Kas notiek pasaulē

Mākslīgās acis

”Lai veiktu pētījumus uz Marsa, NASA ir iegādājusies Austrālijas zinātnieku izstrādātās mākslīgās acis,” ziņo laikraksts The Australian. Zinātnieki no Austrālijas Nacionālās universitātes šos mākslīgos sensorus ir izgatavojuši pēc siseņu acu parauga. Rakstā bija teikts, ka ”šīs universitātes mākslīgās redzes laboratorijā gadiem ilgi tika pētīts, kā siseņiem, bitēm un spārēm redze ļauj kontrolēt lidojumu. Zinātnieki ir noskaidrojuši, kādas likumsakarības nosaka kukaiņu lidojumu, un izstrādājuši atbilstošus matemātiskus algoritmus.” NASA plāno pievienot šādas mākslīgās siseņa acis pie sīciņas kosmiskās zondes, kas, ”izvairoties no jebkādām sadursmēm, varēs zibenīgā ātrumā lidot tieši virs Marsa nelīdzenās virsmas gluži kā kukainis”. Ja šī iecere īstenosies, ar šādas zondes palīdzību varēs ”izpētīt Saules sistēmas lielākā kanjona, Marinera ielejas, stratifikāciju, lai mēģinātu izdibināt sarkanās planētas ģeoloģisko vēsturi. Šī kanjona kopgarums ir 4000 kilometri, bet dziļums sasniedz 7 kilometrus.”

 Zobenvaļi pāri izvēlas pēc ”dialekta”

Kanādas laikrakstā Vancouver Sun bija uzdots jautājums: ”Kā zobenvaļiem, kas visu dzīvi pavada vienos un tajos pašos nelielajos baros, izdodas izvairīties no tuvradniecīgas krustošanās?” Turpat laikrakstā bija paskaidrots: ”Balstoties uz septiņus gadus ilgiem ģenētiskiem pētījumiem un izpētot 340 Britu Kolumbijas un Aļaskas zobenvaļu DNS paraugus, Vancouver Aquarium vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Lanss Barits-Lenards konstatēja, ka mātītes pārojas vienīgi ar tēviņiem no citiem bariem,” tomēr tās neizvēlas vaļus ārpus vietējās populācijas, ko veido vairāku baru grupa. ”Nekas neliecina, ka pārošanās notiktu tuvu radinieku starpā,” saka Barits-Lenards. ”Gandrīz visi pārošanās gadījumi notiek starp dažādu baru zobenvaļiem, kas saziņai izmanto atšķirīgu ”dialektu”.” Rakstā bija piebilsts, ka ”zobenvaļi par savu pāri izraugās pēc iespējas tālāku radinieku, un šādas izvēles pamatā varētu būt tas, ka vaļi ieklausās citu vaļu izdotajās skaņās jeb ”dialektos” un tā atrod vali, kura ”dialekts” vismazāk līdzinās pašu ”dialektam”.

Baltās haizivs izsekošana

”Ar satelīta palīdzību tika izsekotas lielākās plēsīgās zivis, baltās haizivis, un tika atklāts, ka tās okeānā veic tūkstošiem kilometru garus ceļojumus,” ziņo Londonas laikraksts The Daily Telegraph. Šis atklājums, par kuru bija stāstīts žurnālā Nature, ir mainījis līdzšinējos priekšstatus par baltajām haizivīm. Kaut gan baltās haizivis ir sastopamas visā pasaulē, tika uzskatīts, ka tās uzturas tikai piekrastē, medīdamas roņus un jūras lauvas, un nekad nepeld tālu prom no savas dzimtās puses. Taču nesen zinātnieki pie Kalifornijas iezīmēja četrus balto haizivju tēviņus un divas mātītes, un viņi atklāja, ka viena no šīm zivīm aizpeldēja līdz pat Havaju salām, kas atrodas 3700 kilometru attālumā no Kalifornijas. Tas nozīmē, ka haizivij dienā bija jāmēro vismaz 70 kilometri. Kaut gan piekrastes tuvumā baltās haizivis reti nirst dziļāk par 30 metriem, šajā pētījumā noskaidrojās, ka atklātā okeānā tās dažkārt nirst ārkārtīgi dziļi.

