Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Pasīvās smēķēšanas briesmas

”Jau pēc 30 minūtēm, kas pavadītas cigarešu dūmos, vesela nesmēķētāja sirds tiek bojāta,” teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail, stāstot par nesen Japānā veiktu pētījumu. Osakas universitātes zinātnieki, izmantojot jaunu ultraskaņas tehnoloģiju, spēja noteikt, kā nesmēķētājiem dūmi ietekmē endotēlija šūnas, kas klāj sirds dobumus, kā arī asinsvadu iekšējo virsmu. Vesels endotēlijs veicina labu asinsriti, palīdzot novērst lipīdu izgulsnēšanos uz asinsvadu sienām un trombu veidošanos. Zinātnieki atklāja, ka nesmēķētājiem asins plūsma caur sirdi ”bija apmēram par 20 procentiem labāka nekā smēķētājiem. Bet pēc tam, kad nesmēķētāji 30 minūtes bija atradušies piesmēķētā telpā”, asins plūsma kļuva tāda pati kā smēķētājiem. Kā uzsvēra Dr. Rio Ocuka, ”tas skaidri pierāda, ka pasīvā smēķēšana kaitīgi ietekmē nesmēķētāju koronāro asinsriti”.

Jauns gaismas piesārņojuma atlants

”Piena Ceļš ir pazudis,” rakstīts žurnālā Science, ”un tas ir noticis nevis kosmiskas kataklizmas dēļ, bet tāpēc, ka aizvien augošo pilsētu ugunis lielākajai daļai eiropiešu un amerikāņu neļauj saskatīt Galaktikas zvaigžņu gaismu. Mākslīgās gaismas plūdi sarūgtina astronomus, jo traucē veikt novērojumus.” Lai palīdzētu apbēdinātajiem zvaigžņu pētniekiem, Itālijas un ASV zinātnieki ir sastādījuši jaunu atlantu, kurā redzams gaismas piesārņojums visā pasaulē. Pretēji iepriekšējām kartēm, kurās bija tikai norādīti ”gaiši punkti, kas naktī izraibina kontinentus”, jaunajā atlantā, kas pieejams Internetā, redzams, cik tālu izplatās mākslīgā gaisma, un ”ir gan kontinentu kartes, gan tādas kartes, kurās ietverta sīkāka informācija, piemēram, attēlots, kā no dažādām Eiropas vietām ir saskatāmas zvaigznes”, teikts zinātnes žurnālā.

Okeāna dibena kartes veidošana

Zinātnieki no Bedfordas Okeanogrāfijas institūta (Kanāda, Jaunskotija) intensīvi strādā pie okeāna dibena kartes veidošanas, pielāgodami šim uzdevumam tagadējo tehnoloģiju, ziņots Kanādas laikrakstā Financial Post. Tehnoloģija, kurā tiek izmantoti skaņu viļņu kūļi, zinātniekiem ļauj iegūt okeāna dibena trīsdimensiju attēlu. Pēdējā posmā ”uz okeāna dibenu tiek sūtītas ar tālvadību kontrolējamas videokameras un tiek ņemti grunts paraugi”. Kā bija teikts laikrakstā, ”iespējas, ko varētu sniegt okeāna dibena karte, ir patiešām milzīgas”. ”Varētu zvejot okeāna dibenā mītošās sugas, netraucējot okeāna iemītnieku dzīvi citos apgabalos. Telekomunikāciju firmas varētu noteikt, kur būtu visdrošāk un labāk guldīt zemūdens kabeļus. Naftas ieguves kompānijas varētu būvēt naftas torņus neapdraudētās un ar naftu bagātās vietās.” Būtu iespējams arī iegūt smiltis un granti, kuras okeāna dibenā ir papilnam. ”Dažreiz tas būtu lētāk un drošāk” nekā izmantot karjerus, teikts Financial Post.

Attieksme pret psihiskām slimībām

”Ceturtajai daļai pasaules iedzīvotāju kaut kad mūža laikā parādīsies psihiska vai neiroloģiska saslimšana,” ziņo Pasaules veselības organizācija (PVO). Lai gan daudzas psihiskas slimības ir ārstējamas, gandrīz divas trešdaļas saslimušo negriežas pie ārsta. ”Cilvēku nedrīkst vainot par to, ka viņam ir psihiska slimība,” uzsver PVO ģenerāldirektore Dr. Grū Hārlema Bruntlande. ”Apkārtējo sabiedrību gan var vainot par to, ka tā nav pareizi izturējusies pret cilvēkiem ar psihiskām slimībām un neiroloģiskiem traucējumiem.” Viņa piebilda: ”Es ceru, ka šis ziņojums izgaisinās sen iesīkstējušos aizspriedumus un iezīmēs jaunu laikmetu psihiskās veselības jomā.” Ja tagadējās tendences veselības jomā turpināsies, ”depresija.. ..2020. gadā būs otra izplatītākā slimība, izplatītāka par visām citām, izņemot tikai sirds išēmisko slimību”, norāda PVO. Taču, saņemot pareizu ārstēšanu, cilvēks ”var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un būt aktīvs sabiedrības loceklis”.

