Vai globalizācija var atrisināt mūsu problēmas?

”Globālā kopiena, kas mūsdienās ir izveidojusies, tāpat kā jebkura cita cilvēku kopība, nepavisam nav ideāla, tai ir daudz trūkumu. Ne visi tajā pieredz taisnīgu izturēšanos, ne visiem ir vienādas iespējas. Miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgā trūkumā un tāpēc pat nedomā, ka viņi vispār pieder pie kaut kādas kopienas.” (”OUR GLOBAL NEIGHBOURHOOD”)

FATIMA, kādas lielas Āfrikas pilsētas iedzīvotāja, uzskata, ka viņai ir veicies — galu galā viņai vismaz ir ledusskapis. Taču māja, kurā mīt viņas ģimene, ir tikai metāla lokšņu būda, kas uzslieta blakus trim ar marmoru rotātiem kapiem. Tāpat kā pusmiljons citu cilvēku, viņa dzīvo milzīgā kapsētā. Turklāt pat kapsēta kļūst pārapdzīvota. ”Pārāk daudz ļaužu pārceļas uz šejieni,” viņa sūdzas, ”īpaši uz kapiem.”

Aptuveni piecpadsmit kilometru attālumā no Fatimas mājvietas nesen ir uzcelts grezns dzīvojamais rajons ar elegantiem restorāniem un 27 bedrīšu golfa laukumu. Maksa par vienu golfa apli ir lielāka nekā šīs Āfrikas valsts iedzīvotāju vidējā mēneša alga. Nabadzība šajā pilsētā kopš seniem laikiem ir ierasta lieta, bet golfa laukumi — elitāra sociālā stāvokļa simbols — ir kaut kas jauns un kaitinošs. Mūsdienu ”globālajā ciemā” greznība un trūkums, tēlaini izsakoties, mājo plecu pie pleca, bet attiecības ir saspīlētas.

Vādī Hadramauts, kas līkumo pa Tuvo Austrumu valsts Jemenas saules kveldētajiem plašumiem, ir vecs karavānu ceļš, gar kuru sarindojušās senas pilsētas. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka šajā nomaļajā ielejā laiks ir apstājies. Taču ārējais iespaids ir mānīgs. Netālajā Saivūnas pilsētā muzejs ir aicinājis talkā kādu universitātes absolventi, lai viņa izveidotu Web vietni, kurā būtu uzskaitīti visi muzeja  dārgumi. Lai gan šī jaunā sieviete ir vietējā iedzīvotāja, viņa ir studējusi ASV, Ohaio štatā. Mūsdienās cilvēki un idejas ceļo pa pasauli tik brīvi kā vēl nekad.

Vairākus tūkstošus kilometru uz rietumiem, Sahārā, trīs kravas automašīnas palēnām virzās uz dienvidiem pa kādu vientulīgu ceļu. Viens no vadītājiem — viņa vārds ir Mašala — stāsta, ka viņš ved televizorus, videomagnetofonus un satelītantenas. Viņš pats allaž seko līdzi pasaules notikumiem, skatoties amerikāņu ziņu pārraides. Mašala paskaidro, ka viņa dzimtajā pilsētiņā visiem ir satelītantenas. Nav daudz tādu vietu uz zemes, ko nespētu sasniegt globālie masu saziņas līdzekļi.

Nemitīgā cilvēku, ideju, ziņu, naudas un tehnoloģiju plūsma, kas aptver visu pasauli, ir pārvērtusi pasaules sabiedrību par globālu kopienu, kas cilvēkiem var sniegt vērtīgas iespējas. Piemēram, globalizācija palīdz iepazīstināt plašāku sabiedrību ar Jemenas vietējo kultūru un ļauj Mašalam trīs nedēļas ilgā braucienā nopelnīt līdz 3000 dolāru (ap 1900 latu). Taču ne jau visiem rodas izdevība tikt pie naudas. Tādi cilvēki kā Fatima un viņas kaimiņi var tikai noskatīties, kā nedaudzi gūst labumu no globalizācijas, kamēr viņi paši grimst nabadzībā.

Lai gan globālā kopiena nepavisam nav ideāla, globālās integrācijas process, iespējams, ir nenovēršams. Vai gan cilvēki izslēgs savus televizorus, izmetīs mobilos tālruņus, iznīcinās datorus un pārstās braukt uz citām zemēm? Vai valstis centīsies politiski un ekonomiski norobežoties no pārējās pasaules? Tas šķiet vairāk nekā neticami. Neviens negrib atteikties no globalizācijas labumiem. Bet ko var teikt par tās sagādātajām problēmām? Tās izraisa aizvien lielākas bažas un ietekmē ikviena cilvēka dzīvi. Īsumā apskatīsim dažus no nopietnākajiem globalizācijas mīnusiem.

