Kas notiek pasaulē

Žurku un cilvēku sacensība par pārtiku

Saskaņā ar Austrālijas Zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācijas datiem, katru gadu piedzimst desmitreiz vairāk žurku nekā cilvēku. Ar katru dienu ir jāpaēdina par apmēram 360 000 cilvēku vairāk, bet arī 3 600 000 jaundzimušo žurku grib ēst. Piemēram, Indonēzijā ir 230 miljoni iedzīvotāju, un apmēram 60 procenti no viņiem lielāko daļu dienā nepieciešamās enerģijas saņem no rīsiem. Bet 15 procentus rīsu ražas šajā valstī ik gadus apēd žurkas. ”Tas nozīmē, ka žurkas patērē tik daudz rīsu, cik veselu gadu pietiktu 20 miljoniem indonēziešu,” atzīst minētās organizācijas pārstāvis Dr. Grānts Singltons.

 Vistas buljons — dabisks līdzeklis pret saaukstēšanos

Tautas medicīnā vistas buljons jau izsenis ir lietots elpceļu saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās, gadījumos. Grāmatā Food—Your Miracle Medicine pulmonologs Dr. Ērvins Ziments, kas strādā Kalifornijas universitātē (Losandželosa), paskaidro, kāda ir buljona iedarbība: ”Vistas gaļa tāpat kā citi ar olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti satur aminoskābi cisteīnu, kas vārīšanas laikā nokļūst buljonā. Cisteīns ķīmiskā ziņā ir ļoti līdzīgs medicīniskam preparātam acetilcisteīnam, ko ārsti paraksta bronhīta un citos elpceļu saslimšanas gadījumos.” Šis preparāts, kas sākotnēji tika iegūts no vistas spalvām un ādas, ir mukolītisks — tas šķīdina krēpas, kas uzkrājušās degunā, kaklā un plaušās, un veicina to izdalīšanos. Vistas buljons iedarbojas ļoti līdzīgi. Lai padarītu buljonu par vēl efektīvāku līdzekli cīņā ar saaukstēšanos, Dr. Ziments iesaka tam pievienot ķiplokus, sīpolus un citas garšvielas, piemēram, asos sarkanos piparus.

Franči un ticība pārdabiskajam

Kaut arī franči visumā tiek uzskatīti par racionāli domājošiem, daudzi no viņiem vēl arvien tic kaut kam pārdabiskam. Franču dienas laikrakstā Le Monde bija ziņots par kādu pētījumu, kurā atklājās, ka ”trešā daļa Francijas iedzīvotāju redz ciešu saistību starp horoskopa zīmi un cilvēka raksturu, bet ceturtā daļa paļaujas uz horoskopu pareģojumiem”. Puse franču tic brīnumainas dziedināšanas spēkam un telepātijai. Pētījumā tika konstatēts pārsteidzošs fakts — cilvēka interese par zinātni nenomāc ticību pārdabiskajam, bet gan tieši tie, kuru zināšanas nebija tik plašas, bija mazāk lētticīgi nekā viņu izglītotie tautieši.

Nāvējošais karstuma dūriens

Komentējot ASV slavenā sportista Korī Stringera nāvi, ko izraisīja karstuma dūriens, žurnālā Time bija paskaidrots, ka tad, kad gaiss ir karsts un mitrs, sviedri nespēj iztvaikot tik ātri, lai pastiprinātas fiziskās slodzes laikā ķermenis paspētu pietiekamā mērā atdzist. Tāpēc ķermeņa temperatūra var bīstami paaugstināties. Par karstuma dūrienu liecina reibonis, galvassāpes, slikta dūša, nespēks, apziņas traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, cilvēka āda pietvīkst, kļūst karsta un sausa. Lai glābtu cietušā dzīvību, viņa ķermenis nekavējoties ir jāatdzesē ar aukstu ūdeni vai ledu. Protams, profilakse ir labāka nekā ārstēšana. ”Dienas karstākajās stundās izvairieties no lielas fiziskas piepūles. Valkājiet brīvu apģērbu, kas neapgrūtina gaisa piekļūšanu ķermenim. Un uzņemiet daudz šķidruma,” it sevišķi ūdens, iesaka Time. Bet ”alkohols, tēja un kolas dzērieni, kas palielina diurēzi, patiesībā liek organismam zaudēt šķidrumu”.

Tabakas kompāniju apšaubāmā rīcība

Kādas tabakas kompānijas slepenie dokumenti atklāja, ka tabakas industrija ir ”tīši maldinājusi smēķētājus attiecībā uz to, cik daudz darvas un nikotīna patiesībā ir cigaretēs, ko viņi smēķē”, ziņo britu žurnāls New Scientist. Piemēram, 1990. gada Eiropas Savienības noteikumos bija teikts, ka vienā cigaretē nedrīkst būt vairāk kā 15 miligrami darvas, un arī nikotīna daudzums tika ierobežots. Dokumenti parādīja, kā tika panākta atbilstība jaunajām normām: tabakas ražotāji nevis mainīja cigarešu sastāvu, bet mainīja vielu mērīšanas sistēmu. Kā viņiem tas izdevās? ”Kompānijas kontrolēja Tabakas komiteju, kas nosaka, kā jāveic šīs pārbaudes,” teikts žurnālā. Pasaules veselības organizācijas pārstāve Stella Baialusa secina: ”Tas pierāda, ka šādi noteikumi nespēj aizsargāt sabiedrību.”