”Vīraks var kaitēt veselībai”

”Vīraka saldā smarža var kaitēt veselībai,” rakstīts žurnālā New Scientist. ”Vīraka kvēpināšana, ko budisti, hinduisti un kristieši mājās un pielūgsmes vietās bieži izmanto meditācijai vai medicīniskos nolūkos, pakļauj cilvēkus dūmiem, kuros ir ārkārtīgi daudz kancerogēnu vielu.” Pētnieku grupa, ko vadīja Ta Džaņs Lins no Tainaņas Džeņguna universitātes (Taivāna), ”paņēma gaisa paraugus kāda Tainaņas tempļa iekšpusē un ārpusē un tos salīdzināja ar ielu krustojumā ņemtiem gaisa paraugiem”, teikts žurnālā. ”Policiklisko arēnu tempļa iekšpusē bija 19 reižu vairāk nekā ārpusē un nedaudz vairāk nekā ielu krustojumā.” Kā bija rakstīts New Scientist, viena no šiem komponentiem, ”benzpirēna, ko uzskata par plaušu vēža izraisītāju smēķētājiem”, vīraka pilnā gaisā bija ”45 reizes vairāk nekā mājās, kur iedzīvotāji smēķē tabaku”.

Jauna metode, kā atjaunot marmora izstrādājumus

”Zinātnieki ir atklājuši pilnīgi jaunu metodi, kas tiem ļauj no baktērijām dažu dienu laikā iegūt marmoru,” stāstīts Londonas laikrakstā The Times. Laboratorijā, šķidrumā, kas satur pektīnu, tiek audzētas sīciņas kalcinogēnas baktērijas, kas parasti mājo augsnē. Kad izbeidzas minerālvielas, ar ko baktērijas barojas, tās iet bojā un šķīdumā paliek tīrs kalcija karbonāts. Kad šo šķīdumu izsmidzina uz skulptūrām un citiem marmora izstrādājumiem, kas laika gaitā ir guvuši bojājumus vai arī ko nelabvēlīgi ietekmējuši klimatiskie apstākļi, izveidojas plāna plēvīte, kas iesūcas virsmā un satur materiālu kopā. Kā teica Mērsisaidas (Anglija) Nacionālo muzeju un galeriju skulptūru atjaunošanas vadītājs Džons Larsons, tagad, kad augstas kvalitātes marmora pasaulē trūkst, šī jaunā metode ir ļoti izdevīga, jo ar to var ātri iegūt lielu daudzumu ļoti lēta šķīduma, turklāt bez nekādām kaitīgām blakusparādībām.

Zādzība Dieva vārdā

”Es 20 gadu strādāju vērtspapīru tirgus komisijā, un es esmu pieredzējusi, ka Dieva vārdā tiek nozagts daudz vairāk naudas nekā jebkādu citu iemeslu dēļ,” sacīja Ziemeļamerikas Investīciju administratoru asociācijas prezidente Debora Bortnere. ”Ja jūs vēlaties ieguldīt naudu, jūs nedrīkstat ļaut atslābt savai modrībai tikai tāpēc vien, ka, mēģinot jūs pārliecināt, kāds atsaucas uz jūsu reliģiju vai ticību.” Saskaņā ar žurnālu Christian Century, ”27 ASV štatos pēdējo trīs gadu laikā vērtspapīru tirgus komisija ir vērsusies pret simtiem personu un firmu, kas atsaukušies uz kādu reliģiju vai garīgu kustību, lai iegūtu investoru uzticību. [..] Visplašāko ievērību guva gadījums”, kad vairāk nekā piecu gadu laikā kāds protestantu fonds ”bija savācis 590 miljonu dolāru no vairāk nekā 13 000 investoriem visās Amerikas Savienotajās Valstīs. Štata vērtspapīru tirgus komisija fondu slēdza 1999. gadā, un trim fonda amatpersonām ir izvirzīti apvainojumi krāpšanā.” Trijos citos gadījumos ”kopējais zaudējums ir bijis pusotrs miljards dolāru”, rakstīja minētais žurnāls.

Globālā sasilšana palielina katastrofu skaitu

”Tā kā 90. gadu otrajā pusē ir strauji pieaudzis dabas katastrofu skaits”, Sarkanā Krusta organizācija uzskata, ka ”starptautiskās palīdzības organizācijas vairs nespēs tikt galā ar globālās sasilšanas sekām”, — tā bija rakstīts Lielbritānijas laikrakstā Guardian Weekly. ”Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas ikgadējā ziņojumā par katastrofām pasaulē bija teikts, ka plūdi, viesuļvētras, zemes nogruvumi tagad notiek daudz biežāk un to pašu var teikt arī par sausumu: pirms 1996. gada ik gadus bija apmēram 200 šādu gadījumu, bet 2000. gadā — jau 392.” Raizējoties, ka dabas katastrofu skaits pieaugs vēl straujāk, Rodžers Breks, kas vada šīs federācijas palīdzības sniegšanas operācijas, sacīja: ”Pastāv dabiska robeža, kādā mērā ir iespējams sniegt humāno palīdzību; mēs esam nobažījušies, ka pienāks brīdis, kad mēs vairs nespēsim palīdzēt.” Kā bija rakstīts Guardian Weekly, ”no tiem [211] miljoniem cilvēku, kuri pēdējo desmit gadu laikā ir cietuši dabas katastrofās, divas trešdaļas ir cietuši plūdos. Sausuma izraisīts bads ir bijis jāpieredz piektajai daļai no kopējā cietušo skaita, un tas visbiežāk ir bijis nāves cēlonis, proti, no visiem dabas katastrofās bojā gājušiem 42% ir miruši sausuma izraisīta bada dēļ.”