No mūsu lasītājiem

Romantiskas attiecības starp pusaudžiem Vēlos jums no sirds pateikties par rakstu ”Kas gan slikts, ja pusaudži veido romantiskas attiecības?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2001. gada 22. decembris). Burtiski pirms pāris dienām es mammai uzdevu tieši šo pašu jautājumu: ”Kas gan tur tomēr tik slikts, ja pusaudži draudzējas?” Es jau zināju atbildi, taču man bija vajadzīgs kaut kas tāds, kas nostiprinātu manu pārliecību par to. Kad lasīju šo rakstu, es jutos tā, it kā Jehova būtu lasījis manas domas. Raksts stiprināja manu apņemšanos neveidot romantiskas attiecības, pirms nebūšu gatava laulībai. Man vienmēr ir paticis tas, ka jūsu raksti ir publicēti īstajā laikā. Gribu jums vēlreiz teikt lielu paldies.

L. F., Amerikas Savienotās Valstis

Kad saņēmu šo rakstu, es tūlīt pat to izlasīju, un tas bija ļoti uzmundrinošs. Es mācos devītajā klasē, un skolā es izjūtu lielu spiedienu, tāpēc ka man nav romantisku attiecību ne ar vienu zēnu. Šis raksts man ļoti noderēja, jo gandrīz visām manām skolasbiedrenēm ir draugi un viņas bieži izsaka piezīmes par to, ka man drauga nav. Šādi raksti mums palīdz paturēt prātā vērtīgos Bībeles padomus.

J. R., Somija

Man ir 16 gadi, un jāteic, ka vēlēšanās draudzēties ar kādu no pretējā dzimuma — kaut vai tikai tāpēc, lai mani novērtētu un ievērotu — ir tiešām spēcīga. Taču es esmu nopietni par to domājusi un saprotu, ka cilvēkam ir jābūt pietiekami nobriedušam, lai viņš varētu veidot romantiskas attiecības, jo tas ļauj izvairīties no nopietnām problēmām un palīdz neuzņemties saistības, kurām neesi vēl gatavs.

A. G., Itālija

Es esmu 16 gadus vecs, un šis raksts man un maniem draugiem bija tieši laikā. Kad bijām to kopīgi izlasījuši, mēs vēl labāk sapratām, cik bīstami ir agrā jaunībā veidot romantiskas attiecības. Šis raksts mums arī palīdzēja skaidri apzināties, kāds ir romantiskas draudzības mērķis un kāds par to ir Bībeles viedoklis. Lasot raksta nobeigumu, es sapratu: ja es nesteigšos veidot romantiskas attiecības, es varēšu izmantot savu ”jaunības plaukumu” garīgai izaugsmei. (1. Korintiešiem 7:36, NW.)

R. L. V., Amerikas Savienotās Valstis

Dzīvesstāsts Es nolēmu jums uzrakstīt, lai pateiktu, cik ļoti man patika raksts ”Mani stiprināja paļāvība uz Dievu” (2001. gada 22. decembris). Rāheles Saksioni-Levi pieredzētais apliecina, ka Dievs Jehova stiprina savus kalpus smagos pārbaudījumos. Apstākļiem pasaulē arvien vairāk pasliktinoties, šādi dzīvesstāsti palīdz pildīt Dieva gribu arī grūtībās.

Dž. F., Lielbritānija

Artrīts Liels paldies par rakstu sēriju, kas bija veltīta artrīta tēmai (2001. gada 8. decembris). Man ir 19 gadi, un ar artrītu es slimoju no 8 gadu vecuma. Vienu dienu man ir stiprākas sāpes, citu — mazāk stipras, bet pilnībā tās nenorimst nekad. Man mierinājumu sniedz cerība uz dzīvi Dieva jaunajā pasaulē, kur vairs nebūs nekādu mokošu slimību. Bet, kamēr šis laiks vēl nav pienācis, es esmu pārliecināta, ka Dievs dos man spēku panest šo sāpīgo slimību.

M. R., Brazīlija

Šajā rakstu sērijā apskatītā informācija man likās ārkārtīgi interesanta. Es esmu 28 gadus vecs, un pēdējos trīs gadus es ciešu no reti sastopamas artrīta formas. Cerība, par ko ir runāts šajos rakstos, man palīdz turpināt kalpošanu Jehovam.

M. U., Itālija

Paldies par artrīta tēmai veltītajiem rakstiem. Es vēlos, kaut drīz atnāktu Dieva Valstība, jo tad es varēšu ”lēkāt kā briedis”. (Jesajas 35:6.) Man ir septiņi gadi, un manu ceļgalu locītavas ir skāris reimatoīdais artrīts.

E. I., Grieķija