Globalizācija. Cerības un bažas

”Globalizācija ir mūsu laikmeta lielākais ekonomiskais notikums. [..] Visā pasaulē tā miljardiem cilvēku sniedz neredzētas iespējas.” (MĀRTINS VOLFS, FINANSU ANALĪTIĶIS)

”Mēs, cilvēki uz Zemes, esam viena liela ģimene. Jaunais laikmets izvirza jaunus uzdevumus un rada jaunas globālas problēmas — vides katastrofas, resursu noplicināšanu, asiņainus konfliktus un nabadzību.” (EDUARDS ŠEVARDNADZE, GRUZIJAS PREZIDENTS)

PASAULES tirdzniecības organizācijas konferenci, kas 1999. gada decembrī notika Sietlā (ASV), pārtrauca vardarbīgas protesta demonstrācijas. Pūloties nodibināt kārtību, policija lika lietā asaru gāzi, gumijas lodes un piparu aerosolus. Tika arestēti vairāki simti protestētāju.

Kas izprovocēja šos nemierus Sietlā? Tās bija bažas par tādiem sāpīgiem jautājumiem kā bezdarba draudi, vides problēmas un sociālā netaisnība. Bet, vienkārši sakot, demonstrantu satraukuma iemesls bija globalizācija — tās iespaids uz cilvēkiem un planētu.

Šīs raizes joprojām nav norimušas. Kopš 1999. gada protesta demonstrācijas pret globalizāciju ir kļuvušas aizvien plašākas un dedzīgākas. Tagad pasaules līderi dažkārt cenšas rīkot savas sanāksmes nomaļākās vietās, lai protestētājiem būtu grūtāk traucēt viņu tikšanos.

Protams, ne visi globalizācijā saskata draudus. Vieni to kritizē un dēvē par pasaules nelaimju cēloni, turpretī citi — slavina un uzskata par ideālu risinājumu vairākumam pasaules problēmu. Tiesa, daudziem varbūt šķiet, ka šīs debates neattiecas uz viņiem, un lielai daļai cilvēku ir tikai miglains priekšstats par to, kas tā globalizācija īsti ir. Tomēr, lai kāds būtu mūsu viedoklis, globalizācija jau tagad skar mūs visus, un nākotnē tā, domājams, ietekmēs mūs vēl vairāk.

Kas ir globalizācija?

Par globalizāciju sauc cilvēku un valstu savstarpējās atkarības un mijiedarbības pieaugšanu, kas norisinās visas pasaules mērogā. Apmēram pēdējo desmit gadu laikā šis process ir krasi paātrinājies — galvenokārt iespaidīgo tehnoloģijas sasniegumu dēļ. (Skat. ielogojumu 5. lappusē.) Šajos gados praktiski ir iziruši naidīgie valstu bloki, kuru starpā risinājās ”aukstais karš”, ir izzuduši daudzi no šķēršļiem, kas kavēja tirdzniecību, strauji ir izvērsusies pasaules galveno finansu tirgu integrācija un ceļot ir kļuvis lētāk un vieglāk.

Šī integrācijas procesa sekas ir skārušas visdažādākās jomas — ekonomiku, politiku, kultūru, apkārtējo vidi. Diemžēl reizēm šīs sekas ir negatīvas. Apvienoto Nāciju Organizācijas publicētajā ziņojumā Human Development Report 1999 sacīts: ”Cilvēki pasaulē  tagad ir saistīti ciešākām, dziļākām un tiešākām saitēm nekā jebkad agrāk. Tas paver daudz iespēju un dod jaunu spēku gan pozitīvām, gan negatīvām tendencēm.” Tāpat kā daudziem citiem cilvēku sasniegumiem, globalizācijai ir kā gaišā, tā tumšā puse.