Ekonomisko grūtību dēļ pārpildītas klīnikas

Kā bija ziņots laikrakstā Clarín, Argentīnā strauja valūtas kursa krišanās ir radījusi ekonomiskas grūtības un līdz ar to neskaitāmi argentīnieši, kuriem stress ir izraisījis veselības problēmas, ir stāvgrūdām pārpildījuši klīnikas. Pacientu vidū ir cilvēki, kas cieš no ”galvassāpēm, paaugstināta asinsspiediena, dažādām čūlām, gastrīta, bezmiega un trauksmes sajūtas”. Daži cilvēki zaudē samaņu ”bez jebkāda neiroloģiska iemesla”, stāsta kāds mediķis. Kādā klīnikā pacientu skaits, kuri griezās pie ārsta tādu iemeslu dēļ kā stress, depresija un bailes, dažu dienu laikā pieauga par 300 procentiem. Cilvēku pūļi uzgaidāmajās telpās vēl nav viss, ar ko jātiek galā ārstiem un medmāsām, — viņiem jāsastopas arī ar dusmīgiem pacientiem, kas finansiālās krīzes ietekmē nevalda pār sevi. Daži pacienti pat ir uzbrukuši ārstiem un medmāsām. Kādai medmāsai, piemēram, tika sists pa galvu.

Visātrākie ”amerikāņu kalniņi”

”Fudzikjū augstienes atrakciju parkā ir uzstādīti pasaulē ātrākie ”amerikāņu kalniņi”,” bija ziņots Japānas laikrakstā IHT Asahi Shimbun. ”Nepilnās divās sekundēs pēc starta sasniegt ātrumu 172 kilometri (106 jūdzes) stundā — tā nav izprieca bailīgajiem! Līdzīgi iespaidi rastos, startējot raķetē. Braucēji var izjust tik spēcīgu paātrinājuma radītu pārslodzi, kādu parasti izjūt iznīcinātāju piloti.” Projekta vadītājs Hīts Robertsons, kas pārstāv kompāniju, kura ir uzbūvējusi šos ”amerikāņu kalniņus”, stāstīja: ”Paceļoties lidmašīnai, uz pilotu iedarbojas tāda paātrinājuma radīta pārslodze, ka pilots izjūt sava ķermeņa svaru pieaugam 2,5 reizes. Savukārt šeit braucēja svars palielinās 3,6 reizes.” Vagoniņiem, kas brauc pa šiem kalniņiem, ir ”riteņi, kas atgādina nelielas lidmašīnas riteņus”, un šie vagoniņi ir aprīkoti ar trīs kompresoriem, kuru jauda ir 50 000 zirgspēku, — to ”var pielīdzināt nelielas raķetes” jaudai.

Smēķēšanas izraisītas sirds slimības Indijā

”[Indijas] ievērojamākie kardiologi ir izteikušies, ka aizvien biežāk ir sastopamas vainagartēriju slimības,” bija stāstīts Mumbai Newsline. ”Džaslokas slimnīcas kardioloģijas nodaļas vadītājs Dr. Ašvins Mehta atzīmē, ka Indijas iedzīvotājiem ir iedzimta nosliece uz sirds slimībām.” Īpašas bažas rada fakts, ka arvien jaunākiem cilvēkiem veidojas ”sirds slimības, jo pieaug smēķētāju skaits”. Pēc Bombejas slimnīcas kardiologa Dr. P. L. Tivari domām, ja vien netiks veikti radikāli pasākumi, kādu dienu Indija ierindosies pirmajā vietā pasaulē sirds slimnieku skaita ziņā. Kaimiņvalstī Bangladešā smēķē vairāk nekā 70 procenti vīriešu vecumā no 35 līdz 49 gadiem, bija teikts The Times of India, un ”ir novērots, ka, samazinoties ienākumiem, pieaug smēķētāju skaits”. Caurmērā katrs smēķētājs ”iztērē cigaretēm naudas summu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo summu, kuru viens iedzīvotājs izdod par drēbēm, mājvietu, veselību un izglītību kopā”. Tiek lēsts, ka 10,5 miljoni nepietiekami paēdušu cilvēku šajā nabadzīgajā valstī varētu saņemt pietiekamu uzturu, ja vien nauda, kas tiek tērēta cigaretēm, tiktu izmantota pārtikas iegādei.