Vecākā iespiestā reklāma

Ķīniešu arheologi ir atraduši līdz šim vecāko iespiesto reklāmas tekstu, informē Ķīnas laikraksts People’s Daily Online. Ķīnas provincē Hunaņā kādā kapavietā tika atrasti divi apmēram 700 gadus veci papīra gabali, kuros acīmredzot bijis iesaiņots eļļas krāsas pigments. ”Papīra augšējā labajā stūrī ir iespiesti 70 ķīniešu hieroglifi, ar kuriem pavēstīts par preces veidu, kvalitāti un īpašībām, kā arī norādīta veikala adrese,” teikts ziņojumā. Reklāmas teksta valoda ir pārsteidzoši līdzīga mūsdienu reklāmās izmantotajai, piemēram: ”Salīdzinājumā ar citām eļļas krāsām mūsu krāsas tonis ir nepārspējams.” Laikrakstā bija atzīmēts, ka Eiropā papīrs parādījās 12. gadsimtā un Gūtenbergs izgudroja metāla burtstabiņus grāmatu iespiešanai tikai 15. gadsimtā, bet ”par Ķīnas papīra ražošanas sākumu var uzskatīt 105. gadu, kad Čai Luaņs radīja pirmo papīra lapu, un jau 9. gadsimtā Ķīnā grāmatas iespieda ar koka plākšņu palīdzību”.

Baznīcu komercdarbība

Saskārušās ar apmeklētāju skaita sarukumu un ziedojumu samazināšanos un nespēdamas nomaksāt rēķinus, baznīcas visās Amerikas Savienotajās Valstīs ir sākušas nodarboties ar laicīgu komercdarbību. ”Tā ir visu uzņēmīgo baznīcu nākotne,” apgalvo Mansteras (Indiānas štats) Kristīgā ģimenes centra pārstāvis, virsmācītājs Stīvens Mansijs. Kā teikts laikrakstā The Wall Street Journal, baznīcu komercdarbības loks ir ļoti plašs — sākot ar kafijas un virtuļu pārdošanu baznīcas priekštelpā un beidzot ar restorānu atvēršanu uz baznīcas terases. Džeksonvilā (Floridas štats) pie pašas baznīcas ir atvērts tirdzniecības centrs. Tajā atrodas ceļojumu birojs, skaistumkopšanas salons un afroamerikāņu restorāns. Baznīcas dibinātājs bīskaps Vons Maklāflins saka: ”Jēzus vēlējās, lai mēs pieņemtu dāvanas, ko viņš mums dod, un gūtu peļņu.” Bīskaps piebilst, ka 2000. gadā baznīcas ienākumi no komercdarbības bija vairāk nekā divi miljoni dolāru (apmēram 1,3 miljoni latu).

Nekaitīgā marihuāna?

”Apgalvojumu, ka marihuāna ir nekaitīga, nesen iedragāja kāds ziņojums, kurā bija teikts, ka šī narkotiskā viela kļūst arvien spēcīgāka un var izraisīt smagas slimības,” informē Londonas laikraksts The Independent. Ņūkāslas (Anglija) universitātes profesore Hetere Eštone saka: ”Marihuāna ietekmē gandrīz visas cilvēka organisma sistēmas. Tā apvieno daudzas alkohola, trankvilizatoru, opiātu un halucinogēnu īpašības.” Ir zināms, ka tā spēcīgi ietekmē cilvēka spēju vadīt automašīnu. Marihuānas iespaidā var rasties psihiskās veselības traucējumi, arī šizofrēnija. Šī narkotiskā viela nodara piecreiz lielāku ļaunumu plaušām nekā cigaretes, un tā var izraisīt reti sastopamas elpošanas ceļu vēža formas un dažiem gados jauniem lietotājiem — infarktu ar letālu iznākumu. Pagājušā gadsimta 60. gados vienā marihuānas cigaretē parasti bija 10 miligrami tetrahidrokanabinola (THK) — tā ir viela, kas ietekmē smadzeņu darbību. ”Tagad, kad ir uzlabotas augu kultivēšanas un selekcionēšanas metodes, viena marihuānas cigarete var saturēt 150 mg THK un pat 300 mg, ja marihuānai ir pievienots nedaudz hašiša eļļas,” teikts laikrakstā.

Vai jūs labi saprotaties ar ārstiem?

”Pacientu un ārstu sadarbība ir ievērojami pasliktinājusies,” ziņo Brazīlijas laikraksts Folha de S. Paulo. Kādas Sanpaulu slimnīcas neatliekamās palīdzības bērnu nodaļā tika aptaujāti vecāki, kas bija atveduši bērnus pie ārsta. 25 procenti aptaujāto bija iznākuši no kabineta neizpratnē, kāda īsti ir diagnoze, 24 procenti ārsta rokraksta dēļ nespēja salasīt recepti, un 90 procenti nevarēja atcerēties ārsta uzvārdu. Šāda situācija ir radusies vairāku faktoru ietekmē. To vidū ir ”steidzīgas un bezpersoniskas” konsultācijas, kas pacientos ”nevieš uzticību un nepārliecina par ārsta noteiktās diagnozes pareizību”. Sadarbību neveicina arī tas, ka ārsti pārmērīgi lieto mediķu žargonu un modernās medicīniskās pārbaudes atbrīvo ārstus no pacienta iztaujāšanas, bez kā agrāk nevarēja noteikt diagnozi. Kā bija minēts laikrakstā, kāda psihiatre nosauca vēl vienu faktoru — daudzi ārsti uzliek ”emocionālas bruņas”, lai ”pasargātu sevi no pacientu sāpēm, ciešanām, izmisuma un bailēm no nāves”.