Zinātnes un reliģijas konflikts

”Vai reliģiju vislabāk var izskaidrot kā prāta infekcijas slimību?” (Biologs Ričards Dokinss)

RELIĢIJA un zinātne dažkārt tiek uzskatītas par nāvīgām ienaidniecēm. Pēc dažu cilvēku domām, tās ir sadūrušās tik sīvā cīņā, ka, šķiet, vienas uzvara ir iespējama tikai līdz ar otras bojāeju.

Vienā nometnē ir tādi zinātnieki kā ķīmiķis Pīters Atkinss, kurš ir pārliecināts, ka zinātni un reliģiju nav iespējams samierināt. Pēc P. Atkinsa vārdiem, ticēt, ”ka Dievs ir izskaidrojums (vispār kaut kam, kur nu vēl visam) no intelektuālā viedokļa ir nožēlojami”.

Pretējā nometnē ir reliģiozi cilvēki, kas vaino zinātni ticības graušanā. Viņi ir pārliecināti, ka mūs- dienu zinātne ir maldinoša — tās fakti varbūt ir pareizi, bet to aplama interpretācija grauj ticīgo reliģiskos uzskatus. Piemēram, biologs Viljams Provains apgalvo, ka no darvinisma izriet secinājums: ”Nav nekāda negrozāma pamata morālei; nav fundamentālas dzīves jēgas.”

Taču viens no šī konflikta cēloņiem ir fakts, ka abas puses ir izteikušas nepareizus vai nepierādāmus apgalvojumus. Gadsimtiem ilgi reliģiskie vadītāji ir mācījuši mītiskas leģendas un kļūdainas dogmas, kas nesaskan ar mūsdienu zinātnes atklājumiem un nav balstītas uz iedvesmotajiem Rakstiem. Piemēram, Romas katoļu baznīca nosodīja Galileju, jo viņš bija nonācis pie secinājuma — pie pareiza secinājuma —, ka Zeme riņķo ap Sauli. Galileja viedoklis nekādā gadījumā nebija pretrunā ar Bībeli, bet tas bija pretējs dogmām, ko tolaik mācīja baznīca. Savukārt zinātniekus var vainot, ka viņi māca kā faktu nepierādāmo teoriju par dzīvības attīstību no nedzīvās matērijas bez Dieva līdzdalības. Viņi izsmej ticību, saucot to par nezinātnisku.

Bet vai ir iespējams saskaņot zinātni un reliģiju? Jā, tas ir iespējams. Uz pierādījumiem balstīta zinātne un patiesa reliģija īstenībā papildina viena otru, nevis runā viena otrai pretī.

[Attēls 3. lpp.]

Baznīca vērsās pret Galileju tāpēc, ka viņš mācīja zinātnisku patiesību