Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Nakts dienas vidū

Nakts dienas vidū

Nakts dienas vidū

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTIEM ANGOLĀ UN ZAMBIJĀ

”NAKTS dienas vidū? Nevar būt!” kāds varbūt iesauksies. Tomēr tas var gan būt, un katrā gadu desmitā vairākas reizes nakts tiešām iestājas dienas vidū — ikreiz, kad notiek pilns Saules aptumsums. Kas to izraisa, un kāpēc tas izskatās tik aizraujoši? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vispirms jānoskaidro daži fakti par Mēnesi.

Jūs droši vien zināt, kā mainās Mēness izskats, tam riņķojot ap Zemi. Kad Mēness un Saule atrodas pretējās debess pusēs, tajā brīdī, kad rietumos riet Saule, austrumos var redzēt uzlecam pilnu Mēnesi. Dienām ritot, Mēness ar katru vakaru lec aizvien vēlāk un pakāpeniski virzās aizvien tuvāk lecošajai Saulei. Mēness redzamā daļa nemitīgi samazinās, līdz paliek vairs tikai šaurs sirpis. Kad Mēness visu dienu ir debesīs kopā ar Sauli, pazūd pat šaurā Mēness maliņa, un, pavērsis pret Zemi tumšo pusi, tas kļūst praktiski neredzams. Šo stāvokli sauc par jaunmēness fāzi. Pēc tam process rit pretējā virzienā — Mēness sāk attālināties no Saules, līdz atkal iestājas pilns Mēness. Šis cikls, kas nemitīgi atkārtojas, ilgst aptuveni 28 dienas.

Saules aptumsums ir redzams vienīgi jaunmēness fāzē. Parasti mēs pat neievērojam, kā jauns Mēness gaišajās dienas debesīs pavirzās garām Saulei, jo Mēness un Saules orbītu plaknes nesakrīt. Tomēr reizēm gadās, ka Saule, Mēness un Zeme nostājas uz vienas līnijas. Tad uz Zemi krīt Mēness ēna, kas izraisa Saules aptumsumu.

Saules aptumsumi uz Zemes ir vērojami tāpēc, ka pastāv unikāla likumsakarība starp Saules, Mēness un Zemes lielumu un savstarpējo izvietojumu. Saules izmēri ir milzīgi, tās diametrs ir aptuveni 400 reižu lielāks nekā Mēnesim. Taču tā atrodas apmēram 400 reižu tālāk no mums nekā Mēness, tāpēc, raugoties no Zemes, Saule un Mēness pēc lieluma šķiet gandrīz vienādi un var izskatīties tā, it kā Mēness pilnīgi aizsegtu Sauli.

Lai notiktu pilns Saules aptumsums, ne tikai Saulei, Mēnesim un Zemei jāatrodas uz vienas līnijas, bet arī Mēnesim jāatrodas Zemei tuvākajā orbītas posmā. * Kad minētie apstākļi sakrīt, konusveidīgās Mēness ēnas gals rada uz zemeslodes šauru tumsas joslu.

2001. gada 21. jūnija Saules aptumsuma laikā pilnā aptumsuma josla bija 200 kilometru plata. Mēness ēna sāka slīdēt pār Zemes virsmu saullēktā netālu no Dienvidamerikas austrumu krasta un virzījās pāri Atlantijas okeāna dienvidiem, kur pilnā aptumsuma fāze sasniedza maksimālo ilgumu — gandrīz piecas minūtes. Ēna šķērsoja Angolu, Zambiju, Zimbabvi un Mozambiku, un aptumsums beidzās līdz ar saulrietu okeānā pie Madagaskaras austrumu krasta. Uzzināsim, kā šī debesu izrāde izskatījās Angolā un Zambijā.

Priekšdarbi

Profesionāli zinātnieki, astronomi amatieri un daudzi citi sapulcējās Āfrikā, lai savām acīm redzētu lielo notikumu — jaunā gadu tūkstoša pirmo pilno Saules aptumsumu. Zambijas galvaspilsēta Lusaka bija vienīgā galvaspilsēta pilnā aptumsuma joslā, tāpēc daudzi vērotāji devās tieši uz turieni.

Tas, iespējams, bija lielākais tūristu pieplūdums, kādu Zambija jebkad piedzīvojusi. Dažas dienas pirms aptumsuma Lusakā bija sabraukuši tūkstošiem cilvēku. Gatavošanās aptumsumam bija sākusies jau mēnešiem iepriekš. Viesnīcās, tūristu apmetnēs un privātās mājās vairs nebija nevienas brīvas vietas, jo visu bija aizņēmuši daudzie viesi.

Viena no publiskajām aptumsuma vērošanas vietām bija Lusakas lidosta, kur ļaudis varēja ierasties no rīta, noskatīties aptumsumu un tad vakarā doties projām. Daudzas nedēļas pēc kārtas televīzijas un radio stacijas vēstīja par gaidāmo ”izrādi” un atkārtoti brīdināja, cik bīstami ir skatīties tieši Saulē. Speciālajām aptumsuma brillēm bija tāds noiets, ka daudzi veikali izpārdeva visus savus krājumus.

