Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai Dievs atbalsta karus?

Vai Dievs atbalsta karus?

Bībeles viedoklis

Vai Dievs atbalsta karus?

CIK gan bieži valdnieki, ģenerāļi un pat garīdznieki ir pieteikuši vai atbalstījuši karus Dieva vārdā! 1095. gadā ar pāvesta Urbāna II svētību ceļā devās pirmā krusta kara dalībnieki, lai kristīgajai pasaulei no jauna atdotu ”svēto pilsētu” Jeruzalemi. Taču, mērķi nesasniedzis, viens krustnešu pulks gāja bojā, kad tiem uzbruka turki, kuru dedzīgā ticība Allāham bija tikpat stipra kā krustnešu ticība trīsvienībai.

1914. gada augustā, kad bija izraisījies Pirmais pasaules karš, kāds jauns vācietis, atrazdamies kara nometnē, rakstīja: ”Ja pastāv taisnīgums un Dievs vada vēstures notikumus — un par to es esmu pilnīgi pārliecināts —, tad mums ir jāuzvar.” Tajā pašā mēnesī cars Nikolajs II sūtīja Krievijas armiju karā pret Vāciju ar vārdiem: ”Mani viskvēlākie sveicieni maniem varonīgajiem kareivjiem un cildenajiem sabiedrotajiem! Dievs ir ar mums!”

Šādi iedrošināti, miljoniem kareivju devās uz fronti, jo ticēja, ka Dievs ir viņu pusē. Daudzi uzskata, ka Dievs pieļauj karus, kuros cilvēki cīnās par brīvību, un savu viedokli viņi pamato, norādot uz kariem, par kuriem runāts Ebreju rakstos (kas tiek saukti par Veco Derību). Vai šāda Dieva Rakstu interpretācija ir pareiza?

Kari senās Izraēlas vēsturē

Dievs Jehova pavēlēja izraēliešiem doties karā un atbrīvot Apsolīto zemi no izvirtušajiem kanaāniešiem. (3. Mozus 18:1, 24—28; 5. Mozus 20:16—18.) Dievs bija izmantojis plūdus, lai sodītu ļaundarus Noas dienās, uguni, lai iznīcinātu Sodomu un Gomoru, bet šoreiz, lai izpildītu sodu, viņš izmantoja izraēliešus. (1. Mozus 6:12, 17; 19:13, 24, 25.)

Saskaņā ar Bībelē teikto, izraēlieši Dieva vadībā izcīnīja arī citas kaujas, un parasti tas notika, kad izraēliešiem bija jāatvaira ienaidnieku uzbrukums, ko viņi paši nebija izprovocējuši. Kad tauta bija paklausīga Jehovam, tā uzvarēja karā. (2. Mozus 34:24; 2. Samuēla 5:17—25.) Taču, kad izraēlieši uzdrošinājās doties kaujā pretēji Dieva padomam, viņus piemeklēja posts. Lūk, kas notika ar ķēniņu Jerobeāmu. Viņš ignorēja pravieša izteikto brīdinājumu un ar milzīgu armiju uzbruka Jūdejai, tā izraisot pilsoņu karu. Kad kauja bija beigusies, izrādījās, ka ir gājuši bojā 500 000 Jerobeāma kareivji. (2. Laiku 13:12—18.) Pat uzticīgais ķēniņš Josija reiz devās kaujā, kurā viņam nemaz nevajadzēja iesaistīties. Pārsteidzīgais lēmums viņam maksāja dzīvību. (2. Laiku 35:20—24.)

