Pilsēta, kurā varēja izdot Bībeli

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BEĻĢIJĀ

Gandrīz pirms 500 gadiem Beļģijas pilsētā Antverpenē parādījās vieni no pirmajiem pilnajiem Bībeles izdevumiem. Kāpēc Bībeles izdevēji izvēlējās tieši šo pilsētu? Ar ko viņi riskēja, publicēdami Bībeli? Lai to uzzinātu, pievērsīsim uzmanību notikumiem, kas risinājās 16. gadsimta pirmajā pusē.

ANTVERPENE atrodas pie Šeldas upes grīvas, aptuveni 90 kilometrus no Ziemeļjūras. 16. gadsimts bija Antverpenes ”zelta laikmets”, ko raksturoja nepieredzēts ekonomisks uzplaukums. Pilsēta strauji auga un kļuva par Eiropas lielāko ostu un vienu no nedaudzajām Rietumeiropas pilsētām, kur bija vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju.

Antverpenes uzplaukums piesaistīja tirgotājus no visas Eiropas. Šis fakts, kā arī pilsētas augošā labklājība veicināja tās varas iestāžu iecietīgo nostāju, kas Antverpenei ļāva izveidoties par jaunu ideju šūpuli. Tā kā pilsētā valdīja brīva gaisotne, tajā savu darbību izvērsa daudzi grāmatiespiedēji, kas saskatīja iespēju netraucēti izdot publikācijas, ar kuru palīdzību varētu izplatīt šīs jaunās idejas. Pavisam drīz 16. gadsimta Antverpenē jau darbojās 271 grāmatu iespiedējs, izdevējs un pārdevējs. Varas pārstāvji ar lepnumu raksturoja savu pilsētu kā ”patvērumu un siltumnīcu visām mākslas un zinātnes nozarēm, visām tautām un tikumiem”.

 Tiek dedzinātas grāmatas un mūki

Starp jaunajām idejām, kas tika izplatītas iespiestā formā, bija arī Mārtiņa Lutera (1483—1546) paustās atziņas. Viņš vadīja reformāciju — reliģisku kustību, kuras gaitā izveidojās protestantisms. Jau sešus mēnešus pēc reformācijas sākuma Lutera darbi sāka parādīties Antverpenes grāmatveikalos. Katoļu baznīca, protams, bija neapmierināta. 1521. gada jūlijā tā panāca, ka Antverpenē tika publiski sadedzināts 400 tā saucamo ķecerīgo grāmatu. Divus gadus vēlāk sārtā tika dzīvi sadedzināti divi augustīniešu mūki no Antverpenes, kuri bija simpatizējuši Lutera idejām.

Bet Antverpenē bija drosmīgi grāmatiespiedēji, kurus šie uzbrukumi nespēja iebiedēt. Viņu drosmei bija liela nozīme tajā, ka Bībele kļuva pieejama vienkāršajiem cilvēkiem. Tālāk stāstīts par dažiem no šiem cilvēkiem.

No grāmatiespiedēja līdz moceklim

Adrians van Bergens nodarbojās ar grāmatu iespiešanu un tirgošanu. 1522. gadā viņu ieslēdza siekstā par tirgošanos ar luterāņu grāmatām, un neilgu laiku vēlāk viņam piesprieda cietumsodu. Bet viņš tika apžēlots un tūlīt pat atkal ķērās pie darba. Van Bergens sāka iespiest Lutera ”Jaunās Derības” daļēju tulkojumu nīderlandiešu valodā. Tas nāca klajā 1523. gadā — tikai gadu pēc tam, kad Lutera ”Jaunā Derība” bija publicēta vāciski.

Taču 1542. gadā, kad van Bergena mājās Delftā (Nīderlande) tika atrasts liels daudzums aizliegto grāmatu, viņš tika apcietināts vēlreiz. Sākumā spriedums nebija bargs — divas stundas uz ešafota ar ”dažām aizliegtajām grāmatām ap kaklu”. Bet vēlāk šis sods tika mainīts ar nāves spriedumu, un drosmīgajam grāmatiespiedējam ar zobenu nocirta galvu.

Piezīme, kas grāmatizdevējam maksāja dzīvību

Tajā laikā visaktīvāk ar Bībeles izdošanu nīderlandiešu valodā nodarbojās Jakobs van Līsvelts, kas publicēja pavisam 18 šādus izdevumus. 1526. gadā viņš izdeva visu nīderlandiešu Bībeli. Šis Bībeles izdevums parādījās četrus gadus pirms pirmā pilnā Bībeles izdevuma franču valodā un deviņus gadus pirms šāda izdevuma angļu valodā. Van Līsvelta izdotās Bībeles teksts lielākoties balstījās uz Lutera vēl nepabeigto Bībeles tulkojumu vācu valodā.

