Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā izsargāties no autoavārijām

Kā izsargāties no autoavārijām

Kā izsargāties no autoavārijām

”Līdz šim, vadot automašīnu, man nav bijis lielu problēmu, tāpēc nav pamata bažām, ka es varētu ciest avārijā.” ”Nelaimes gadījumi notiek tikai ar jauniem un pārgalvīgiem autovadītājiem.” Daudzi cilvēki uzskata, ka autoavārijas viņiem nedraud. Vai arī jūs tā domājat? Vai tiešām ir pamats pārliecībai, ka jūs nekad nenonāksiet šādā situācijā?

STATISTIKA liecina, ka attīstītās valstīs cilvēkiem ir visai liela varbūtība vismaz vienu reizi dzīves laikā gūt ievainojumus autoavārijā, un daudziem avārijas beidzas ar nāvi. Katru gadu pasaulē nelaimes gadījumos uz ceļiem iet bojā vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Daudziem no tiem, kas gāja bojā pagājušajā gadā, droši vien likās, ka ar viņiem nekas tāds nekad nenotiks. Ko varētu darīt, lai samazinātu risku? Par to ir svarīgi domāt jau iepriekš. Šajā rakstā apskatīsim, kā izsargāties no nelaimes gadījumiem, ko izraisa miegainība un autovadītāja vecums.

Samiegojies vadītājs

Pēc dažu speciālistu teiktā, samiegojies autovadītājs var būt tikpat bīstams kā piedzēries. Ziņojumi liecina, ka arvien vairāk nelaimes gadījumu notiek miegainības dēļ. Kā nesen bija norādīts biļetenā Fleet Maintenance & Safety Report, tikai viena gada laikā divpadsmitā daļa autovadītāju Norvēģijā, pēc pašu atzinuma, ir aizmiguši pie stūres. Johannesburgas (DĀR) laikraksts The Star ziņo, ka šajā zemē trešo daļu visu autoavāriju izraisa autobraucēju nogurums. Dati par citām zemēm rāda, ka nogurums ietekmē autovadītājus it visur. Kāpēc ir tik daudz samiegojušos braucēju?

Šādu situāciju veicina mūsdienu drudžainais dzīves ritms. Nesen žurnālā Newsweek varēja lasīt, ka amerikāņi tagad ”miegam veltī par pusotru stundu mazāk nekā gadsimta sākumā, un šī problēma visdrīzāk tikai saasināsies”. Kāpēc tā ir? Žurnālā bija citēti profesora Terija Janga vārdi: ”Cilvēki domā, ka vajadzību pēc miega var apkrāpt. Pastāv uzskats, ka labāki un spējīgāki darbinieki ir tie cilvēki, kam nav lielas vajadzības pēc miega.”

Parasti cilvēkam ir nepieciešamas sešarpus līdz deviņas stundas miega diennaktī. Ja miegam tiek atvēlēts mazāk laika, veidojas ”miega parāds”. Amerikas Autovadītāju asociācijas (AAA) Satiksmes drošības fonda izplatītā ziņojumā teikts: ”Pat tad, ja darba nedēļas laikā cilvēks katru nakti guļ tikai par 30—40 minūtēm mazāk, nekā būtu nepieciešams, līdz nedēļas beigām var izveidoties 3—4 stundu liels miega parāds, kas ir pilnīgi pietiekami, lai ievērojami palielinātos miegainība dienā.”

Reizēm, protams, naktī neizdodas kārtīgi izgulēties. Bezmiegs, vajadzība aprūpēt saslimušu bērnu vai kādi citi apstākļi, ko nav iespējams kontrolēt, var laupīt stundas no miega, un nākamajā dienā, kad vadāt automašīnu, jūs varbūt jūtaties samiegojies. Kā tādā situācijā būtu jārīkojas?

Daudzi cilvēki mēdz dzert kafiju vai kādu citu stimulējošu dzērienu, atvērt logu, košļāt gumiju vai apēst kaut ko pikantu, bet šie paņēmieni var arī nelīdzēt, jo neviens no tiem neatrisina pašu problēmu. Tas, kas jums ir vajadzīgs, ir miegs, tāpēc ir ieteicams nedaudz nosnausties. Laikrakstā The New York Times bija teikts: ”Atspirdzinošai darbdienas snaudai nevajadzētu būt ilgākai par 30 minūtēm; ja cilvēks guļ ilgāk, organisms ieslīgst dziļā miegā, no kura ir grūti pamosties.” Nosnaušanās var aizkavēt jūsu ierašanos vajadzīgajā vietā, bet tā var pagarināt jūsu mūžu.

