Ilgā cīņa pret verdzību
Ilgā cīņa pret verdzību
”Lūk, ko nozīmē būt vergam: ciest pāridarījumus klusējot, būt spiestam panest ļaunumu.” (Eiripīds, sengrieķu dramaturgs, 5. gs. p.m.ē.)
VERDZĪBAI ir sena un neglīta vēsture. Kopš vissenāko Ēģiptes un Mezopotāmijas civilizāciju laikiem spēcīgas tautas ir paverdzinājušas savus vājākos kaimiņus. Tā ir sācies viens no skumjākajiem stāstiem par netaisnību, kas valda cilvēku sabiedrībā.
Otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras ēģiptieši paverdzināja veselu tautu — iespējams, vairākus miljonus cilvēku. (2. Mozus 1:13, 14; 12:37.) Kad senā Grieķija dominēja Vidusjūras reģionā, daudzās grieķu ģimenēs bija vismaz viens vergs, gluži tāpat kā mūsdienās dažās valstīs ģimenei parasti pieder automašīna. Sengrieķu filozofs Aristotelis attaisnoja verdzību, apgalvodams, ka cilvēce sastāv no divām daļām — kungiem un vergiem — un pirmajiem ir dabiskas tiesības pavēlēt, turpretī otrie ir dzimuši, lai paklausītu.
Romā verdzība bija vēl izplatītāka nekā Grieķijā. Apustuļa Pāvila dzīves laikā varbūt pat puse Romas pilsētas iedzīvotāju, acīmredzot vairāki simti tūkstošu cilvēku, bija vergi. Turklāt Romas impērijai ik gadus, šķiet, bija jāiegūst pusmiljons vergu, ko nodarbināt monumentu būvē, raktuvēs, lauksaimniecībā un mājas darbos bagātnieku milzīgajās villās. * Karagūstekņus parasti padarīja par vergiem, tāpēc Romas nemitīgā vajadzība pēc jauniem vergiem noteikti bija spēcīgs stimuls jauniem kariem.
Lai gan pēc Romas impērijas krišanas verdzība nedaudz gāja mazumā, tā tomēr turpināja pastāvēt. Saskaņā ar 1086. gada Anglijas kadastru grāmatu, viduslaiku Anglijā vergi veidoja 10 procentus darbaspēka. Un iekarojumu ceļā joprojām tika iegūti aizvien jauni vergi.
Taču kopš Kristus laika neviens kontinents nav tik ļoti cietis no vergu tirdzniecības kā Āfrika. Jau pirms tam senie ēģiptieši tirgojās ar etiopiešu vergiem. Tiek lēsts, ka aptuveni 1250 gadu laikā uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem tika izvesti 18 miljoni afrikāņu vergu. Kad 16. gadsimtā sākās Amerikas kolonizācija, radās jauns vergu noieta tirgus un vergu tirdzniecība pāri Atlantijas okeānam drīz kļuva par vienu no pašām ienesīgākajām komercdarbības nozarēm. Pēc vēsturnieku aprēķiniem, laikposmā no 1650. līdz 1850. gadam no Āfrikas izvesto vergu skaits pārsniedz 12 miljonus. * Daudzi no viņiem tika pārdoti vergu tirgos.
Cīņa pret verdzību
Gadsimtu gaitā gan atsevišķi cilvēki, gan veselas tautas ir cīnījušies par atbrīvošanu no verdzības. Piemēram, pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras Spartaks neveiksmīgā cīņā par brīvību vadīja 70 000 vīru lielu romiešu vergu armiju. Haitiešu vergu sacelšanās, kas notika apmēram pirms diviem gadsimtiem, bija sekmīgāka — tā beidzās ar neatkarīgas valdības nodibināšanu 1804. gadā.
Amerikas Savienotajās Valstīs verdzība pastāvēja krietni ilgāk. Arī tur daudzi vergi pūlējās iegūt brīvību sev un saviem tuviniekiem. Bija arī brīvi cilvēki, kas dedzīgi cīnījās pret verdzību, mēģinot panākt tās atcelšanu vai palīdzot izbēgušajiem vergiem. Tomēr tikai 19. gadsimta beigās verdzība beidzot tika aizliegta visā šajā valstī. Bet kāda ir situācija mūsdienās?
Vai cīņa ir bijusi veltīga?
”Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē; visa veida verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta,” teikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Šis mērķis, kas ar entuziasmu tika pasludināts 1948. gadā, nenoliedzami ir cildens. Daudzi godprātīgi cilvēki ir veltījuši tā sasniegšanai savu laiku, spēkus un līdzekļus. Tomēr gūt panākumus nav viegli.
Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, joprojām ir miljoniem cilvēku, kas bez atlīdzības strādā drausmīgos apstākļos, un daudzi no viņiem ir nopirkti vai pārdoti pret pašu gribu. Par spīti labas gribas cilvēku pūliņiem panākt verdzības likvidēšanu un starptautiskām konvencijām, kas aizliedz šo ekspluatācijas formu, vēl aizvien nav izdevies nodrošināt patiesu brīvību visiem cilvēkiem. Globālās ekonomikas apstākļos slepenā vergu tirdzniecība ir kļuvusi vēl ienesīgāka nekā agrāk. Verdzība nevis izzūd, bet, šķiet, aizvien smagāk nomāc daļu cilvēku. Vai situācija ir bezcerīga? Par šo jautājumu būs runa nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 5. rk. Kādā senā avotā atrodama norāde, ka dažiem ļoti bagātiem romiešiem, iespējams, piederēja pat 20 000 vergu.
^ 7. rk. Daži bezprincipiāli garīdznieki apgalvoja, ka Dievs atbalsta šo nekrietno cilvēku tirdzniecību, tāpēc daudziem vēl šodien ir saglabājies nepareizais priekšstats, ka Bībele attaisno šādu nežēlību, taču tā nav taisnība. Sīkāku informāciju par šo jautājumu var atrast rakstā ”Bībeles viedoklis. Vai Dievs attaisnoja vergu tirdzniecību?”, kas bija publicēts Atmostieties! 2001. gada 8. septembra numurā.
[Attēli 4., 5. lpp.]
No Āfrikas vergu tirgotāju kuģos (augšā) atvestos cilvēkus parasti pārdeva Amerikas vergu tirgos
[Norādes par autortiesībām]
Godo-Foto
Archivo General de las Indias