Zināšanas aug — cilvēki nemainās

”Kaut gan zinātne ir gājusi uz priekšu lieliem soļiem, cilvēki pēdējo divu gadu tūkstošu laikā tikpat kā nav mainījušies. Tāpēc mums vēl arvien ir jāmēģina mācīties no vēstures.” (Kenets Klārks. Civilisation—A Personal View)

GADSIMTU gaitā ir gūti daudzi ievērojami zinātnes sasniegumi. Žurnālā Time šis progress ir minēts par iemeslu tam, kāpēc tagad ”miljoniem cilvēku dzīves līmenis ir augstāks nekā jebkad agrāk”. Ļoti daudz ir sasniegts, piemēram, medicīnas jomā. Viduslaikos ”medicīnā izmantotās metodes bija primitīvas un nežēlīgas”, rakstīja vēsturniece Zoē Oldenbūra. ”Ārsts varēja gan izdziedināt, gan nogalināt.”

Nevēlēšanās mācīties

Diemžēl cilvēki daudzkārt nav vēlējušies mācīties kaut ko jaunu. Piemēram, 19. gadsimta beigās daudzi ārsti ignorēja nenoliedzamos pierādījumus, ka viņi paši lielā mērā izplata slimības pacientu vidū. Viņi neņēma vērā brīdinājumus un nemazgāja rokas pirms došanās no viena pacienta pie nākamā.

Tomēr ar laiku zinātnē un tehnikā tika sasniegtas aizvien jaunas un jaunas virsotnes. Tātad, loģiski spriežot, cilvēkiem būtu bijis arī jāiemācās, kā panākt laimi un drošību visā pasaulē. Taču tā nav noticis.

Piemēram, 17. gadsimts tiek saukts par apgaismības un saprāta laikmetu. Bet Kenets Klārks šo periodu Eiropā komentē šādiem vārdiem: ”Kaut arī tapa izcili mākslas darbi un tika izdarīti ģeniāli zinātnes atklājumi, turpinājās bezjēdzīgas vajāšanas un kari, kuros izpaudās vēl nepieredzēta nežēlība.”

Arī mūsdienās cilvēki nelabprāt mācās no pagātnes kļūdām. Tāpēc, šķiet, pat mūsu pastāvēšana šeit, uz šīs planētas, ir apdraudēta. Pēc zinātnieka Džozefa Nīdema domām, situācija ir kļuvusi tik bīstama, ka ”vienīgais, ko mēs tagad varam darīt, ir cerēt un lūgt Dievu.., lai fanātiķi neizmantotu tādus ieročus, kas var iznīcināt dzīvību uz zemes”.

Kāpēc gan notiek tā, ka zināšanas pieaug, tomēr cilvēki joprojām ir iestiguši vardarbībā un nežēlībā? Vai mēs varam gaidīt pārmaiņas uz labo pusi? Šie jautājumi ir apskatīti nākamajos rakstos.

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

VĀKS. Pirmā pasaules kara aina: U.S. National Archives photo; holokausta upuri Otrajā pasaules karā: Robert A. Schmuhl, courtesy of USHMM Photo Archives

2. un 3. lappuse. Bumbvedējs B-17: USAF photo; sieviete: Instituto Municipal de Historia, Barcelona; bēgļi: UN PHOTO 186797/J. Isaac; 23 kilotonnu trotila ekvivalenta jaudas kodolsprādziens: U.S. Department of Energy photograph