Cilvēka dzīvesveids var ietekmēt to, vai viņam nāk miegs, kad viņš vada automašīnu. Vai jūs pavadāt ilgu laiku, meklējot informāciju Internetā, un līdz vēlai naktij skatāties televīzijas pārraides? Vai jūs apmeklējat saviesīgus pasākumus, kas ieilgst līdz rīta gaismai? Nepieļaujiet, ka šādu paradumu dēļ jūs paliktu neizgulējies. Gudrais ķēniņš Salamans reiz uzsvēra, cik vērtīga ir pat ”viena ar mieru pilna sauja”. (Salamans Mācītājs 4:6.)

Pieredzējušāki, bet vecāki

Gados vecāki autovadītāji bieži vien ir vispieredzējušākie braucēji uz ceļa, turklāt viņi mazāk riskē un apzinās savu spēju robežas. Tomēr padzīvojuši autobraucēji nav pasargāti no sadursmēm ar citiem transporta līdzekļiem. Cilvēkam kļūstot vecākam, nelaimes gadījumu iespējamība var pat palielināties. ”Cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem, veido 9 procentus no iedzīvotāju skaita, bet starp satiksmes negadījumos bojā gājušajiem viņu ir 13 procenti,” rakstīts ASV iznākošajā žurnālā Car & Travel. Diemžēl autoavāriju, kurās cieš gados vecāki cilvēki, kļūst arvien vairāk.

Ieklausīsimies 80 gadus vecās Džeinas * domās. Viņa sāka vadīt automašīnu vairāk nekā pirms 60 gadiem un ne reizi nav nokļuvusi autoavārijā. Bet, tāpat kā daudzi citi, viņa izjūt novecošanas sekas, kas padara avārijas iespēju daudz reālāku. Nesen sarunā ar Atmostieties! korespondentu viņa sacīja: ”Kad cilvēks noveco, pilnīgi viss viņa dzīvē [arī autovadīšana] kļūst grūtāks.”

Ko viņa dara, lai samazinātu nelaimes gadījuma risku? ”Gadu gaitā esmu šo to mainījusi, ņemot vērā savu vecumu,” Džeina stāsta. Piemēram, viņa ir samazinājusi laiku, ko pavada pie stūres, īpaši diennakts tumšajās stundās. Šī nelielā pielāgošanās viņai ir palīdzējusi izvairīties no avārijām, neatsakoties no autovadīšanas.

Lai cik grūti būtu to atzīt, novecošana skar ikvienu. (Salamans Mācītājs 12:1—7.) Parādās dažādas veselības problēmas, palēninās reakcija, pavājinās redze, un visi šie faktori apgrūtina drošu braukšanu. Tiesa, vecums pats par sevi nepadara cilvēku nepiemērotu autovadīšanai. Svarīgākais faktors ir autovadīšanas kvalitāte. Ja cilvēks apzinās, ka viņa fiziskās iespējas ir mainījušās, un attiecīgi pielāgojas, viņa autovadīšanas prasme var uzlaboties.

Pašam cilvēkam varbūt nemaz nemanot, pasliktinās viņa redze. Gadiem ejot, redzes lauks sašaurinās un acs tīklenei vajag vairāk gaismas. Brošūrā Vecāks un gudrāks autovadītājs (The Older and Wiser Driver) norādīts: ”60 gadus vecam autovadītājam ir vajadzīgs trīs reizes vairāk gaismas, lai viņš redzētu tikpat labi kā pusaudzis, un viņam vajag vismaz divreiz vairāk laika, lai pielāgotos pārejai no gaismas uz tumsu.” Tā kā ar redzi notiek šādas pārmaiņas, braukšana tumsā kļūst arvien grūtāka.

Henrijam ir 72 gadi, un vairāk nekā 50 gadus viņš ir vadījis automašīnu bez nevienas avārijas. Laikam ritot, viņš sāka ievērot, ka tumsā viņu apžilbina pretī braucošo automašīnu lukturu gaisma. Viņš veica acu pārbaudi un noskaidroja, ka viņam ir nepieciešamas jaunas brilles, kas samazinātu apžilbinošo efektu. ”Tagad mašīnas vadīšana tumsā man vairs nesagādā grūtības,” saka Henrijs. Šī nelielā izmaiņa viņam ievērojami atvieglo autovadīšanu. Citiem, kā, piemēram, Džeinai, pats saprātīgākais ir pavisam atteikties no autovadīšanas diennakts tumšajā laikā.

Novecošana ietekmē arī cilvēka reakcijas ātrumu. Gados vecāki cilvēki varbūt ir gudrāki un saprātīgāki nekā tie, kas ir jaunāki, taču ar gadiem ir vajadzīgs arvien vairāk laika, lai prāts apstrādātu informāciju un reaģētu uz to. Līdz ar to autovadīšana kļūst vēl grūtāka, jo satiksmes plūsma un apstākļi uz ceļiem nepārtraukti mainās. Lai laikus pieņemtu pareizus lēmumus, šīs izmaiņas ir jāpaspēj izvērtēt.