Ko šie notikumi parāda? To, ka lēmumu, vai senajiem izraēliešiem uzsākt karu vai ne, pieņēma Dievs. (5. Mozus 32:35, 43.) Viņš lika savai tautai cīnīties īpašu mērķu dēļ. Taču tagad šie mērķi jau sen ir īstenoti. Turklāt Jehova izteica paredzējumu, ka tie, kas viņam kalpos ”laiku beigu posmā”, ”pārkals savus zobenus par lemešiem” un ”nemācīsies vairs kaŗot”. (Jesajas 2:2—4.) Ir skaidrs, ka Bībelē minētie kari neattaisno mūsdienu bruņotos konfliktus, no kuriem neviens nerisinās Dieva vadībā vai pēc viņa pavēles.

Kristus mācību ietekme

Dzīvodams uz zemes, Jēzus parādīja, kā nesavtīga mīlestība var aizstāt naidu, un pavēlēja: ”Cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis.” (Jāņa 15:12.) Viņš teica arī šādus vārdus: ”Svētīgi miera nesēji.” (Mateja 5:9.) Šeit lietotais grieķu valodas vārds, kas ir tulkots ”miera nesēji”, norāda uz kaut ko vairāk par miera saglabāšanu. Tas ir saistīts ar miera vairošanu, aktīvu darbību, kas vērsta uz labas gribas veicināšanu.

Kad Jēzus tika arestēts, apustulis Pēteris ar ieroci rokās mēģināja viņu aizstāvēt. Taču Dieva Dēls to norāja: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mateja 26:52.) Kā pirmā gadsimta kristieši ievēroja šos vārdus? Pievērsīsim uzmanību tālāk minētajiem izteikumiem.

”Rūpīgi izskatot visu pieejamo informāciju, [ir redzams], ka līdz pat Marka Aurēlija dzīves laikam [121.—180. g. m.ē.] neviens kristietis nekļuva par kareivi un neviens kareivis, kļuvis par kristieti, nepalika militārajā dienestā.” (The Rise of Christianity.)

”[Agrīnie] kristieši nepavisam nerīkojās tā kā romieši. [..] Viņi atteicās kļūt par kareivjiem, jo Kristus bija sludinājis mieru.” (Our World Through the Ages.)

Tā kā Kristus mācekļi atteicās kalpot imperatora leģionos, romieši daudzus no viņiem sodīja ar nāvi. Kāpēc kristieši saglabāja šādu nepopulāru nostāju? Tāpēc, ka Jēzus viņus bija mācījis būt par miera nesējiem.

Mūsdienu kari

Iedomājieties šādu briesmīgu ainu: Kristus sekotāji cīnās pretējās armijās, cenšoties nogalināt cits citu. Šāda situācija būtu pretrunā ar kristīgajiem principiem. Patiesi, tie, kas pakļaujas Bībeles Dievam, nedarīs ļaunu nevienam — pat saviem ienaidniekiem ne. * (Mateja 5:43—45.)

Ir skaidrs, ka Dievs neatbalsta mūsdienās notiekošos karus. Patiesie kristieši miermīlīgi izturas pret cilvēkiem un vēstī par mieru, kas, valdot Dieva Valstībai, tiks nodibināts uz visas zemes.

[Zemsvītras piezīme]

^ 17. rk. Bībelē minētais ”Harmagedons” ir saukts arī par ”cīņu Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”. Tas neattiecas uz karu, kurā cīnītos cilvēki, bet uz ļauno cilvēku iznīcināšanu, ko paveiks Dievs. Tāpēc vēstījumu par Armagedonu nevar izmantot, lai attaisnotu mūsdienu bruņotos konfliktus starp cilvēkiem vai uzskatītu, ka Dievs tos vērtē atzinīgi. (Atklāsmes 16:14, 16; 21:8.)

[Attēls 20. lpp.]

Spāņu ģenerālis Fransisko Franko pozē kopā ar katoļu garīdzniekiem

[Norāde par autortiesībām]

U.S. National Archives photo

[Attēls 21. lpp.]

1999. gada 11. jūnijā Grieķijas pareizticīgo baznīcas mācītāji svētī kareivjus, pirms tie dodas uz Kosovu

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Giorgos Nissiotis