No mūsu lasītājiem

Drosme katastrofā Paldies par rakstu sēriju ”Drosme katastrofā. Diena, kad sabruka Pasaules tirdzniecības centra torņi” (2002. gada 8. janvāris). Šie raksti mani dziļi ietekmēja un palīdzēja man saprast, cik ļoti mēs visi esam atkarīgi no laika un apstākļiem. Man ir ļoti sāpīgi, kad domāju par daudzajiem cilvēkiem, kas gāja bojā.

S. B. R., Dānija

Paldies, ka publicējāt rakstiņu ”Tatjanas lūgšana”. Jau lasot rakstus par notikumiem Ņujorkā, es nespēju novaldīt asaras, bet, kad lasīju šo rakstiņu, es sāku skaļi raudāt. Es lūdzu Dievu par to bērnu garīgo izaugsmi, kuri terora aktos ir zaudējuši kādu no saviem vecākiem, lai viņi varētu to atkal satikt jaunajā pasaulē. Šis raksts man palīdzēja padziļināt savu pateicību par to, ka, būdama Jehovas lieciniece, es varu cerēt uz brīnišķīgu nākotni.

T. A., Japāna

Kaut arī es dzīvoju Vācijā, 11. septembra notikumi satrieca gan mani, gan manu ģimeni. Pēc trim mēnešiem mana deviņus gadus vecā meita joprojām zīmēja, kā lidmašīna ietriecas augstceltnē. Mēs ļoti gaidām to laiku, kad šādas traģēdijas piederēs pagātnei.

E. G., Vācija

Kad uzzināju, kas ir noticis Ņujorkā, es lūdzu Jehovu, lai viņš dod spēku cietušajiem un cerību bojāgājušo tuviniekiem. Lasot šos rakstus, es redzēju, ka manas un daudzu citu lūgšanas Dievs ir uzklausījis. Apziņa, ka jebkurā laikā var notikt kāda nelaime, lika man pārvērtēt savu dzīvi.

M. V., Itālija

Mums bija ļoti interesanti uzzināt to cilvēku domas, kuri bija šī notikuma aculiecinieki. Lasot viņu stāstījumus, mūsu acīs sariesās asaras. Mēs lūdzam Jehovu, lai viņš palīdz visiem, kas ir nomākti, un lai ar žurnāla Atmostieties! palīdzību viņi saņem mierinājumu. Mūs, jauniešus, uz nopietnām pārdomām rosināja jautājumi par to, kāda ir mūsu dzīve un kas mums dzīvē ir svarīgākais. Mēs vēlamies, kaut jūs nekad nepārtrauktu izdot šo žurnālu.

T. M. un A. P., Slovēnija

Man ir 14 gadi, un es mācos 9. klasē. Lasot šos rakstus, es sapratu, kādas bailes cilvēkos izraisīja šī nelaime, un uzzināju, kā cilvēki pat atdeva savu dzīvību, glābjot citus. Ziņās es biju dzirdējusi, ka daudzi ugunsdzēsēji ir gājuši bojā, bet līdz šim es to nebiju uztvērusi personiski. Es raudāju, kad lasīju rakstiņu ”Tatjanas lūgšana”. Pirms diviem gadiem saslima un nomira mans tēvs. Lasot šo rakstiņu, es domāju: ”Vai arī man jaunā pasaule ir tikpat reāla kā Tatjanai?” Es gribu iedot šo žurnāla numuru saviem skolotājiem un daudziem saviem draugiem. Lūdzu, turpiniet izdot šo brīnišķīgo žurnālu!

H. T., Japāna

Jauns noformējums Ir patīkami redzēt, kā žurnāla Atmostieties! noformējums ir uzlabojies kopš 1978. gada, kad es sāku to lasīt. Pārskatot 2002. gada 8. janvāra numuru, es no tā ne acis nevarēju atraut — rakstu nosaukumi bija labi izcelti un ilustrācijas aizraujošas. Šāds žurnāla noformējums padara lasīšanu daudz patīkamāku, un es domāju, ka tas pamudinās vēl vairāk godprātīgu cilvēku tuvoties Jehovam.

V. P. L., Brazīlija