Pasaulē garākais autoceļa tunelis

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA NORVĒĢIJĀ

JA JŪS vēlaties redzēt varenus kalnus un fjordus, brauciet uz Norvēģijas rietumiem, kur paveras patiesi aizraujoši skati! Šaurie, līkumotie kalnu ceļi un daudzie tuneļi šeit liecina par cilvēku izdomu un spējām, turklāt nesen te ir uzbūvēts jauns tunelis, kas pārspēj līdzšinējos sasniegumus. Lerdāles tuneļa — pasaulē garākā autotransporta tuneļa — garums ir 24,5 kilometri, un tas ir izbūvēts cauri klintij. Iedomājieties: jūs iebraucat tunelī, zinot, ka jau pēc dažām minūtēm virs jums sliesies kalns vairāk nekā viena kilometra augstumā.

Kāpēc bija vajadzīgs tik garš tunelis? Caur to iet ceļš, kas savieno divas lielākās Norvēģijas pilsētas, proti, galvaspilsētu Oslo (austrumu daļā) un Bergenu (rietumu krastā). Pa citiem kalnu ceļiem, kas savieno šīs pilsētas, ziemā ir grūti izbraukt biezā sniega un stiprā vēja dēļ. Tāpēc bija ļoti nepieciešams tāds ceļš, pa kuru varētu droši braukt arī sliktos laika apstākļos. 1992. gadā Norvēģijas parlaments izlēma, ka tiks būvēta jauna šoseja un viens tās posms — no Aurlandes līdz Lerdālei — ies caur tuneli. Tuneļa būve ilga piecus gadus, un tā oficiālā atklāšana notika 2000. gada novembrī. Kā tapa šis inženiertehniskais meistardarbs? Cik tas ir drošs? Kādas sajūtas rodas, pa to braucot? Tūlīt uzzināsim.

Grūtā celtniecība

Tunelis savieno Lerdāli un Aurlandi, bet celtnieki sāka darbu vienlaicīgi trijās dažādās vietās. Divas grupas sāka strādāt katra savā galā, bet trešā grupa sāka būvēt 2 kilometrus garu ventilācijas tuneli, kam bija jāsavienojas ar galveno tuneli 6,5 kilometru attālumā no Lerdāles puses. Kā šīs trīs grupas varēja saskaņot savu darbu tā, lai satiktos dziļi kalna iekšienē? Darbu sākumpunkts visām trim grupām tika precīzi noteikts ar satelītiem, un lāzera stari koriģēja urbšanas virzienu. Ar lāzera stariem tika kontrolēta urbjmašīnu darbība, lai nodrošinātu, ka spridzekļiem domātie caurumi tiktu izurbti precīzi paredzētajās vietās.

Katram sprādzienam tika izurbti apmēram simts caurumi, katrs 5,2 metrus dziļš. Tajos ielika ap 500 kilogramu sprāgstvielu, un vienā sprādzienā nogruva aptuveni 500 kubikmetru klints ieža. Šķembas izveda ārā ar kravas automašīnām. Pirms celtnieki varēja ķerties pie nākamo caurumu urbšanas, bija jānostiprina tuneļa sienas un griesti. Šim nolūkam lietoja garas tērauda skrūves un virsmas nostiprināja ar šķiedru betonu, izmantojot torkretēšanas metodi. Celtnieki virzījās uz priekšu ar ātrumu apmēram 60 līdz 70 metru nedēļā. 1999. gada septembrī abas galvenajā tunelī strādājošās grupas  satikās, un izrādījās, ka novirze starp abu grupu raktajiem tuneļiem bija tikai pusmetrs. Vēl pēc gada un diviem mēnešiem — tieši tad, kad bija paredzēts, — tuneli oficiāli atklāja. Tā celtniecība bija izmaksājusi 1,1 miljardu norvēģu kronu (aptuveni 82,7 miljonus latu).