Žurnālā Car & Travel norādīts, ka ”gados vecāku autovadītāju vidū visparastākais cēlonis, kas izraisa avārijas ar letālām sekām, ir tas, ka autovadītājs nepamana norādi apstāties”. Kāpēc tā notiek? Tajā pašā izdevumā teikts: ”Problēmas.. acīmredzot rodas situācijās, kurās vecāka gadagājuma autovadītājam pirms izbraukšanas krustojumā jāizvērtē, kas notiek kreisajā un labajā pusē.”

Kā varētu kompensēt palēnināto reakciju? Esiet piesardzīgi, tuvojoties krustojumam. Pirms katra manevra veikšanas vienmēr rūpīgi pārbaudiet, kāda ir satiksme. Īpaša uzmanība ir vajadzīga, izdarot pagriezienus. Pagriezieni krustojumos var būt ļoti bīstami, it sevišķi tad, ja ir jāšķērso pretējā kustības virziena joslas.

ASV starp autovadītājiem, kas vecāki par 75 gadiem, 40 procenti ceļu krustojumos notiekošo nelaimes gadījumu, kuros iet bojā cilvēki, ir saistīti ar kreiso pagriezienu. AAA Satiksmes drošības fonds autovadītājiem šajā valstī iesaka: ”Dažreiz ir ieteicams veikt trīs labos pagriezienus, lai nebūtu jāpagriežas pa kreisi.” Jūs varat pielāgot šo principu saviem apstākļiem. Laikus plānojot maršrutu, iespējams, var izvairīties no bīstamiem un grūti izbraucamiem krustojumiem.

Lēmums, kas varbūt jāpieņem

Kā novērtēt savu pašreizējo autovadīšanas prasmi? Palūdziet kādam draugam vai ģimenes loceklim apsēsties automašīnā jums līdzās un pavērot, kā jūs braucat. Pēc tam uzmanīgi uzklausiet viņa viedokli. Varbūt jūs izlemsiet apmeklēt drošas autovadīšanas kursus; dažkārt šādi kursi tiek rīkoti īpaši gados vecākiem autovadītājiem. Ja jūs vienu vai divas reizes izraisāt avārijas situāciju, tas varētu būt brīdinājums, ka jūsu autovadīšanas iemaņas vairs nav tik labas kā agrāk.

Spriežot reālistiski, ir jāatzīst: var pienākt brīdis, kad pats labākais būtu atteikties no autovadīšanas. Pieņemt šādu lēmumu nav viegli. Džeina, kas bija pieminēta iepriekš, zina, ka drīz viņa vairs nevarēs vadīt automašīnu. Jau tagad viņa bieži brauc mašīnā, ko vada kāds cits. Kā viņa jūtas, kad pati nav pie stūres? ”Ir jauki izbaudīt braucienu bez autovadīšanas stresa,” viņa saka.

Pēc nopietnām pārdomām arī jūs, iespējams, nonāksiet pie tāda paša secinājuma. Iepirkties, kā arī doties uz tikšanos ar kādu cilvēku vai uz sapulci var būt patīkamāk kopā ar draugu. Varbūt draugs var jūs vest jūsu pašu automašīnā. Šādi ceļš būs drošāks un arī patīkamāks nekā tad, ja jūs brauktu viens. Cita praktiska alternatīva ir sabiedriskā transporta izmantošana, ja tas ir pieejams. Atcerieties, ka jūsu vērtība nav atkarīga no autovadīšanas prasmes. Tas, kas padara jūs vērtīgu ģimenes locekļu, draugu un Dieva acīs, ir jūsu labās īpašības. (Salamana Pamācības 12:2; Romiešiem 14:18.)

Neviens autovadītājs, vai viņš būtu gados vecāks vai jaunāks, pieredzējis vai iesācējs, nav pasargāts no nelaimes gadījumu riska. Visiem ir jāapzinās, ka ar autovadīšanu ir saistīta nopietna atbildība. Esiet piesardzīgi, lai samazinātu sadursmes iespēju līdz minimumam. Tā rīkojoties, jūs varat pasargāt sevi un citus.

[Zemsvītras piezīme]

^ 13. rk. Cilvēku vārdi šajā rakstā ir mainīti.

[Attēls 12. lpp.]

Ir svarīgi kārtīgi izgulēties

[Attēls 13. lpp.]

Nedaudz nosnaužoties, jūs varat mazliet aizkavēties, bet tas var glābt jūsu un citu cilvēku dzīvību

[Attēls 13. lpp.]

Gados vecākiem autovadītājiem ir lielāka pieredze, bet viņiem jāsastopas arī ar lielākām grūtībām

[Attēls 14. lpp.]

Ir ieteicams braukt automašīnā kopā ar kādu citu