Pēdējā van Līsvelta iespiestajā Bībeles nīderlandiešu valodas izdevumā, kas nāca klajā 1542. gadā, bija atrodamas ksilogrāfijas un jaunas piezīmes lappušu malās. Piemēram, pie Mateja evaņģēlija 4. nodaļas 3. panta ksilogrāfijā bija attēlots Velns, kas izskatījās pēc bārdaina mūka ar rožukroni un āža kājām. Taču īpaši katoļu baznīcu saniknoja lappušu malās lasāmās piezīmes. Vienā no šīm piezīmēm bija teikts: ”Glābšana nāk tikai caur Jēzu Kristu,” — un uz tās pamata van Līsveltu notiesāja  uz nāvi. Lai gan van Līsvelts aizstāvoties minēja, ka Bībeles izdevums ir saņēmis garīdznieku sankciju cum gratia et privilegio, 1545. gadā viņam Antverpenē nocirta galvu.

Sākumā atļauja, pēc tam — aizliegums

Tikmēr Francijā pazīstamais katoļu humānists Žaks Lefevrs d’Etapls tulkoja Bībeli no latīņu valodas franču valodā, izmantodams arī oriģinālo grieķu tekstu. D’Etapls vēlējās padarīt Bībeli pieejamu vienkāršajiem cilvēkiem. Viņš rakstīja: ”Nāk laiks, kad Kristus tiks sludināts tīrā veidā, bez cilvēku izdomātām tradīcijām, kaut arī pagaidām šāds laiks vēl nav pienācis.” 1523. gadā d’Etapls Parīzē publicēja ”Jaunās Derības” tulkojumu franču valodā. Autoritatīvās Sorbonnas universitātes teologi kritizēja šo tulkojumu, jo tas bija veikts tautas valodā. Nikno uzbrukumu dēļ d’Etapls bēga no Parīzes un devās uz Strasbūru, kas atradās Francijas ziemeļaustrumos.

Tā kā d’Etapls bija sastapies ar spēcīgu pretestību, Francijas grāmatizdevēji vairs neuzdrīkstējās iespiest Bībeli franču valodā. D’Etaplam bija jāatrod vieta, kur varētu izdot viņa tulkojumu, un viņš, gluži loģiski, izvēlējās Antverpeni. D’Etapla Bībeles tulkojumu 1530. gadā Antverpenē publicēja Mertens de Keizers, un tas bija pirmais vienā grāmatā izdotais Bībeles tulkojums franču valodā. Interesanti, ka de Keizers šo tulkojumu laida klajā ar Beļģijas vecākās universitātes, katoliskās Lēvenas universitātes, atļauju un ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V atļauju. Bet tik un tā 1546. gadā d’Etapla tulkojums tika iekļauts katoļiem aizliegto grāmatu sarakstā.

”Bīskaps dabūja grāmatas.., bet Tindals — naudu”

Tajā pašā laikā Anglijā ordinēts garīdznieks Viljams Tindals centās iegūt atļauju Bībeles tulkošanai angliski, bet saņēma Londonas bīskapa Katberta Tenstela atteikumu. Sapratis, ka pārtulkot Bībeli Anglijā neizdosies, Tindals devās uz Vāciju, un 1526. gada februārī pirmo reizi angļu valodā tika izdota ”Jaunā Derība” pilnā apjomā. Pēc nepilna mēneša pirmie šī tulkojuma eksemplāri jau bija nonākuši Anglijā.

Taču bīskaps Tenstels bija apņēmies nepieļaut, ka Bībele nonāktu vienkāršo ļaužu rokās, un lika sadedzināt visus Tindala tulkojuma eksemplārus, ko izdevās atrast. Bet, lai kā bīskaps centās, tulkojums joprojām gāja no rokas rokā. Tad bīskaps vienojās ar tirgotāju Pakingtonu, ka tas iepirks visus Tindala Bībeles tulkojuma eksemplārus, pirms tie ir nosūtīti uz Angliju. Tindals pieņēma šo piedāvājumu un izmantoja iegūto naudu, lai uzlabotu savu tulkojumu un iespiestu revidētu izdevumu. ”Tā nu darījums bija noslēgts,” stāstīts kādā tā laika hronikā.  ”Bīskaps dabūja grāmatas, Pakingtons — pateicību, bet Tindals — naudu.” Tā Londonas bīskaps, pats to nenojauzdams, finansēja Tindala Bībeles tulkošanas darbu.

Tindals un Antverpene

Bet pat pēc tam, kad visi tulkojuma eksemplāri bija nopirkti un sadedzināti, Tindala ”Jaunā Derība” vēl aizvien tika ievesta Anglijā. Kā tas bija iespējams? Divi bezbailīgi Antverpenes grāmatizdevēji, Hanss un Kristofers van Ruremondi, bija slepeni laiduši klajā vairākus Tindala ”Jaunās Derības” izdevumus. Kaut arī tajos bija daudz iespiedkļūdu, cilvēki Anglijā ļoti labprāt tos iegādājās.

