Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Paši mazākie

Dominikānas Republikā, Haragvas nacionālā parka alās, ir atklāta pasaules mazākā ķirzaka, kuras garums ir tikai 2 centimetri. ”Vislielākās briesmas, kas tai draud, ir izžūšana, jo salīdzinājumā ar masu tās virsmas laukums ir ļoti liels,” rakstīts Londonas The Times. ”Šis radījums ir ne tikai vismazākā ķirzaka, bet arī vismazākais no visiem dzīvniekiem, kuru embrijs ietverts amnijā, — pie šīs grupas pieder visi 23 tūkstoši rāpuļu, putnu un zīdītāju sugu.” Vienīgā ķirzaka, kas niecīgumā varētu mēroties ar šo, ir kāda tuvīno Britu Virdžīnu iemītniece. Laikrakstā piebilsts: ”Starp Karību salu iemītniekiem ir arī pasaulē mazākais putns, bišu kolibri, kura garums ir 2 collas [5 centimetri], un tievākā čūska, [Leptotyphlops bilineatus], kas varētu izlīst caur zīmuli, ja tam izņemtu serdi.”

Pareģojumi izrādījušies aplami

”Zīlnieku, astrologu un gaišreģu brālībai 2001. gads ir bijusi kārtējā lielā izgāšanās,” teikts vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung. Pie šāda secinājuma nonāca Vācijas Parazinātņu foruma eksperti, izvērtējuši šajā gadā izteiktos pareģojumus. Pirmām kārtām jāatzīmē, ka neviens no ekstrasensiem un pareģiem nebija paredzējis 11. septembra uzbrukumu un karu Afganistānā. Tāpat neviens nebija paredzējis ekonomikas lejupslīdi Vācijā. Tieši pretēji, viņi bija izteikuši visnotaļ optimistiskas prognozes. Kāda gaišreģe drosmīgi bija paziņojusi, ka 2001. gadā pasaulē sāksies ”miera periods”. Pat ja retos gadījumos cilvēku pareģojumi piepildās, neviens nevar iepriekš pateikt, kurš īsti būs tas pravietojums, kas piepildīsies, sacīts laikrakstā. Tālāk tajā piebilsts: ”Toties ir milzum daudz pierādījumu, ka kļūdīties ir augstākajā mērā cilvēcīgi.”

Kājnieku mīnas — neprāts turpinās

”Pasaulē joprojām ir izvietoti vairāk nekā 110 [miljoni] kājnieku mīnu. To aizvākšana izmaksās 33 [miljardus] dolāru un, ja saglabāsies līdzšinējie atmīnēšanas tempi, prasīs 1100 gadus,” informē britu laikraksts The Guardian. ”Mīnas tiek izvietotas 25 reizes ātrāk, nekā iespējams tās atmīnēt”, un kopš 1975. gada tās ir nonāvējušas vai sakropļojušas vairāk nekā miljonu cilvēku, to vidū 300 000 bērnu. Puse pieaugušo un vairāk nekā puse bērnu, kas uzkāpuši uz mīnas, nomirst, nesasnieguši slimnīcu. ”Ir labi zināms, ka kareivji bieži vien nereģistrē, kur izliktas mīnas, vai arī nesaglabā šos reģistrus,” teikts laikrakstā, un daudzas ”mīnas tiek izskalotas no zemes un pārvietotas uz citurieni, nereti uz tādām vietām, kur agrāk nekādu mīnu nebija”. Lai gan starptautiskā kājnieku mīnu tirdzniecība ir tikpat kā apsīkusi, pasaulē joprojām krājumā ir 230 līdz 245 miljoni šo mīnu. Pēc Starptautiskās kājnieku mīnu aizliegšanas kampaņas ziņām, 15 valdības un aptuveni 30 teroristu organizācijas un kaujinieku grupas joprojām lieto šos ieročus.

Monarhtauriņu posts

Smaga janvāra lietusgāze, pēc kuras iestājās sals, ir nodarījusi postu divām lielākajām monarhtauriņu kolonijām Meksikā. Kā ziņo The New York Times, zinātnieki lēš, ka ”ir gājuši bojā 74 procenti Sjerračinkvas kolonijas tauriņu un 80 procenti Rosario kolonijas tauriņu. No šīm un vēl dažām mazākām kolonijām.. ceļas visi Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas austrumu daļas monarhtauriņi.” 220 līdz 270 miljoni tauriņu nosala un nokrita no koku zariem, pārklājot zemi dažviet pat vairāk nekā 30 centimetru biezā kārtā. Lai gan sugas pastāvēšanu šis zaudējums, visticamāk, neapdraud, zinātnieki uzskata, ka sarukušā skaita dēļ tauriņu populācija ir kļuvusi neaizsargātāka pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un slimībām. Monarhtauriņi ir pazīstami ar savu krāšņo masveida migrāciju, ko tie veic ik pavasari, dodamies no Meksikas uz ziemeļiem. Tie dēj oliņas Savienoto Valstu dienvidos, un tauriņi, kas attīstās no šīm oliņām, turpina migrāciju, līdz vasarā sasniedz Kanādu.