Cerība uz lielāku labklājību

Globalizācija ir ”bagātinājusi pasaules zinātni un kultūru un uzlabojusi daudzu cilvēku ekonomisko stāvokli”, apgalvo Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Amartja Sens. Arī Human Development Report 1999 norādīts, ka globalizācija ”rada milzīgu potenciālu, lai 21. gadsimtā likvidētu nabadzību”. Šāda optimisma pamatā ir ievērojamais labklājības pieaugums, ko ir nodrošinājusi globalizācija. Šobrīd vidējie ģimenes ienākumi pasaulē ir trīsreiz lielāki nekā pirms 50 gadiem. *

Daži analītiķi ekonomikas integrācijā saskata vēl kādu priekšrocību: viņuprāt, tā atturēs valstis no savstarpējiem kariem. Tomass Frīdmens savā grāmatā The Lexus and the Olive Tree raksta, ka globalizācija ”stiprina motīvus, kas liek izvairīties no kariem, un padara karošanu neizdevīgu no tik daudziem aspektiem, kā vēl nav pieredzēts nevienā mūsdienu vēstures posmā”.

Ciešāki sakari starp cilvēkiem var veicināt arī pasaules mēroga solidaritāti. Dažas cilvēktiesību organizācijas savu mērķu sasniegšanai sekmīgi izmanto Internetu. Piemēram, panākt, ka 1997. gadā tiek parakstīta starptautiska konvencija par kājnieku mīnu aizliegšanu, izdevās daļēji arī tāpēc, ka ar elektroniskā pasta palīdzību visā pasaulē tika aktivizētas dažādas atbalstītāju grupas. Šī metode — vēršanās pie vienkāršajiem ļaudīm — tika cildināta kā ”jauns starptautiskās diplomātijas veids, kas ietver valdību un vienkāršo pilsoņu ciešu sadarbību globālas humānisma krīzes pārvarēšanā”.

Par spīti šādiem pozitīviem rezultātiem, daudzi tomēr baidās, ka globalizācijas kaitīgās sekas būs krietni lielākas nekā tās sniegtais labums.

Bažas par pasaules sašķeltības pieaugumu

Iespējams, vislielākās bažas saistībā ar globalizāciju ir izraisījis fakts, ka tā ir padziļinājusi plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem. Pasaules bagātība nenoliedzami ir vairojusies, taču tā ir koncentrējusies samērā nedaudzu cilvēku rokās nedaudzās valstīs. 200 pasaules bagātāko iedzīvotāju īpašuma tīrā vērtība šobrīd pārsniedz 40 procentu mūsu planētas iedzīvotāju (aptuveni 2,4 miljardu cilvēku) kopējos ienākumus. Un, lai gan bagātākajās valstīs algas turpina kāpt, 80 nabadzīgās valstīs pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju vidējie ienākumi ir samazinājušies.

Cits nopietns bažu cēlonis ir vides problēmas. Ekonomiskās globalizācijas virzītājspēks ir tirgus intereses, kas mudina domāt par peļņu, nevis par planētas saglabāšanu. Pasaules Dabas fonda Indonēzijas nodaļas vadītājs Aguss Purnomo saka: ”Mēs nemitīgi sacenšamies ar saimniecisko attīstību. [..] Mani māc  bažas, ka pēc kādiem desmit gadiem mēs visi gan beidzot būsim sapratuši, ka vide ir jāaizsargā, bet nebūs vairs palicis nekas, ko sargāt.”

Cilvēki uztraucas arī par savu darbu. Gan darbs, gan ienākumi kļūst nestabilāki, jo globāla uzņēmumu apvienošana un sīva konkurence spiež kompānijas racionalizēt savu darbību. No uzņēmumu viedokļa ir saprātīgi, rūpējoties par peļņas palielināšanu, pieņemt un atlaist strādniekus atkarībā no konkrētā brīža tirgus vajadzībām, bet tas ienes nedrošību cilvēku dzīvē.