Kā tika izveidota ventilācija

Gaisa kvalitātes nodrošināšana vienmēr ir bijusi viens no grūtākajiem uzdevumiem, kādus ir nācies risināt tuneļu būvētājiem. Tā kā brauciens cauri Lerdāles tunelim ilgst kādas 20 minūtes, ir īpaši svarīgi, lai braucēji varētu elpot tīru, svaigu gaisu. Kā tas tika panākts?

Divus kilometrus garais ventilācijas tunelis, kas sākas 6,5 kilometrus no tuneļa Lerdāles gala un beidzas blakus esošajā ielejā, darbojas līdzīgi skurstenim. Lielajā tunelī pa abiem galiem tiek sūkts iekšā svaigais gaiss, bet piesārņotais pa ventilācijas tuneli izplūst ārā. Ja gaiss tunelī kļūst ļoti piesārņots, gaisa noplūdes pastiprināšanai var iedarbināt divus ventilācijas tunelī ierīkotos spēcīgos ventilatorus, kuru kopējā maksimālā jauda ir 1,7 miljoni kubikmetru gaisa stundā. Tā tuneļa Lerdāles galā vienmēr ir nodrošināts svaigs gaiss, taču Aurlandes daļā, kas ir garāka, bija nepieciešams papildu aprīkojums. Lai gaiss straujāk plūstu uz ventilācijas tuneli, pie lielā tuneļa griestiem tika uzstādīti 32 mazāki ventilatori. Taču tālajā ceļā no Aurlandes gala līdz ventilācijas tunelim gaiss kļūst arvien piesārņotāks. Kā tika atrisināta šī problēma?

Deviņarpus kilometrus no tuneļa Aurlandes gala celtnieki uzbūvēja 100 metru garu paralēlu tuneli, kurš abos galos savienojas ar galveno tuneli un kurā tika izvietotas gaisa attīrīšanas iekārtas. Gaiss no galvenā tuneļa tiek novadīts uz paralēlo tuneli, kur tiek attīrīts no 90 procentiem putekļu un slāpekļa dioksīda.

Šī sistēma nodrošina pietiekamu gaisa tīrību, ja stundā caur Lerdāles tuneli izbrauc līdz 400 automobiļu. Sensori tuneļa iekšienē kontrolē gaisa kvalitāti un attiecīgi regulē ventilācijas iekārtu darbību. Ir paredzēts, ka gadījumā, ja gaiss tuneļa iekšienē kļūtu pārāk piesārņots, tunelis tiktu slēgts satiksmei, bet līdz šim tas nav bijis nepieciešams.

Tuneļa drošība

Dažiem cilvēkiem ir bail braukt cauri tuneļiem. Ņemot vērā šo faktu, kā arī nelaimes  gadījumus un ugunsgrēkus, kas pēdējā laikā ir notikuši vairākos Eiropas tuneļos, Lerdāles tuneļa būvē drošībai tika pievērsta ārkārtīgi liela uzmanība. Kas tika darīts, lai šis tunelis būtu drošāks?

Lerdālē atrodas kontroles centrs, kur pastāvīgi tiek uzraudzītas dažādās tuneļa drošības sistēmas, un, ja kādā brīdī sāktu draudēt briesmas, tunelis tiktu slēgts. Tiek darīts viss, lai tuneli ļoti ātri varētu slēgt un strauji varētu notikt evakuācija. Ik pēc 250 metriem ir ierīkots telefons ārkārtas gadījumiem, bet ik pēc 125 metriem novietoti divi ugunsdzēšamie aparāti. Ja kāds ugunsdzēšamais aparāts tiek paņemts, kontroles centrā automātiski tiek reģistrēta vieta, kur tas noticis. Tuneļa abos galos luksoforos tūlīt iedegas sarkanā gaisma, kas brīdina autovadītājus nebraukt iekšā tunelī, bet tuneļa iekšpusē zīmes un gaismas signāli norāda autovadītājiem, kādā virzienā jābrauc laukā, lai izvairītos no briesmām. Lai braucēji varētu viegli apgriezt transportlīdzekļus, ik pa 500 metriem ir izveidotas apgriešanās vietas, bet visa tuneļa garumā ir 15 vietas, kur var apgriezties lielās kravas automašīnas. Tunelī ir ierīkotas arī radioantenas, lai vadītāji varētu saņemt informāciju pa automašīnas radio. Tiek uzskaitītas un nofotografētas visas automašīnas, kas iebrauc tunelī un izbrauc no tā. Ceļu speciālisti uzskata, ka, ņemot vērā ne pārāk intensīvo satiksmi, Lerdāles tunelī ir ļoti augsts drošības līmenis.