Augstceltnes joprojām ir pieprasītas

”Pasaules tirdzniecības centra torņu sabrukšana satricināja arhitektus un inženierus, liekot viņiem nonākt pie jaunām, biedējošām atziņām,” atzīmē U.S.News and World Report. ”Par spīti sākotnējai piesardzībai, pieprasījums pēc augstceltnēm acīmredzot tomēr neizsīks.” Viens no iemesliem ir tas, ka dažās vietās ir maz apbūvējamas zemes un tā ir ļoti dārga. Turklāt pilsētnieki vēlas, lai viņi varētu lepoties ar savām pilsētām. Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta Arhitektūras un plānošanas fakultātes dekāns Viljams Mičels izteicās, ka debesskrāpjus būvē, ”lai padarītu kādu vietu slavenu, sekotu modernajām tendencēm utt.”. Tomēr arhitekti apspriež, kā celt drošākas ēkas. Lai nodrošinātos pret uzbrukumiem, ēkas varētu padarīt izturīgākas, ja tām būtu sprādzienizturīgas sienas un logi, bet tā ēkas kļūtu smagākas un izmaksātu pārāk dārgi. Ķīnā celtniecības noteikumos ir prasīts, lai ik pa 15 stāviem ēkās tiktu izveidots atklāts, tukšs stāvs, kas domāts patvērumam ārkārtas gadījumos. Citās vietās saskaņā ar celtniecības noteikumiem ēkās līdz pašai augšai ir jāierīko īpašs ugunsdzēsēju lifts, kā arī kāpnes, kurās tiktu uzturēts tāds gaisa spiediens, kas neļautu tajās ieplūst dūmiem. Jau tagad speciālisti, kas projektē Šanhajas Starptautisko finansu centru, kurš varētu kļūt par pasaules augstāko celtni, strādājot pie šī projekta, sevišķu uzmanību veltī drošības apsvērumiem.

Apkārtējie trokšņi un dzirdes traucējumi

Pēc poļu nedēļas laikraksta Polityka ziņām, ”Polijā piektajai daļai skolas vecuma bērnu un trešajai daļai pieaugušo ir vērojami dzirdes traucējumi”. Kā liecina pētījumi, visvairāk problēmu izraisa transporta līdzekļu radītais troksnis, skaļi uzgrieztas audio un videoiekārtas, kā arī trokšņainas mājsaimniecības ierīces. Kādā ziņojumā par vides stāvokli bija teikts, ka Varšavā, satiksmei kļūstot dzīvākai, trokšņa līmenis vienā no tās galvenajām ielām ir sasniedzis 100 decibelus. Tikpat lielu intensitāti skaņa sasniedz, spēļu laikā klaigājot bērniem. Diskotēkās skaņas pastiprināšanas aparatūras radītā skaņa var sasniegt 120 decibelus — tikai pavisam nedaudz stiprāka skaņa, kas svārstās no 130 līdz 140 decibeliem, jau izraisa sāpju sajūtu. Speciālistu vārdiem runājot, tieši šo skaļo trokšņu dēļ veidojas dzirdes traucējumi. Profesors Henriks Skaržiņskis, otorinolaringologs no Dzirdes fizioloģijas un patoloģijas institūta, atzīmē: ”Dzirdes traucējumi izraisa nopietnas sociālas problēmas. Cilvēki, kas cieš no šādiem traucējumiem, ir vieglāk aizkaitināmi, viņiem ir grūti mācīties [un] ir vairāk jāpūlas, lai apgūtu kādu svešvalodu.”