Oahakas dārgumi
Oahakas dārgumi
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ
SASKAŅĀ ar Meksikas Nacionālā Antropoloģijas un vēstures institūta datiem, Meksikas dienvidaustrumu štatā Oahakā vien atrodas 4000 dažādi arheoloģijas pieminekļi. Šajās vietās arheologi ir atraduši vērtīgas senlietas, un daudzas no tām tagad ir apskatāmas Oahakas Kultūru muzejā. Apmeklēsim kopā šo interesanto muzeju!
Oahakas Kultūru muzeju * var atrast bijušā Sv. Domingo klostera telpās Oahakas pilsētā, kas atrodas 430 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Mehiko. Muzeja 14 zālēs ir izstādītas rotaslietas, skulptūras, keramikas izstrādājumi un citi nozīmīgi mākslas priekšmeti.
Pirmajā zālē eksponēti bultu uzgaļi, kas ir gandrīz vienīgā saglabājusies liecība par to, ka pirms tūkstošiem gadu Oahakas teritoriju apdzīvoja klejotāju mednieku ciltis. Nākamajā zālē ekspozīcija veltīta Montealbanai, pilsētai, kas uzcelta kalna galā Oahakas ielejas vidusdaļā. Montealbana tiek dēvēta par ”pirmo lielāko pilsētu Amerikā”. Tā savu uzplaukumu acīmredzot pieredzēja laikā no 300. līdz 900. gadam. Taču Montealbanas pamati, iespējams, ir likti jau astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras.
Montealbanā veiktie pētījumi liecina, ka tās iedzīvotājiem bija plašas zināšanas astronomijā, viņi bija prasmīgi zeltkaļi un bija apguvuši hieroglifu rakstību. Pilsētas arheoloģiskos dārgumus joprojām var apskatīt. Piemēram, uz apkārtējās ielejas fona skaidri izceļas vairākas piramīdas. Tāpat arheologi ir atklājuši plašus laukumus, pazemes ejas, rituālajai bumbas spēlei ollama paredzētu laukumu un vairāk nekā 170 apakšzemes kapenes.
1932. gada 9. janvārī arheologs Dr. Alfonso Kaso atklāja sapoteku kapenes, kurām tika piešķirts septītais kārtas numurs. Tajās atradās kāda augstmaņa mirstīgās atliekas kopā ar lieliem dārgumu krājumiem. To vidū bija zelta, sudraba, vara, kā arī nefrīta, tirkīza, kalnu kristāla, pērļu un koraļļu rotaslietas. Lielu daļu šo priekšmetu var apskatīt muzejā. Tikai izstādīto zeltlietu kopsvars vien ir gandrīz četri kilogrami.
Bez vizuļojošām rotaslietām un dārgakmeņiem 7. kapenēs tika atrasti arī skaisti kaulgriezumi un māla priekšmeti, kuru vidū izcēlās daudzkrāsaina, apgleznota krūka. Montealbanas noriets iezīmē rakstību maiņu: rakstu zīmju iegrebšanu akmenī nomaina mišteku rakstība, kura visbiežāk sastopama grāmatās.
900. gadā visas lielās Mezoamerikas pilsētas, arī Montealbana, jau bija pamestas. Nākamos 600 gadus šajā reģionā pie varas bija karavīri un kareivīgas ciltis. No visām etniskajām grupām, kas šajā periodā apdzīvoja Oahaku, vislielāko mantojumu, šķiet, ir atstājuši mišteki. Kādā avotā teikts: ”Mišteki bija meistarīgi amatnieki un mākslinieki, kas ar izcilām sekmēm gatavoja juvelierizstrādājumus un izsmalcinātas ”bilžu” grāmatas.” (The Encyclopedia Americana.)
Mēs ceram vēlreiz atgriezties muzejā un vairāk uzzināt par periodu, kad Meksika cīnījās par neatkarību no Spānijas. Bet jūs esat laipni aicināti paši savām acīm apskatīt senās Meksikas dārgumus. Jums tas nebūs jānožēlo!
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Agrāk pazīstams kā Novadpētniecības muzejs.
[Attēli 24., 25. lpp.]
Montealbana savu uzplaukumu pieredzēja laikā no 300. līdz 900. gadam
Apakšā: kaklarota un citi priekšmeti no 7. kapenēm un tā paša perioda trauki
[Norāde par autortiesībām]
Visi attēli: Reproducción Autorizada por el Instituto Nacional de Antropología e Historia CONACULTA-INAH-MEX