Finansu tirgu globalizācija ir radījusi vēl kādu destabilizējošu faktoru. Var notikt tā, ka starptautiskie investori iegulda lielas summas attīstības valstīs, bet pēc tam tās pēkšņi izņem, ja ekonomiskās izredzes pasliktinās. Daudzās valstīs šāda ievērojamu naudas summu aizplūšana var izraisīt ekonomisku krīzi. Austrumāzijā 1998. gadā finansu krīzes dēļ 13 miljoni cilvēku zaudēja darbu. Indonēzijā, pat ja strādājošie nezaudēja darbu, viņu reālā alga samazinājās uz pusi.

Ir saprotams, kāpēc globalizācija vieš ne tikai cerības, bet arī bažas. Vai no globalizācijas ir jābaidās? Vai arī mēs varbūt varam gaidīt, ka tā padarīs mūsu dzīvi pārticīgāku? Vai globalizācija dod mums pamatu raudzīties nākotnē ar optimismu? Šie jautājumi būs aplūkoti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 3. lpp.]

200 pasaules bagātāko cilvēku īpašumu tīrā vērtība šobrīd pārsniedz 40 procentu mūsu planētas iedzīvotāju kopējos ienākumus.

 [Papildmateriāls/Attēli 5. lpp.]

TEHNOLOĢIJA, KAS SEKMĒ GLOBALIZĀCIJU

Pēdējos desmit gados tehnoloģija ir radikāli izmainījusi sakaru iespējas. Sazināties ar citiem cilvēkiem un saņemt informāciju praktiski no visas pasaules tagad var tik ātri, lēti un viegli kā nekad agrāk.

TELEVĪZIJA. Mūsdienās lielākajai daļai cilvēku ir iespēja skatīties televīziju, pat ja viņiem nav personiskā televizora. 1995. gadā pasaulē bija 235 televizori uz 1000 iedzīvotājiem — gandrīz divreiz vairāk nekā 1980. gadā. Pietiek ar nelielu satelītantenu, lai ļaudis, kas dzīvo nomaļās vietās, varētu skatīties pārraides no visām pasaules malām. ”Šodien nevienai valstij nav nekādas iespējas norobežoties no globālajiem masu saziņas līdzekļiem,” norāda politekonomijas profesors Frensiss Fukujama.

INTERNETS. Ik nedēļu Internetam pieslēdzas ap 300 000 jaunu lietotāju. 1999. gadā tika lēsts, ka 2001. gadā Interneta pieslēgums būs 700 miljoniem cilvēku. ”Nekad vēl pasaules vēsturē nav pieredzēts,” atzīmē Tomass Frīdmens, ”ka tik daudz cilvēku var uzzināt par tik daudzu citu cilvēku dzīvi, ražojumiem un idejām.”

TELEFONS. Optiskie kabeļi un satelītsakaru tīkli ir padarījuši telefona sakarus ievērojami lētākus. Trīs minūtes ilga telefonsaruna starp Ņujorku un Londonu 1930. gadā maksāja 245 dolārus (157 latus), bet 1999. gadā — vairs tikai 35 centus (0,2 latus). Attīstoties bezvadu sakariem, mobilie tālruņi ir kļuvuši par tikpat parastu lietu kā datori. Pēc aptuveniem aprēķiniem, 2002. gada beigās mobilos tālruņus lietos miljards cilvēku un daudzi no viņiem ar sava tālruņa palīdzību varēs piekļūt Internetam.

MIKROSHĒMAS. Visi tikko minētie tehnoloģijas sasniegumi, kas nemitīgi tiek uzlaboti, ir atkarīgi no mikroshēmām. Pēdējos 30 gados tranzistoru blīvums mikroshēmās ir dubultojies ik pēc 18 mēnešiem un attiecīgi ir pieaugusi datoru jauda. Nekad agrāk vēl nav bijis iespējams saspiest tik daudz informācijas tik niecīgā telpā.