Pieaug sociālās plaisas

Materiālo labumu sadale pasaulē nekad nav bijusi taisnīga, taču ekonomikas globalizācija ir vēl vairāk palielinājusi plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Tiesa, šķiet, ka integrācija globālajā ekonomikā ir vairojusi atsevišķu attīstības valstu labklājību. Speciālisti apgalvo, ka pēdējo desmit gadu laikā Indijā to cilvēku skaits, kuri dzīvo zem nabadzības līmeņa, ir samazinājies no 39 līdz 26 procentiem un visā Āzijā ir vērojams līdzīgs uzlabojums. Kāds pētījums liecina, ka 1998. gadā tikai 15 procenti Austrumāzijas iedzīvotāju iztika ar 1 dolāru (aptuveni 0,6 latiem) dienā, turpretī desmit gadus iepriekš tādu iedzīvotāju bija veseli 27 procenti. Tomēr globālā aina nebūt nav tik rožaina.

Subsahārā, kā arī citos mazattīstītos reģionos pēdējos 30 gados ienākumi patiesībā ir sarukuši. ”Starptautiskā sabiedrība.. ..pieļauj, ka nepieredzēti bagātā pasaulē gandrīz  3 miljardi cilvēku — turpat vai puse cilvēces — velk dzīvību ar 2 vai mazāk dolāriem dienā,” norāda ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Viens no galvenajiem šīs milzīgās sociālās plaisas cēloņiem ir savtīgums finansu lietās. ”Visā pasaulē privāto finansu tirgi pašus trūcīgākos atstāj novārtā,” atzīmē bijušais ASV finansu ministrs Lerijs Samerss. ”Normālas bankas netiecas izvērst savu darbību trūcīgos rajonos — jo ne jau tur ir nauda.”

Ārkārtīgi lielā ienākumu starpība starp bagātajiem un nabadzīgajiem rada barjeras starp cilvēkiem un pat veselām valstīm. Nesenā pagātnē ASV bagātākā cilvēka īpašuma vērtība pārsniedza vairāk nekā 100 miljonu citu amerikāņu īpašumu kopvērtību. Globalizācija ir sekmējusi arī bagātu starptautisku kompāniju izveidi, kuras praktiski ir pārņēmušas savās rokās noteiktu preču un pakalpojumu pasaules tirgu. Piemēram, 1998. gadā 10 kompānijas kontrolēja 86 procentus globālā telekomunikāciju tirgus, kura kopējais apjoms ir 262 miljardi dolāru (vairāk nekā 167 miljardi latu). Šādiem starptautiskiem uzņēmumiem bieži vien ir lielāka ekonomiska ietekme nekā valdībām, un, kā norāda Amnesty International, ”cilvēktiesības un darba tiesības nav to prioritāte”.

Cilvēktiesību organizācijas saprotamu iemeslu dēļ ir noraizējušās par pasaules bagātību koncentrēšanos nelielas privileģētu ļaužu grupas rokās. Vai jūs gribētu dzīvot vietā, kur turīgākie 20 procenti iedzīvotāju pelna 74 reizes vairāk nekā trūcīgākie? Turklāt ar televīzijas starpniecību nabadzīgākie 20 procenti pasaules iedzīvotāju ļoti labi zina, kā dzīvo bagātnieki, lai gan viņiem nav tikpat kā nekādu izredžu uzlabot savu stāvokli. Šāda galēja netaisnība globālajā kopienā neapšaubāmi sēj daudz nemiera un neapmierinātības sēklu.

Kultūras globalizācija

Bažas izraisa arī kultūru konflikti un materiālisma izplatīšanās. Būtiska globalizācijas iezīme ir ideju apmaiņa, un šajā jomā visspilgtākais piemērs ir Internets. Diemžēl cilvēki izmanto Internetu ne tikai tam, lai izplatītu vērtīgu informāciju un kultūru un izvērstu noderīgu komercdarbību. Daudzas Web vietnes popularizē pornogrāfiju, rasismu un azartspēles. Dažās var pat atrast sīkas instrukcijas, kā izgatavot paštaisītas bumbas. Kā raksta Tomass Frīdmens, ”Internetā līdz nepatikšanām ir tikai daži peles klikšķi. Tu vari ieklīst virtuālā neonacistu alus zālē vai pornogrāfiskā bibliotēkā, ..un nav neviena, kas tevi apturētu vai palīdzētu ar padomu.”

Arī televīzija un kinofilmas spēcīgi ietekmē cilvēku domāšanu. Liela daļa ideju un priekšstatu, ko skatītāji smeļas no pasaules ekrāniem, nāk no Holivudas — pasaules galvenās ”sapņu fabrikas”. Vērtības, ko piedāvā šis izklaides industrijas gigants, bieži sekmē materiālismu, vardarbību un amoralitāti. Daudzu zemju vietējai kultūrai tās varbūt ir pilnīgi svešas, tomēr valdības, izglītības darbinieki un vecāki atkal un atkal ir spiesti pārliecināties, ka nav viņu spēkos apturēt šos plūdus.

