Evripa šauruma noslēpumainie paisumi un bēgumi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA GRIEĶIJĀ

GRIEĶIJAS austrumos, netālu no Halkīdas pilsētas, ir jūras šaurums, kas atdala kontinentu no Eibojas salas. Evripa šaurums ir astoņus kilometrus garš, un tā platums vietām pārsniedz pusotru kilometru, bet vietām ir tikai 40 metri. Seklākajā vietā ūdens ir tikai sešus metrus dziļš. Šauruma nosaukums ir ļoti piemērots, jo tas nozīmē ’ātrā straume’ un straumes ātrums šaurumā bieži sasniedz gandrīz 20 kilometrus stundā. Taču ir dienas, kad notiek kaut kas dīvains: ūdens pavisam lēni plūst te vienā, te otrā virzienā vai pat vispār pārstāj plūst! Daudzi cilvēki, kas ierodas Halkīdā, dodas uz nelielo tiltu, kas ir uzbūvēts pāri jūras šaurumam, lai vērotu šo neparasto dabas parādību.

Paisumu un bēgumu izraisa Saules un Mēness iedarbība uz Zemes jūrām. Tāpēc ūdens līmenis jūrā ceļas un krīt atkarībā no tā, kāds ir Zemes stāvoklis attiecībā pret Sauli un Mēnesi. Jauna Mēness fāzē gan Saule, gan Mēness ir vienā un tajā pašā Zemes pusē, bet pilnmēness fāzē tie ir pretējās pusēs. Abos gadījumos Saules un Mēness mijiedarbības dēļ rodas paisums.

Evripa šaurumā parasti apmēram 24 stundu laikā ir vērojami divi paisumi un divi bēgumi. 6 stundas un 13 minūtes ūdens plūst vienā virzienā, tad uz īsu brīdi apstājas un pēc tam sāk plūst pretējā virzienā. Tā tas turpinās 23 vai 24 lunārā mēneša dienas. Taču mēneša pēdējās četrās vai piecās dienās sāk risināties neparasti notikumi. Ir dienas, kad ūdens plūsma ne reizi nemaina virzienu, bet ir arī tādas dienas, kad tecējuma virziens mainās pat 14 reižu!

Mēģinājumi izskaidrot fenomenu

Evripa šauruma fenomens jau gadu tūkstošiem ir mulsinājis novērotājus. Pazīstams nostāsts vēstī, ka Aristotelis, kas dzīvoja ceturtajā gadsimtā p.m.ē., esot ielēcis šajā jūras šaurumā un noslīcis, būdams izmisumā par to, ka nav varējis  atminēt paisuma un bēguma noslēpumu. Patiesībā Aristotelis nevis noslīcinājās, bet mēģināja izskaidrot neparastās paisuma un bēguma maiņas. Savā darbā Meteorologica viņš rakstīja: ”Šķiet, ka jūra plūst caur šauro spraugu apkārtējās zemes dēļ. Ūdens ieplūst no mazākās ūdenstilpes lielākajā zemes svārstību dēļ.” Aristotelis maldīgi domāja, ka jūras viļņu ietekmē un apkārtnē bieži notiekošo zemestrīču dēļ zeme mēdz šūpoties. Apmēram simt gadu vēlāk grieķu astronoms Eratostens pamanīja, ka ”abās [šauruma] pusēs jūrā ir atšķirīgs ūdens līmenis”. Viņš uzskatīja, ka ūdens tecējuma izmaiņas ir saistītas ar to, ka abi šauruma krasti ir dažāda augstuma.

Pat mūsdienās pilnīgas skaidrības par neregulārajiem paisumiem un bēgumiem Evripa šaurumā nav. Bet, šķiet, ir skaidrs, ka pastāvīgā straume rodas ūdens līmeņu atšķirības dēļ abos šauruma galos. Ūdens, kas atrodas augstāk, tiecas plūst uz zemāko vietu. Starpība starp ūdens līmeni vienā un otrā pusē var būt pat 40 centimetri, un to var redzēt no tilta Halkīdā.

Ar ko ir izskaidrojama atšķirība?

Kā var izskaidrot ūdens līmeņu atšķirību? Paisuma atnestais ūdens no Vidusjūras austrumiem, sasniedzis Eibojas salu, sadalās divās plūsmās. Rietumu atzars ieplūst Evripa šauruma dienvidu galā, bet austrumu atzars vispirms plūst apkārt visai salai un tikai tad nonāk šaurumā no ziemeļiem. Otrais ceļš ir garāks, un pa to ūdens masas nokļūst Evripa šaurumā apmēram stundu un 15 minūtes vēlāk. Tāpēc ūdens līmenis un līdz ar to arī ūdens spiediens vienā šauruma galā var būt krietni lielāks nekā otrā. Papildu spiediens pastiprina parasto paisuma ūdens plūsmu Evripa šaurumā.

Bet kā lai izskaidro neregulārās ūdens plūsmas pārmaiņas? Mēness pirmajā un pēdējā fāzē Saules gravitācijas spēks pretdarbojas Mēness gravitācijas spēkam, nevis pastiprina to. Kad Mēness rada bēgumu, Saule tiecas radīt paisumu. Šādās reizēs atšķirība starp ūdens līmeni šauruma ziemeļu un dienvidu galā ir mazāka, un līdz ar to straume ir vājāka. Dažreiz, pūšot vējam, straume tiek pilnīgi neitralizēta un ūdens pārstāj plūst pavisam.

Protams, par ūdens plūsmas intriģējošajām, noslēpumainajām pārmaiņām varētu stāstīt vēl daudz. Ja jūs kādreiz būsiet Grieķijā, atbrauciet uz Eiboju un apskatiet paši aizraujošo dabas fenomenu — paisumu un bēgumu Evripa šaurumā!

[Kartes 12., 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

VIDUSJŪRA

EGEJAS JŪRA

EIBOJA

Halkīda

Evripa šaurums

GRIEĶIJA

ATĒNAS

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 13. lpp.]

Evripa šauruma fotouzņēmums (skats no augšas)