Kāpēc policija ir nepieciešama?

KĀDA būtu mūsu dzīve, ja nebūtu policijas? Lūk, kas notika Brazīlijas pilsētā Resifi, kad 1997. gadā 18 000 policistu pieteica streiku, atstājot vairāk nekā miljonu šīs pilsētas iedzīvotāju bez iespējas saņemt policistu palīdzību.

”Piecu dienu laikā, kad šajā piekrastes metropolē valdīja haoss, slepkavību skaits pieauga trīskārt,” ziņoja The Washington Post. ”Tika aplaupītas astoņas bankas. Bandu locekļi izdemolēja kādu tirdzniecības centru un bagātnieku rajonos sarīkoja grautiņus un šaudīšanos. Neviens neievēroja satiksmes noteikumus. [..] Noziedzības līmenis bija tik augsts, ka morgs tika pārpildīts līdz pēdējai iespējai un lielākajā štata slimnīcā sašautie un sadurtie cilvēki gulēja gaiteņos uz grīdas.” Kā izteicās kāds Brazīlijas Tieslietu ministrijas augsta ranga ierēdnis, pilsētā valdošā ”nelikumība sasniedza vēl nepieredzētus apmērus”.

Lai kur mēs dzīvotu, ļaunums ir mums līdzās, tāpēc mums ir nepieciešama policijas aizsardzība. Protams, gandrīz ikvienam ir gadījies dzirdēt par atsevišķu policistu nežēlību, pērkamību, vienaldzību vai varas ļaunprātīgu izmantošanu. Dažās valstīs šie pārkāpumi ir nopietnāki, citās mazāk nopietni. Taču ko mēs darītu bez policijas? Vai nav tiesa, ka bieži policija sniedz ļoti vērtīgu palīdzību? Atmostieties! korespondenti pavaicāja policistiem no vairākām valstīm, kāpēc viņi ir izvēlējušies šo profesiju.

Darbs sabiedrības labā

”Man patīk palīdzēt cilvēkiem,” saka Aivans, kas strādā par policistu Lielbritānijā. ”Mani saista šī darba dažādība. Daudzi cilvēki nemaz nezina, ka noziedzības apkarošana veido tikai 20 līdz 30 procentus policijas darba. Strādājot par policistu, ir daudz iespēju darboties sabiedrības labā. Patrulējot man jābūt gatavam  saskarties gan ar pēkšņas nāves gadījumu, satiksmes negadījumu vai noziegumu, gan vienkārši parūpēties par kādu apmulsušu vecu cilvēku, kam vajadzīga palīdzība. Ja vecākiem ir pazudis bērns un man izdodas to atrast vai ja kāds ir kļuvis par nozieguma upuri un es varu viņam palīdzēt atgūties no emocionāla satricinājuma, gandarījums ir sevišķi liels.”

Stīvens, kas kādreiz ir strādājis par policistu Amerikas Savienotajās Valstīs, stāsta: ”Kad kādam ir nepieciešama palīdzība, policists ir visizdevīgākajā situācijā, lai to sniegtu, jo viņam ir gan atbilstošās iespējas, gan laiks. Tāpēc es šo darbu savulaik izvēlējos. Es gribēju būt cilvēku rīcībā, lai padarītu viņu dzīvi vieglāku. Man ir sajūta, ka esmu devis savu ieguldījumu, lai vismaz kaut kādā mērā aizsargātu cilvēkus no noziedzības. Piecu gadu laikā es arestēju vairāk nekā 1000 cilvēku. Taču tādi pienākumi kā atrast pazudušu bērnu, palīdzēt cilvēkam, kas slimo ar Alcheimera slimību un ir apmaldījies, vai atgūt nozagtu automašīnu man sniedza ne mazāku gandarījumu. Tāpat ir palicis atmiņā satraukums, kādu izjutu, vajājot un aizturot personas, kas tika turētas aizdomās par kādu noziegumu.”

”Es gribēju palīdzēt cilvēkiem, kas ir nokļuvuši nelaimē,” saka policists no Bolīvijas, vārdā Roberto. ”Būdams vēl pusaudzis, es apbrīnoju policistus, jo viņi aizsargāja cilvēkus no briesmām. Kad sāku pats strādāt par policistu, man bija jāatbild par patrulēšanu pilsētas centrā, kur atradās valdības iestādes. Pie tām gandrīz katru dienu notika politiskas demonstrācijas. Mans uzdevums bija nepieļaut, ka uzliesmotu vardarbība. Es konstatēju, ka, būdams savaldīgs un draudzīgi izturēdamies pret demonstrāciju vadītājiem, es spēju novērst sadursmes, kurās daudzi varētu tikt savainoti. Tas man lika justies labi.”

Policistu darbības lauks ir ļoti plašs — no kāpšanas kokā pēc kaķa, kurš pats netiek lejā, līdz teroristu rokās nonākušu ķīlnieku atsvabināšanai un banku aplaupītāju aizturēšanai. Taču jau kopš policijas izveidošanas cilvēki šī institūta pastāvēšanā ir saskatījuši ne tikai iemeslu cerībām, bet arī bailēm. Ar ko ir izskaidrojama šāda sabiedrības attieksme, tiks paskaidrots nākamajā rakstā.

 [Attēli 2., 3. lpp.]

2. un 3. lappuse: satiksmes regulēšana Čendu (Ķīna); nemieru apspiešanas vienības policists Grieķijā; policisti Dienvidāfrikā

[Norāde par autortiesībām]

Linda Enger/Index Stock Photography

[Attēls 3. lpp.]

Veikals Salvadorā (Brazīlija), kas tika aplaupīts policistu streika laikā 2001. gada jūlijā

[Norāde par autortiesībām]

Manu Dias/Agência A Tarde

[Attēls 4. lpp.]

Stīvens, ASV

[Attēls 4. lpp.]

Roberto, Bolīvija