galvenokārt tiek domāts par to, lai pircēji veikalā justos labi. To var panākt, piemēram, piedāvājot cilvēkiem iespēju ieturēt maltīti. Pateicoties restorāniem un ātro uzkodu vietām, pircēji ir priecīgi un apmierināti un labprāt uzkavējas tirdzniecības centrā. Vēl viens veids, kā mudināt cilvēkus pirkt vairāk, ir vērsties pie viņu vēlmēm, nevis vajadzībām. Kādā laikrakstā bija sacīts, ka tirdzniecības centri ir vieta, ”kur priekšpilsētas mājsaimniece var vērot greznību kondicionēta gaisa apvējotā, neona gaismu apmirdzētā ”Aizspogulijas” pasaulē, kur viņas acu priekšā plešas visdažādāko preču klāsts miljoniem dolāru vērtībā — karalisks patērētāju sabiedrības ”aukstais galds””.

Nākamais solis: ir jāpanāk, lai preces, ko cilvēki vēlas iegūt, viņi arī nopirktu. Pārbaudīts veids, kā to panākt, ir pacensties, lai iepirkšanās cilvēkiem sagādātu prieku. Reklāmas speciālisti cenšas nevērsties tikai pie viena dzimuma pārstāvjiem, tomēr, kā jau bija norādīts iepriekš, galvenā mērķauditorija ir sievietes. Jau no paša sākuma tirdzniecības centru vadītāji un reklāmas speciālisti centās panākt, lai sievietes, to vidū arī mātes ar bērniem, kļūtu par veikala pastāvīgajām apmeklētājām. Vietas, kur tiek pieskatīti bērni vai kur jaunieši var izklaidēties, kā arī kinozāles un spēļu telpas dod iespēju pircējiem tirdzniecības centrā ne vien iepirkties, bet arī satikt citam citu un patērzēt. Kafejnīcas ļauj satikties un atpūsties mierīgā gaisotnē. Nav aizmirsti arī sportiski noskaņoti apmeklētāji — kādā Austrālijas tirdzniecības centrā pastāvīgo pircēju ērtībām darbojas slidotava, savukārt citā izveidota vieta ķegļu spēlei.

Šķiet, tirdzniecības centri ļoti pievelk arī jauniešus. ”Daudzi no maniem draugiem nāk šurp,” stāsta kāds jaunietis. ”Katrreiz, kad esmu šeit, es satieku kādu paziņu. [..] Te, pie šī galdiņa, mēs parasti satiekamies.” Arī daudzi vecāki cilvēki labprāt regulāri apmeklē tirdzniecības centrus. ”Es nāku uz šejieni, lai atrastu draugus,” izsakās kāda 86 gadus veca sieviete. ”Es nezinu nevienu citu vietu, kur tas būtu tik viegli izdarāms. [..] Ja es nevarētu nākt šurp, mana dzīve būtu bēdīga un tukša.”

No otras puses, daudzi pircēji uzskata, ka tirdzniecības centri atbilst apzīmējumam, kāds tiem ir dots grāmatā Shelf Life, — ”pārdošanas mašīnas”. Žurnālā The Humanist kāds rakstītājs iet vēl tālāk un apraksta tirdzniecības centrus kā ”to mūsu kultūras daļu, kura pielīdzina cilvēka vērtību naudas summai, kas ir viņa makā”. Protams, šādā gaisotnē ir jāsaglabā līdzsvars, lai neiekristu materiālisma lamatās. (Mateja 6:19—21.)

Medaļas otra puse

Ir cilvēki, kuri izvairās apmeklēt tirdzniecības centrus, jo viņus biedē atrašanās lielā cilvēku pūlī slēgtā telpā. Un daudzi tirdzniecības centri bieži ir ļaužu pārpilni, it īpaši nedēļas nogalēs. Piemēram, kādu tirdzniecības centru, kas atrodas Sidnejā, gada laikā apmeklē gandrīz 19 miljoni cilvēku — tas ir aptuveni tikpat, cik dzīvo visā Austrālijā. Tomēr drūzma biedē ne tikai pircējus. Zādzību skaits tirdzniecības centros, šķiet, pieaug līdz ar to, ka šos veikalus apmeklē arvien vairāk jauniešu. Laikrakstā SundayLife! ir secināts: ”Viens no visnozīmīgākajiem sociālajiem jautājumiem, kas saistīts ar cilvēku uzvedību tirdzniecības centros, ir jautājums, ko darīt ar milzīgo skaitu jauniešu, kuri šeit pulcējas.”

Tiem veikalu īpašniekiem, kuru veikali atrodas tirdzniecības centrā, ir jārisina vēl kāda sarežģīta problēma, proti: kā tikt galā ar pastāvīgi pieaugošo īres maksu. ”Daudzi veikali tāpēc bankrotē,” žēlojās kāda veikala īpašnieks. Žurnālā Forbes par šo problēmu teikts: ”Tirdzniecības centri var spodrināt savu izskatu un piesaistīt arvien smalkākus īrniekus. Taču tas nav lēti.” Rakstā pat izteikts paredzējums, ka Amerikas tirdzniecības centru preču apgrozījums, iespējams, samazināsies — tā ir uztraucoša ziņa 1900 valsts reģionālajiem tirdzniecības centriem. ”Pircēju skaits samazinās,” konstatēts rakstā.

Kas nākotnē sagaida šos tirdzniecības gigantus? Kā jau daudzās dzīves sfērās, arī uz šo jautājumu atbildi dos laiks. Taču viena lieta šķiet skaidra: cilvēkiem vienmēr patiks vietas, kur viņi var gan iepirkties, gan atpūsties!