Taču 1528. gadā Hanss van Ruremonds Londonā tika ieslodzīts cietumā par to, ka bija iespiedis 1500 Tindala ”Jaunās Derības” eksemplāru un 500 eksemplāru ievedis Anglijā. Domājams, kādā no Anglijas cietumiem viņš arī nomira. 1531. gadā Anglijā par ”Jaunās Derības” pārdošanu tika apcietināts Hansa brālis Kristofers, kurš acīmredzot arī nomira ieslodzījumā.

Antverpenē tiek izdots izcils Tindala darbs

No 1529. līdz 1535. gadam Tindals lielākoties uzturējās Antverpenē, kur apstākļi bija darbam labvēlīgāki. Tur 1530. gadā Mertens de Keizers izdeva Tindala pārtulkoto Pentateihu, kurā pirmo reizi angļu valodā bija lasāms Jehovas vārds.

1535. gada maijā Antverpenē Tindals tika apcietināts. Kamēr viņš atradās cietumā, viens no viņa skolniekiem, Mailss Kaverdeils, pabeidza Tindala iesākto Ebreju rakstu tulkojumu. 1536. gada 6. oktobrī Vilvordē (Beļģija) Tindals tika piesiets pie staba un nožņaugts, un viņa ķermenis tika sadedzināts. Tindala pēdējie vārdi bija: ”Kungs, atdari Anglijas karaļa acis!”

Tindala paveiktā darba ietekme

Pēc Tindala sodīšanas nebija pagājis ilgs laiks, kad Anglijas karalis Henrijs VIII deva rīkojumu lasīt baznīcās Bībeli. Tika izmantots tulkojums, ko bija publicējis Matiass Kroms, vēl viens Antverpenes grāmatizdevējs. Šis izdevums ir pazīstams kā Metjū Bībele (pēc Tomasa Metjū * vārda), un tajā izmantots galvenokārt Tindala tulkojums. Situācija bija paradoksāla: bīskapi izmantoja tulkojumu, ko viņi pirms vairākiem gadiem bija dedzinājuši, — tulkojumu, kura dēļ Tindals bija sodīts ar nāvi.

Daudz kas no Tindala tulkojuma ir pārņemts populārajā angļu valodas Bībeles izdevumā King James Version. Daudzi šajā tulkojumā lietotie izteicieni, kas ir spēcīgi ietekmējuši angļu valodu, ir Tindala ieviesti un pirmo reizi publicēti Antverpenē. Pēc profesora G. Latrē domām, Tindala ietekme uz angļu valodu ir vēl lielāka nekā Šekspīra ietekme.

16. gadsimta otrajā pusē Antverpene zaudēja savu reliģiskās iecietības gaisotni un pārstāja būt par vietu, kas piemērota Bībeles izdošanai. Šādas pārmaiņas notika galvenokārt katoļu baznīcas organizēto vajāšanu dēļ — bija sākusies kontrreformācijas kustība. Tomēr Antverpenes grāmatizdevēju drosme un pašaizliedzība Bībeles izdošanā lielā mērā ir sekmējusi to, ka mūsdienās Dieva Raksti ir pieejami lasītājiem visā pasaulē.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 19. lpp.]

Augšā: iespiedburtu salikšana ar rokām; Mārtiņš Luters tulko Bībeli; sena Antverpenes karte

[Attēls 20. lpp.]

Jakoba van Līsvelta grāmatu tirgotava

[Attēli 21. lpp.]

Žaks Lefevrs d’Etapls un 1530. gadā Antverpenē iespiestā Bībeles izdevuma titullapa

[Attēls 21. lpp.]

Angļu valodas Bībeles izdevuma publiska sadedzināšana Londonā

[Attēli 22. lpp.]

Viljams Tindals, lappuse no viņa Bībeles tulkojuma un Mailss Kaverdeils

[Norādes par attēlu autortiesībām 20. lpp.]

19. lappuse: burtlicis: Printer’s Ornaments/by Carol Belanger Grafton/Dover Publications, Inc.; Luters: From the book Bildersaal deutscher Geschichte; karte: By courtesy of Museum Plantin-Moretus/Stedelijk Prentenkabinet Antwerpen; 21. lappuse: portrets: From the book Histoire de la Bible en France; Bībeles lappuse: © Cliché Bibliothèque nationale de France, Paris; Bībeles sadedzināšana: From the book The Parallel Bible, The Holy Bible, 1885; 22. lappuse: Tindals: From the book The Evolution of the English Bible; Kaverdeils: From the book Our English Bible: Its Translations and Translators