Taču aptumsumam Āfrikas kontinentā bija jāsākas nevis Zambijā, bet Angolā, piekrastes pilsētas Sumbes tuvumā. Tur aptumsuma pilnajai fāzei bija jāsasniedz maksimālais ilgums uz sauszemes — četrarpus minūtes.

Jau vairākus mēnešus pirms aptumsuma Angolas galvaspilsētā Luandā un citās lielākajās pilsētās tika izlikti plakāti ar paziņojumiem par aptumsumu un brīdinājumiem, kā izvairīties no redzes bojājumiem. Tā kā Mēness ēnai bija jāšķērso valsts vidiene, visā Angolā bija iespējams vērot pilnu vai gandrīz pilnu Saules aptumsumu. Luandā maksimālās fāzes laikā Saule bija aizsegta par 96 procentiem. Varas iestādes sadarbībā ar privātiem uzņēmumiem importēja vairākus miljonus speciālo saulesbriļļu. Daudzas brilles tika izdalītas bez maksas cilvēkiem, kam trūka līdzekļu to iegādei.

Angolā galvenā aptumsuma vērošanas vieta bija Sumbe, kas izvietojusies skaistā, šaurā piekrastes zemienē starp Atlantijas okeānu un Angolas plakankalni. Tā kā Sumbes apkaimi nav skārušas sīvākās Angolas pilsoņu kara cīņas, viesus gaidīja kara neizpostīta pilsēta, kurā mīt ap 25 000 sirsnīgu, draudzīgu un sabiedrisku iedzīvotāju. Lai varētu uzņemt visus atbraucējus, tūristiem tika sagatavotas papildu apmešanās vietas un uzlabota vietējā elektroapgādes sistēma. Zinātniekiem, valdības ministriem un humānās palīdzības programmu darbiniekiem no Angolas un citām zemēm tika sarīkots īpašs seminārs par Saules aptumsumu. Pludmalē uzbūvēja lielu platformu tik vērienīgai izklaides programmai, kāda Sumbē nekad vēl nebija pieredzēta.

Lielā diena ir klāt

Angola bija izdevīga vieta aptumsuma vērošanai, jo jūnijā tur parasti ir sauss un skaidrs laiks. Taču iedomājieties, kādas bažas visus pārņēma, kad dienu pirms aptumsuma Sumbes apkārtnē debesis aizvilkās mākoņiem! Visu vakaru un nākamo rītu pār pilsētu klājās bieza mākoņu sega. Vai tiešām visas cerības noskatīties aptumsumu tiks pieviltas? Tomēr nedaudz vēlāk mākoņi sāka izklīst, un agrā priekšpusdienā debesis jau bija zilas un skaidras. Kāds atvieglojums! Arī Zambijā vērotāji piedzīvoja līdzīgas raizes, jo rīts uzausa nespodrs un mākoņains. Tomēr arī tur debesis noskaidrojās īstajā laikā. Ieklausīsimies, ko aculiecinieki stāsta par redzēto.

Angola. ”Bijām nolēmuši vērot aptumsumu no kāda pakalna, no kura paveras skats uz okeānu. Aptumsuma brīdim tuvojoties, pilsētas pludmalē un īpaši iekārtotās vērošanas vietās sāka pulcēties ļaužu pūļi. Ap pusdienas laiku, kad aptumsumam tūlīt bija jāsākas, daudzi uzlika aizsargbrilles un sāka raudzīties Saulē, lai pamanītu, kad Mēness tajā ”izkodīs” pirmo robu. Drīz pēc dienas vidus aptumsums sākās. Ar binokli un teleskopu uz Saules virsmas varēja saskatīt vairākus tumšus laukumus — Saules plankumus. Bija redzams, kā šos plankumus citu pēc cita aprij ēna. Pamazām gaiss kļuva jūtami vēsāks un gaisma ieguva rēgainu nokrāsu. Visbeidzot pazuda pēdējā Saules maliņa un iestājās tumsa.”

Zambija. ”Tā kā Jehovas liecinieku Zambijas filiāle atrodas Lusakā, Makeni, tā bija gandrīz ideāla vieta pilnā Saules aptumsuma vērošanai. Pulksten 3.07 pēcpusdienā Mēness jau bija tikpat kā aizklājis Sauli. Pār māju sienām kā ņirbu vilnīši skrēja ēnu svītras. Vējš pierima, un putni apklusa. Dzīvā daba sāka gatavoties nakts miegam. Pulksten 3.09, dažas sekundes pirms pilnās fāzes sākuma, no izzūdošā Saules sirpja palika tikai daži mirdzoši gaismas punkti un pēc tam vairs tikai viens. Šīs parādības sauc par Beilija pērlēm un dimanta gredzenu. * Pēc tam skatam atklājās hromosfēra, kas izskatījās kā sārti liesmojoša blāzma, un tad iestājās pilns aptumsums un kļuva tumšs.”