”Mums patīk amerikāņu kultūra,” kāds Kubas galvaspilsētas Havanas iemītnieks paskaidroja viesim no Ziemeļamerikas. ”[Mēs] pazīstam visas jūsu Holivudas zvaigznes.” Rietumu kultūra popularizē arī ātros ēdienus un gāzētos bezalkoholiskos dzērienus. Kāds  Malaizijas uzņēmējs atzīmēja: ”Cilvēkiem šeit patīk viss rietumnieciskais, jo īpaši amerikāniskais. Viņi grib ēst kā rietumnieki un būt tādi paši kā rietumnieki.” Kādas Havanas koledžas rektors ar skumjām secināja: ”Kuba vairs nav nekāda sala. Vispār nekādu salu vairs nav. Ir tikai viena liela pasaule.”

Rietumu kultūra, kas iespiežas visdažādākajās jomās, ietekmē cilvēku cerības un vēlmes. ”Dzīvot ”kā cilvēkiem” vairs nenozīmē tikai dzīves līmeņa ziņā neatpalikt no kaimiņiem, tagad tas nozīmē tiekties pēc filmās un televīzijas šovos redzamo bagātnieku un slavenību dzīvesveida,” teikts Human Development Report 1998. Vairākums pasaules iedzīvotāju, protams, nekad nevarēs sasniegt tādu dzīves līmeni.

Vai globalizācija ir problēmu risinājums?

Tāpat kā daudzi citi cilvēku pasākumi, globalizācija ir nesusi gan labumu, gan ļaunumu. Dažiem tā ir atnesusi materiālu labklājību, un tā ir ievadījusi globālo komunikāciju laikmetu. Tomēr tā sagādā priekšrocības galvenokārt bagātajiem un varenajiem, nevis trūcīgajiem ļaudīm. Turklāt gan noziedznieki, gan lipīgas slimības izmanto globalizācijas sniegtās iespējas vēl efektīvāk nekā valdības. (Skat. ielogojumus 8. un 9. lappusē.)

Globalizācija lielā mērā ir saasinājusi pretrunas, kas jau agrāk pastāvēja mūsu nepilnīgajā pasaulē. Tā ir nevis atrisinājusi pasaules samilzušās problēmas, bet gan pati kļuvusi par daļu no tām. Sociālā nevienlīdzība ir augusi, un palielinājusies ir arī cilvēku neapmierinātība. Visā pasaulē valdības pūlas izmantot globalizācijas priekšrocības, vienlaikus cenšoties pasargāt iedzīvotājus no šī procesa negatīvajām sekām. Vai tas izdosies? Vai ir iespējams īstenot humānu globalizāciju? Šie jautājumi būs analizēti nākamajā rakstā.

 [Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]

NOZIEDZĪBAS UN TERORISMA GLOBALIZĀCIJA

Diemžēl tos pašus sasniegumus, kas veicina komercdarbību, viegli var izmantot arī noziedzīgiem mērķiem. ”Tāpat kā starptautiskās korporācijas, kas aktīvi sekmē pasaules ekonomikas globalizāciju, arī starptautiskie noziedzīgie sindikāti nekavējas to izmantot savā labā,” rakstīts Human Development Report 1999. Kādu labumu organizētā noziedzība gūst no globalizācijas?

Narkotiku karteļiem ir radušās neskaitāmas jaunas iespējas ”atmazgāt” savu miljardiem dolāru lielo peļņu. Samazinoties muitas kontrolei un palielinoties cilvēku plūsmai, karteļiem ir kļuvis daudz vieglāk transportēt nelegālās narkotiku kravas no vienas valsts vai kontinenta uz otru. Interesanti atzīmēt, ka 20. gadsimta 90. gados kokaīna ražošana divkāršojās, bet opija ražošana pat trīskāršojās. Starptautiskās mafijas grupas ir attīstījušas arī ienesīgu prostitūcijas biznesu. Ik gadus tās šim nolūkam ieved Rietumeiropā ap 500 000 sieviešu un meiteņu — lielāko daļu pret viņu gribu.

Noziedzīgie sindikāti, tāpat kā starptautiskās korporācijas, pēdējos gados ir apvienojuši savus spēkus. Daudzi no tiem darbojas globālā mērogā, un tiek lēsts, ka to kopējā bruto peļņa ir aptuveni 1,5 triljoni dolāru (aptuveni triljons latu) gadā — šī summa pārsniedz Francijas nacionālo kopproduktu. *

Internets savukārt ir ideāls līdzeklis negodīgiem datorspeciālistiem. 1995. gadā kāds hakeris nozaga informāciju, kas esot bijusi miljons dolāru (vairāk nekā 600 000 latu) vērta, kā arī 20 000 privātu kredītkaršu numuru. ”Zagt ar jauno tehnoloģiju palīdzību ir drošāk un ienesīgāk,” paskaidro spāņu baņķieris Hosē Antonio Solers.