”Precīzi, bet dzejiski”

Franču dabas žurnālā Terre sauvage teikts, ka Bībelē ir ”mazāk izdomas un vairāk faktu, nekā agrāk likās”. Dabaszinātnieki, kas strādā Izraēlā, ir atzīmējuši, ka Bībelē, kaut gan tā ir reliģiska grāmata, atrodami ”precīzi zooloģiski novērojumi”. Rakstā sacīts, ka dabaszinātniekiem ”psalmi un Salamana Pamācību grāmata ir vērtīgs informācijas avots”, un piebilsts: ”Ījaba grāmatā.. precīzi, bet dzejiski raksturota kalnu kazas atnešanās, kā arī savvaļas ēzeļu un nīlzirgu dabiskā vide”.

”Dīvainais pāris”

”Šķiet, jebkādas attiecības starp lauveni un oriksa mazuli varētu būt vienīgi īslaicīgas un mazulim liktenīgas,” rakstīts The Economist. Tomēr laikrakstā ievietotajā fotoattēlā bija redzams, kā lauvene un mazais orikss mierīgi guļ sānu pie sāna. Rakstā bija paskaidrots: ”Šo dīvaino pāri novērotāji pamanīja 21. decembrī Samburu rezervātā Kenijā, un divi dabas fotogrāfi tam sekoja un to filmēja.., līdz 6. janvārī mazuli nogalināja cits lauva.” Vai šis bija imprintinga gadījums, kad dzīvnieku mātīte, kas nesen laidusi pasaulē bērnus, pieņem par savējo kādas citas sugas mazuli? Nebija nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu šādu versiju, teikts The Economist. ”Sevišķi neparastu šo gadījumu padara apstāklis, ka oriksa māte joprojām bija dzīva un zīdīja savu atvasi un lauvene bija jauna, un, cik varēja spriest, tai mazuļi vispār vēl nebija bijuši.” Turklāt ”tieši lauvene bija tā, kas sekoja oriksam (piemēram, kad tas devās pie mātes zīst), nevis otrādi”. Raksta nobeigumā bija sacīts: ”Nav saprotams, kāpēc viņa vēlējās adoptēt radījumu, kura klātbūtnei būtu vajadzējis nospiest viņas smadzenēs pogu ar uzrakstu ”pusdienas”.”

Pamestie mīluļi

”Proporcionāli iedzīvotāju skaitam Austrālijā ir vairāk mājdzīvnieku, ko cilvēki tur savam priekam, nekā jebkur citur,” saka Hjū Vērts, kas vada biedrību, kuras mērķis ir novērst nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Taču, kā informē laikraksts The Australian, ”2000./2001. finansu gadā tika pamesti 135 000 dzīvnieku” un ”gandrīz 60 procenti no tiem tika iemidzināti”. Kāpēc tik daudzi īpašnieki pamet savus mīluļus? Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki izraugās saviem apstākļiem nepiemērotu šķirni. Vecāki, pirkdami suni saviem bērniem, bieži izdara kļūdu un nopērk darba suni — dzīvnieku, kam vajadzīga nopietna dresūra, liela fiziska slodze un pamatīgas rūpes. Diemžēl darbam domāto šķirņu suņi bieži sakož cilvēkus. The Australian par mīluļa izvēli ir sacīts: ”Nebalstiet savu pirkumu uz emocijām. Apsveriet, cik jums mājās ir vietas, kādi ir jūsu ģimenes apstākļi un materiālais stāvoklis. Nenovilciniet suņa apmācību. Jo ilgāk jūs to atliksiet, jo dziļāk dzīvniekā var iesakņoties nepaklausība. Neaizmirstiet, ka lēmumam iegādāties dzīvnieku būs ilgstošas sekas.”

Jaunās automašīnas sindroms

”Zinātnieki.. ir konstatējuši, ka jaunās automašīnās sešus mēnešus pēc tam, kad tās ir atstājušas autosalonu, un pat vēl ilgāk ir liela indīgu gāzu koncentrācija,” informē Austrālijas Zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācija (CSIRO). Jauno automašīnu salonā ieplūst tādu indīgu, cilvēkam bīstamu vielu izgarojumi kā benzols, acetons, etilbenzols, normālais heksāns, toluols un ksilola izomēri. Autobraucējiem, kas ieelpo šos izgarojumus, var parādīties galvassāpes, miegainība, grūtības koncentrēties, kā arī acu, deguna un kakla iekaisums. Kā saka Dr. Stīvs Brauns, kas vada CSIRO gaisa kvalitātes pētījumus, ”sēžot mašīnā, cilvēks var tikt pakļauts daudzkārt lielākai indīgo izgarojumu koncentrācijai, nekā Austrālijas Nacionālā veselības un medicīnisko pētījumu padome atzīst par pieļaujamu”. Lai mazinātu iespējamās briesmas, Stīvs Brauns jauno automašīnu īpašniekiem iesaka ”vismaz sešus mēnešus pēc automašīnas iegādes rūpēties, lai brauciena laikā salonā no ārienes ieplūstu pietiekami daudz gaisa”.