Angola. ”Kad parādījās kvēlošais dimanta gredzens, pūli pāršalca sajūsmas saucieni. Nākamajā mirklī, pulksten 1.48 pēcpusdienā pēc vietējā laika, sākās pilnā fāze. Cilvēku reakcija bija ļoti dažāda. Vieni aizrautīgi fotografēja, otri sāka korī saukt: ”Pilns! Pilns! Pilns!” Citi nakts iestāšanos dienas vidū sagaidīja ar apbrīnas izsaucieniem un svilpieniem. Bija redzams, kā no Saules uz visām pusēm plūst tās vairāk nekā miljons grādu karstās atmosfēras strūklas, kas veido Saules vainagu. Varēja saskatīt liesmojošas gāzes lokus ap melno Mēness disku. Tad tik pēkšņi, it kā laiks būtu pasteidzinājis savu gaitu, pilnā fāze bija galā un Mēness otrā pusē atmirdzēja Saules stars.

Mēnesim aizslīdot no Saules diska, mēs redzējām, kā Saules plankumi, kas pirms tam pakāpeniski bija iegrimuši tumsā, atkal parādās cits pēc cita, un Saule pamazām atguva savu parasto apaļo formu.”

Zambija. ”Pilnā aptumsuma fāze šeit ilga 3 minūtes un 14 sekundes, tāpēc vērotājiem pietika laika skaidri izjust, cik saviļņojošs ir šis notikums. Bija tumšs, tomēr pamalēs visapkārt blāzmoja sārta gaisma. Debesis joprojām bija zilas, bet tajās parādījās planētas, kuras parasti spožās Saules dēļ nav redzamas, — ļoti labi varēja saskatīt, piemēram, Jupiteru un Saturnu. Viskrāšņākais, ko varēja redzēt aptumsuma laikā, iespējams, bija Saules vainags, kas izskatījās kā bāli sārts spīdums ap melnu disku. Vērotāji bija gluži kā apburti aiz sajūsmas. Pamazām Mēness disks aizslīdēja tālāk, atsegdams Sauli, un Saules stari atkal brīvi sasniedza Zemi. Pulksten 4.28 pēcpusdienā aptumsums bija beidzies.”

Aptumsuma iespaids

Vēlāk daudzi izteicās, ka šis notikums viņus saviļņojis līdz sirds dziļumiem. Angolā kāda sieviete sacīja, ka viņa no aizkustinājuma gandrīz apraudājusies. Kāds cits dalījās pārdomās par to, cik brīnišķīgu dāvanu Dievs ir sagādājis cilvēkiem. Vēl kāds piebilda, ka vienīgi mīlošs Radītājs varēja parūpēties, lai cilvēkiem būtu iespēja vērot šādu debesu izrādi un apbrīnot Zemes enerģijas avota neaprakstāmo skaistumu.

Bija skaidri redzams, ka daudziem Āfrikas iedzīvotājiem ir dziļa cieņa pret Radītāju un Bībeli. Kad Jehovas liecinieki Sumbē runāja ar cilvēkiem par aptumsumu un pieminēja, ka tas ir tikai viens no mūsu Radītāja Jehovas brīnumainajiem darbiem, pilsētas iedzīvotāji labprāt iesaistījās sarunās un vēlējās apspriest šo tematu. Daudzi ar prieku paņēma vienu no pēdējiem žurnāla Sargtornis numuriem, kurā bija runa par Dieva brīnumainajiem darbiem.

Šis neparastais notikums, kas bija vērojams debesīs, miljoniem cilvēku lika uz dažām minūtēm aizmirst savas problēmas un pievērst uzmanību kaut kam pacilājošam un brīnumaini skaistam. Kad skatam pavērās Saules diženais krāšņums, kas parasti ir aizsegts ļaužu acīm, daudzu domas pievērsās šī spīdekļa neredzamajam, bet par to nesalīdzināmi diženākajam Radītājam — Dievam Jehovam.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 7. rk. Tā kā Mēness un Zemes orbītas ir eliptiskas, Saules un Mēness redzamais lielums nedaudz mainās atkarībā no tā, kurā orbītas punktā šie debess ķermeņi atrodas. Kad Mēness atrodas vistālāk no Zemes, ēnas konuss pilnībā nesasniedz Zemi. Tādā gadījumā aptumsuma joslas centrālajā daļā ir vērojams gredzenveida aptumsums, kura laikā Saule izskatās kā spožs gredzens ap tumšu apli.

^ 19. rk. Par Beilija pērlēm dēvēto parādību rada Saules gaisma, kas mirkli pirms pilnās fāzes spīd cauri Mēness ielejām. Ar apzīmējumu ”dimanta gredzens” raksturo Saules izskatu tieši pirms pilnā aptumsuma sākuma, kad neaizklāta ir palikusi tikai niecīga daļiņa no Saules, kas izskatās kā balts gredzens ar spožu dzirksti.

[Shēma 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

→ →

Saule → Mēness ⇨ Pilnā aptumsuma zona ⇨ Zeme

→ →

[Norāde par autortiesībām]

© 1998 Visual Language

[Attēli 23. lpp.]

Beilija pērles

Pilnā aptumsuma fāze

Dimanta gredzens

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy Juan Carlos Casado, www.skylook.net

[Attēls 23. lpp.]

Aptumsuma vērotāji Zambijā, Lusakā