Arī teroristi izmanto globalizācijas sniegtās iespējas. Tā kā masu saziņas līdzekļi nodrošina strauju ziņu izplatīšanos pa visu pasauli, pietiek kādā nomaļā planētas nostūrī nolaupīt dažus rietumu tūristus, lai tūlīt piesaistītu pasaules uzmanību jebkādām politiskām pretenzijām.

 NEVĒLAMIE ”CEĻOTĀJI”

No vienas pasaules malas uz otru ceļo ne tikai cilvēki, bet arī slimības, un dažas no tām ir dzīvībai bīstamas. ”Krasais cilvēku, preču un ideju plūsmas pieaugums, kas vērojams pasaules mērogā, ir galvenais slimību ”globalizācijas” iemesls,” saka epidemioloģijas profesors Džonatans Menns. ”Pasaulē strauji ir palielinājusies varbūtība, ka uzliesmos un, pats ļaunākais, plaši vai pat globāli izplatīsies kā jaunas, tā vecas infekcijas slimības.”

Visdramatiskākais šīs globālās tendences piemērs ir AIDS pandēmija, kas tagad ik gadus prasa aptuveni trīs miljonus upuru. Dažās Āfrikas zemēs veselības aprūpes speciālisti baidās, ka ar šo slimību galu galā varētu nomirt divas trešdaļas visu jauno vīriešu un sieviešu. ”Lai gan cilvēce gadu tūkstošiem ir pazinusi epidēmijas, karus un badu, nekad agrāk nav pieredzēts tāds mirstības līmenis jaunu cilvēku vidū,” teikts Apvienoto Nāciju HIV ⁄ AIDS programmas ziņojumā.

Starp nevēlamajiem ”ceļotājiem” ir ne vien mikrobi un vīrusi, bet arī dzīvnieki, augi un kukaiņi, kas no savas dabiskās vides nokļuvuši citos kontinentos. Kāda indīgu Austrālijas čūsku suga patlaban kolonizē Klusā okeāna salas, kur šīs čūskas acīmredzot nokļuvušas, ”par zaķi” ceļodamas ar lidmašīnām. Guamā tās jau ir iznīcinājušas turpat vai visus meža putnus. Ūdenshiacintes no Dienvidamerikas ir ieviesušās 50 tropu valstīs, kur tās aizsprosto ūdensceļus un iznīcina zivju dīķus. ””Ārzemnieku” invāzija ik gadus nodara globālajai ekonomikai zaudējumus — iespējams, par vairākiem simtiem miljardu dolāru —, kā arī izplata slimības un nodara milzīgu postu videi,” rakstīts International Herald Tribune.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli]

NAUDAS KONTRABANDA

Rotaļu lācīšu kravā paslēpta nauda

KOKAĪNA KONTRABANDA

Dzīvojamā autopiekabē paslēpta 4 000 000 dolāru (vairāk nekā 2 550 000 latu) vērta kokaīna krava, kas aizturēta robežkontroles punktā

BIOTERORISMS

Kareivji Kapitolija kalnā (ASV, Vašingtona) meklē Sibīrijas mēra dīgļus

BUMBAS

Autobusā ievietotas bumbas sprādziens Izraēlā

GLOBĀLA AIDS IZPLATĪBA

Dienvidāfrikā AIDS ir izplatījies tik plaši, ka dažas valsts slimnīcas nespēj uzņemt jaunus pacientus

SUGU INVĀZIJA

Brūnās kokčūskas ir gandrīz iznīcinājušas Guamas meža putnus

ŪDENSHIACINTES

Aptuveni 50 valstīs šie augi aizsprosto ūdensceļus un pārklāj upju krastus

[Norādes par autortiesībām]

Naudas un kokaīna kontrabanda: James R. Tourtellotte and Todd Reeves/U.S. Customs Service; bioterorisms: AP Photo/Kenneth Lambert; degošais autobuss: AP Photo/HO/Israeli Defense Forces; bērns: AP Photo/Themba Hadebe; čūska: Photo by T. H. Fritts, USGS; ūdenshiacintes: Staff CDFA, California Dept. of Food & Agriculture, Integrated Pest Control Branch

[Attēli 7. lpp.]

Ekonomikas globalizācija ir padziļinājusi plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem

[Norāde par autortiesībām]

UN PHOTO 148048/ J. P. Laffont - SYGMA

[Attēli 10. lpp.]

Internets tiek izmantots arī terorisma atbalstīšanai