Zāle — ne tikai zaļš paklājs zem mūsu kājām

DAŽIEM zāle saistās vienīgi ar piemājas mauriņu, kas regulāri jāpļauj. Zemnieku un futbolistu ikdiena turpretī ir cieši saistīta ar zāli. Un bērniem ļoti patīk spēlēties zālienā. Bet vai zāle ir tikai tā, kas aug mauriņos, pļavās un sporta laukumos?

Cilvēki, kas dzīvo pilsētas daudzdzīvokļu namā, varētu domāt, ka viņiem ar zāli nav liela sakara. Tomēr gandrīz visi cilvēki ik dienas nonāk saskarē ar zāli vai produktiem, kas no tās iegūti. Bet kas īsti ir zāle? Kā mēs to izmantojam?

Kas ir zāle?

Uzzināsim nedaudz vairāk par šiem šķietami vienkāršajiem augiem. Parasti mēs par zāli saucam visus nelielos zaļos augus ar viengadīgiem mīkstiem dzinumiem. Tādu augu ir ļoti daudz, bet šajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību vienai zālaugu dzimtai, ko zinātnieki sauc par graudzāļu dzimtu (Gramineae jeb Poaceae). Augiem, kas pieder pie šīs dzimtas, ir vairākas kopīgas pazīmes. Iepazīsim tos nedaudz tuvāk.

Vai auga stiebrs ir apaļš un dobs, un vai tā posmus norobežo mezgli? Vai lapu plātnes ir garas, plakanas un šauras, vai uz tām ir redzams lineārs dzīslojums un vai lapas izaug no maksts, kas aptver stiebru? Vai lapas aug pamīšus stublāja abās pusēs un veido divas vertikālas rindas? Vai augam ir bārkšu saknes, nevis viena galvenā sakne ar atzarojumiem? Ja augs zied, vai tā ziedi ir necili un veido vārpas, vārpskaras vai skaras? Ja augs atbilst visām minētajām pazīmēm, tas, iespējams, pieder pie graudzāļu dzimtas.

Pavirši paskatoties, graudzāļu dzimtas augi šķiet diezgan līdzīgi, tomēr to vidū pastāv pārsteidzoša daudzveidība — šajā dzimtā ietilpst apmēram 8000 līdz 10 000 sugu. Daži šīs dzimtas augi ir tikai 2 centimetrus gari, bet citi sasniedz pat 40 metru augstumu (daži bambusi). Graudzāles veido lielāko augu valsts daļu uz zemes. Tas nav brīnums, jo šai augu grupai piemīt ārkārtīgi lielas pielāgošanās spējas, — graudzāles aug polārajos apgabalos un tuksnešos, tropiskajos lietusmežos un no vējiem nepasargātās kalnu nogāzēs. Zālaugi ir galvenais, no kā sastāv tādi veģetācijas tipi kā stepes, ljanas, pampas, prērijas un savannas.

Graudzāles ir ļoti izturīgas. Pretēji daudziem citiem augiem, zālei jaunas šūnas rodas nevis galotnē, bet gan veģetācijas punktos virs stiebru mezgliem. Jauni dzinumi var izaugt no horizontāliem stumbriem, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai, vai no pazemes stublāja jeb sakneņa. Tātad, kad pļaujmašīnas asmens vai govs mēle ir norāvusi galotni, nenotiek nekas ļauns — citi augi šādos apstākļos būtu panīkuši, turpretī  zāle turpina augt. Tāpēc bieži pļautā mauriņā zāle uz citu augu rēķina lekni sazaļo un kļūst bieza un glīta.

Tāpat, ja graudzāles noliec vējš vai tās tiek nomītas, tās spēj iztaisnoties, jo sāk strauji augt tanī pusē, kas atrodas tuvāk zemei. Tāpēc zāle spēj ātri atjaunoties pēc nodarītajiem postījumiem un cīņā par saules gaismu izrādās pārāka par citiem augiem. Mēs varam būt priecīgi, ka graudzāles ir tik izturīgas. Galu galā mēs no tām esam atkarīgi.

Daudzveidīgi izmantojami augi

Graudzāļu dzimta ir ne tikai visizplatītākā, bet arī visnozīmīgākā ziedaugu dzimta uz zemes. Kāds botāniķis ir teicis, ka graudzāles ir mūsu pārtikas pamats. Viņš tās nosauca ”par aizsargvalni, kas pasargā cilvēci no bada”. Pamēģiniet atcerēties, ko jūs šodien ēdāt. Vai jūs brokastīs ēdāt kādu graudaugu ēdienu, kas bija gatavots, piemēram, no prosas, rīsiem, auzām vai sorgo? Tādā gadījumā jūs ēdāt graudzāļu sēklas. Varbūt jūs  ēdāt maizi. Milti, no kā to cep, arī ir nākuši no graudzālēm — kvieši, rudzi, mieži un citi graudaugi pieder pie graudzāļu dzimtas. Kukurūzas pārslas, kukurūzas pudiņš un tortiljas nav izņēmums. Arī kukurūza — jūs uzminējāt! — ietilpst graudzāļu dzimtā. Vai jūs tējai vai kafijai piebērāt cukuru? Vairāk nekā pusi visa cukura iegūst no cukurniedrēm, kas arī pieder pie graudzālēm. Pat pienu un sieru mēs varam lietot uzturā, lielā mērā pateicoties graudzālēm, no kurām pārtiek govis, aitas un kazas.

