Skaitļu valdzinājums

PAMĒĢINIET iedomāties, kāda būtu pasaule bez skaitļiem. Nebūtu naudas. Pastāvētu tikai tieša maiņas tirdzniecība. Un kā būtu ar sportu? Ja nebūtu skaitļu, mēs nevarētu saskaitīt iegūtos punktus un pat nevarētu saprast, cik spēlētāju jāiekļauj komandā.

Kaut gan skaitļus parasti izmanto praktiskiem nolūkiem, tie arī paši par sevi ir saistījuši cilvēku prātus. Tam par iemeslu ir skaitļu abstraktums. Skaitļi nav nekas taustāms, sajūtams vai redzams. Piemēram, ābolam ir noteikta krāsa, struktūra, svars, forma, smarža un garša. Šīs īpašības palīdz noteikt, vai konkrētais objekts tiešām ir ābols, citrons, bumba vai kaut kas cits. Turpretī skaitli šādi pārbaudīt nevar. Piemēram, kādam septiņu lietu komplektam, iespējams, nav nekā kopīga ar citu septiņu lietu komplektu kā vienīgi tas, ka komplekts sastāv no septiņām lietām. Tātad, lai saprastu skaitļu nozīmi, piemēram, lai atšķirtu seši no septiņi, ir jāliek lietā abstraktā domāšana. Tāpēc skaitļi piesaista cilvēku uzmanību paši par sevi.

No Pitagora līdz pseidozinātnei

Senajās kultūrās skaitļiem tika piešķirta liela nozīme. Sengrieķu filozofs un matemātiķis Pitagors, kas dzīvoja 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, apgalvoja, ka visu var izteikt skaitļos. Pitagors un viņa sekotāji uzskatīja Visumu par kārtības un harmonijas paraugu. Vai tāpēc nevarētu būt, ka visai materiālajai pasaulei ir raksturīgas matemātiskas likumsakarības?

Kopš Pitagora dienām skaitļu interpretācija ir likta lietā, lai pareģotu nākotni un skaidrotu  sapņus, kā arī lai kaut ko labāk atcerētos. Skaitļi ir aizrāvuši gan grieķus, gan musulmaņus, gan arī kristīgo baznīcu pārstāvjus. Jūdu kabalisti izmantoja numeroloģijas sistēmu ģematriju (viņi piešķīra skaitlisku nozīmi katram no 22 ebreju alfabēta burtiem) un apgalvoja, ka ir atraduši apslēptas vēstis Ebreju rakstos.

Mūsdienu numeroloģija daudz neatšķiras no tā, kāda tā bija agrāk. Bieži par izejas punktu kļūst cilvēka vārds un dzimšanas datums. Katram vārda burtam tiek piešķirta skaitliska vērtība. Summējot šādi iegūtos skaitļus un skaitļus, kas veido dzimšanas datumu, numerologs iegūst katra cilvēka nozīmīgos skaitļus. Šiem skaitļiem tiek piedēvēta īpaša nozīme, un izveidojas pilnīgs personas — arī rakstura, neapzinātu vēlmju un likteņa — apraksts.

Patiesais numeroloģijas pievilcības noslēpums, iespējams, slēpjas šķietamajā analīzes precizitātē. ”Daudzi cilvēki sāk uzticēties numeroloģijai, kad atklāj, cik precīzi skaitlis atbilst cilvēka personībai,” raksta Edvards Albertsons savā grāmatā Prophecy for the Millions (Pravietojums miljoniem). Tomēr numeroloģija tiek dēvēta arī par pseidozinātni. Kāpēc? Vai ir pamats neuzticēties numeroloģijai?

[Papildmateriāls/Attēli 5. lpp.]

SLEPENA INFORMĀCIJA BĪBELĒ?

Savā grāmatā The Bible Code (Kodēta informācija Bībelē) žurnālists Maikls Drosnins raksta, ka ar datortehnoloģijas palīdzību ir atradis Ebreju rakstos slepenas vēstis. Saskaņā ar viņa teikto, gadu pirms Izraēlas premjerministra Rabīna slepkavības viņš ”kodētajā ziņojumā” esot ieraudzījis Ichāka Rabīna vārdu kopā ar teikumu ”slepkava, kas noslepkavos”.

Kā jau varēja paredzēt, grāmata The Bible Code izraisīja plašas diskusijas. Piemēram, matemātiķis un fiziķis Deivs Tomass pierādīja, ka ar datortehnoloģijas palīdzību ir iespējams atrast šķietami šifrētus ziņojumus jebkurā tekstā. Analizējot paša Drosnina rakstīto, Deivs Tomass uzgāja vārdus ”kods”, ”muļķīgs” un ”mānīšanās”. ”Apslēptus ziņojumus var atrast jebkur,” norāda D. Tomass, ”ja vien jūs esat gatavs veltīt laiku un spēkus, lai pārbaudītu visas iespējamās kombinācijas.”

Tā kā ar datoru ir iespējams pārbaudīt neierobežotu pieņēmumu skaitu, parasti parādās arī tādas burtu kombinācijas, ko var uzskatīt par pareģojumu. Bet tā ir tikai sakritība, un tas nepierāda, ka Bībeles tekstā tiešām būtu ietverta slepena informācija. *

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Pitagors apgalvoja, ka visu var izteikt skaitļos

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy National Library of Medicine