Kas īpašs ir braucienā caur Lerdāles tuneli?

Kāda ir sajūta, braucot pa Lerdāles tuneli? Inženieri, kas projektēja šo būvi, vēlējās padarīt ceļu cauri tunelim patīkamu, lai vadītāji paši justos droši un neapdraudētu arī citus satiksmes dalībniekus. Tuneļa izveidē tika ņemti vērā satiksmes psihologu un profesionālu gaismas dizaineru ieteikumi, kā arī braukšanas trenažierī gūtie dati.

Lai autovadītāji nekļūtu miegaini, tuneli izbūvēja nevis pilnīgi taisnu, bet ar nelieliem līkumiem, kuri tomēr netraucē redzēt ceļu veselu kilometru uz priekšu. Līkumu dēļ ir arī vieglāk noteikt, kāds attālums jūs šķir no pretī braucošajām automašīnām. Vienmuļo ceļu sadala trīs lielas pazemes zāles, un tāpēc rodas iespaids, ka jūs braucat cauri četriem īsiem tuneļiem, nevis vienam garam. Īpašais apgaismojums, kas ierīkots šajās zālēs, — apakšā dzeltenā vai zaļā krāsā, bet augšā zilā krāsā — rada ilūziju, ka aust diena un lec saule. Tas viss kopā ar labo apgaismojumu visā tuneļa garumā ļauj lielākai daļai autobraucēju justies patīkami un droši.

Tagad ikviens var pats izbaudīt, ko nozīmē braukt cauri pasaulē garākajam kalnā izbūvētajam autoceļa tunelim. Šis mūsdienu inženiertehniskais meistardarbs ir nodrošinājis labu satiksmi starp Norvēģijas austrumiem un rietumiem, iespaidīgi liecinādams, cik daudz cilvēki var sasniegt, ja izmanto savu prasmi un izdomu lietderīgi.

 [Shēma/Attēls 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Tuneļa atrašanās vieta

Lerdāle ← → Aurlande

[Shēma/Karte 27. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Lerdāles tunelis

Šosejas

↑ Uz Lerdāli

→ E16 uz Oslo

* Mazo ventilatoru izvietojums

Gaisa plūsmas virziens

↓

pazemes zāle

↓

Lielie ventilatori → ventilācijas tunelis

↑

*

↑

pazemes zāle

↑

*

gaisa attīrīšanas iekārtas

↑

*

pazemes zāle

*

↑

*

↑

Gaisa plūsmas virziens

Aurlande

↓ E16 uz Bergenu

1 kilometrs

[Norāde par autortiesībām]

Statens vegvesen, Sogn og Fjordane

[Karte 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

NORVĒĢIJA

Lerdāles tunelis

Bergena E16 OSLO

[Attēls 25. lpp.]

Tuneļa sākums Lerdālē

[Attēls 25. lpp.]

Tunelis ar gaisa attīrīšanas iekārtām

[Attēls 25. lpp.]

Tuneļa šķērsgriezums, kurā redzams, kā sienas un griesti ir nostiprināti ar skrūvēm

[Attēls 26. lpp.]

Tunelī atrodas gandrīz 100 avārijas telefonu un gandrīz 400 ugunsdzēšamo aparātu

[Attēls 26. lpp.]

Viena no trim pazemes zālēm ar īpašo apgaismojumu

[Norādes par attēlu autortiesībām 24. lpp.]

Aerofotouzņēmums: Leiv Bergum. Gaisa attīrīšanas iekārtas: ViaNova A/S. Visi pārējie fotoattēli 24.—​26. lappusē: Statens vegvesen, Sogn og Fjordane