Bet ko var teikt par jūsu pusdienām? Gan picas mīkla, gan makaroni ir taisīti no kviešu miltiem. Tā kā vistas un citi mājputni tiek baroti ar graudiem un liellopi ēd zāli, tad arī olas, vistas un liellopu gaļa ir produkti, kuru iegūšana ir saistīta ar graudzālēm. Tāpat daudzi dzērieni ir graudzāļu produkts. Tādi populāri alkoholiskie dzērieni kā alus, viskijs, rums, sakē, lielākā daļa degvīna un arī kvass tiek gatavoti no graudiem.

Lūdzu, nesatraucieties, ja mēs nepieminējām jūsu iemīļoto ēdienu. Vienkārši nav iespējams pieminēt visus ēdienus, kas tiek gatavoti no graudzāļu dzimtas augiem. Pēc dažiem aprēķiniem, vairāk nekā pusi visu kaloriju pasaules iedzīvotāji uzņem, lietojot pārtikā tieši graudzāļu produktus. Nav arī brīnums, jo graudzāļu dzimtas augi aizņem 70 procentus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Tomēr graudzāles der ne tikai uzturam. Daudzviet mājas ceļ no māliem un salmiem, un to sienas stipras padara tieši graudzāļu stiebri. Salmus izmanto arī jumtu segšanai. Dienvidaustrumāzijā no bambusa taisa sastatnes, caurules, mēbeles, māju sienas un to izmanto vēl daudziem citiem mērķiem. Graudzāļu stiebri noder par izejmateriālu līmes un papīra ražošanai, no tiem tiek pītas mašas un grozi. Neaizmirsīsim arī apģērbu — lielākā daļa dzīvnieku, no kā tiek iegūta vilna un ādas, ēd zāli. No niedres Arundo donax tiek veidotas mēlītes koka pūšamajiem instrumentiem, piemēram, klarnetēm. Nav atrasts neviens cits materiāls, kas tik labi derētu šim nolūkam.

Zāle rotā lielāko daļu zemeslodes. Cik gan patīkami un nomierinoši ir skatīties uz zaļu pļavu vai labi koptu mauriņu! Tā kā zāles ir tik daudz, tā ir arī viens no svarīgākajiem skābekļa ražotājiem. Turklāt tās sīkie sakņu pavedieni kavē augsnes eroziju. Ņemot vērā, cik ļoti noderīgi ir graudzāļu dzimtas augi, mūs nepārsteigs arī tas, ka cilvēki jau izsenis ir tos kultivējuši un izmantojuši.

Zāle cilvēces vēsturē

Zāle pirmoreiz ir pieminēta Bībelē lasāmajā radīšanas aprakstā. Trešajā radīšanas dienā Dievs sacīja: ”Lai zeme izdod zaļu zāli.” (1. Mozus 1:11.) Visas lielās civilizācijas ir bijušas kaut kādā mērā atkarīgas no graudzāļu dzimtas augiem. Piemēram, ēģiptieši, grieķi un romieši uzturā plaši lietoja kviešus un miežus, ķīnieši — prosu un rīsus, senie Indas upes ielejas iedzīvotāji — kviešus, miežus un prosu, bet maijiem, actekiem un inkiem viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem bija kukurūza. Bezgalīgajās stepēs zaļas ganības saviem zirgiem atrada mongoļu karaspēks. Jā, graudzāļu dzimtas augiem ir bijusi ļoti liela nozīme visā cilvēces pastāvēšanas laikā.

Nākamreiz, kad jūs skatīsieties uz viļņojošu labības lauku, leknu, zaļojošu pļavu vai sīkiem zāles stiebriņiem, kas izspraukušies starp gājēju celiņa akmens plāksnēm, jūs varat apstāties un padomāt par brīnišķīgajiem un plaši izmantotajiem graudzāļu dzimtas augiem. Jūs, iespējams, izjutīsiet vēlēšanos pateikties Radītājam, Dievam Jehovam, kā to darīja psalmu dziesminieks: ”Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels.. Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize. [..] Teici to Kungu, mana dvēsele!” (Psalms 104:1, 14, 31—35.)

[Shēma/Attēli 16., 17. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Graudzāļu dzimtas augu uzbūve

Graudzāļu dzimtas augu galvenie ziedkopu veidi

Vārpa

Vārpskara

Skara

Bārkšsaknes

Lapas maksts

Lapas plātne

Stiebrs

Mezgls

 [Attēli 18. lpp.]

Vai jūs šodien ēdāt kādu graudzāļu produktu?

[Attēls 18. lpp.]

Vai varbūt jūsu dzērienam bija kāda saistība ar graudzāļu dzimtas augiem?

[Attēls 18. lpp.]

Dzīvnieki ēd zāli

[Attēls 18. lpp.]

Arī mājas tiek būvētas no graudzāļu dzimtas augiem