Klusais uzbrukums. Cik reālas ir briesmas?

APZINĀTA slimību izplatīšana pretinieku vidū kara laikā nav nekas jauns. Austrumeiropā 14. gadsimtā, kad bija aplenkta kāda pilsēta, pār tās mūriem ar katapultām tika mesti iekšā mēra upuru līķi. Četrus gadsimtus vēlāk, kad Ziemeļamerikā risinājās Septiņgadu karš, britu virsnieki miera sarunu laikā indiāņiem uzdāvināja baku slimnieku segas. Izcēlās epidēmija, kas veicināja indiāņu padošanos. Taču tikai 19. gadsimta beigās tika atklāts, ka infekcijas slimības izraisa mikrobi. Šīs zināšanas radīja jaunas un briesmīgas iespējas pārvērst slimības par ieročiem.

Protams, pateicoties sasniegumiem medicīnā un citās zinātnes nozarēs, ir izstrādātas zāles un vakcīnas, kas ļoti sekmīgi tiek lietotas slimību ārstēšanā un profilaksē. Bet, par spīti šiem sasniegumiem, infekcijas slimības joprojām apdraud cilvēci — ik gadus ar tām mirst vairāk nekā 17 miljoni cilvēku, tas ir, apmēram 50 000 dienā. Turklāt pastāv kāds paradokss — kamēr daļa izcilāko cilvēces prātu veltī savu dzīvi slimību apkarošanai, atrodas citi, kas ar tādu pašu apņēmību un prasmi pūlas panākt, lai saslimtu pēc iespējas vairāk cilvēku.

Centieni aizliegt bioloģiskos ieročus

Vairāk nekā 25 gadus ASV, Padomju Savienība un dažas citas valstis izstrādāja bioloģiskos ieročus, bet 1972. gadā valstis vienojās par šo ieroču aizliegšanu. Tomēr dažas turpināja tos slepeni izstrādāt un uzkrāt — bīstamo slimību ierosinātāji un iekārtas to izplatīšanai tika uzkrātas milzīgā daudzumā.

Kas pamudināja pieņemt oficiālu bioloģisko ieroču aizliegumu? 70. gadu sākumā tika uzskatīts, ka bioloģiskie ieroči, kaut arī tie var izraisīt lielus pretinieka dzīvā spēka zaudējumus, kaujas laukā nav pārāk efektīvi. Viens iemesls ir tas, ka to iedarbība nav tūlītēja un slimības simptomi parādās tikai pēc kāda laika. Vēl viens iemesls ir tas, ka šo ieroču efektivitāte ir atkarīga no vēja virziena un  citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Turklāt valstis saprata, ka gadījumā, ja kāda valsts uzbruks citai ar bioloģiskajiem ieročiem, otra acīmredzot atriebsies, ķeroties pie sava bioloģisko ieroču arsenāla vai arī kodolieročiem. Daudzi arī uzskatīja par neētisku dzīvu organismu izmantošanu citu cilvēku sakropļošanai un nogalināšanai.

Taču neviens no šiem iemesliem, liekas, nav par šķērsli naida pārņemtiem cilvēkiem, kas ir gatavi pārkāpt vispārpieņemtās morāles normas. Tiem, kas vēlas slepkavot, bioloģiskie ieroči šķiet ļoti labs variants. Bioloģiskos ieročus var izstrādāt un izmantot slepeni. Uzbrucējs var palikt nezināms, un, pat ja ir zināms, kas īstenojis uzbrukumu, nav viegli dot atbildes triecienu teroristu tīklam, kam ir atbalsta punkti daudzās valstīs. Turklāt jau panika vien, ko radītu neredzams, lēns un nāvējošs uzbrukums, destabilizētu sabiedrību. Bet, izplatot augu vai dzīvnieku slimības, var izraisīt pārtikas trūkumu un ekonomikas krīzi.

Bioloģiskie ieroči vilina teroristus arī tāpēc, ka tos ražot ir lēti. Reiz tika aprēķināts, cik izmaksātu dažādu ieroču lietošana, lai nogalinātu neaizsargātus civiliedzīvotājus viena kvadrātkilometra platībā. Atklājās, ka parasto ieroču lietošana izmaksātu 2000 dolāru, kodolieroču — 800 dolāru, neiroparalītisko gāzu — 600 dolāru, bet bioloģisko ieroču lietošana šādam nolūkam izmaksātu tikai 1 dolāru.

Tehniskās grūtības

Kā vēstī masu saziņas līdzekļi, daži teroristu grupējumi ir mēģinājuši izstrādāt bioloģiskos ieročus. Tomēr pastāv milzīga atšķirība starp šādiem mēģinājumiem un sekmīgu uzbrukumu.

Lai sasniegtu iecerēto, teroristam vai teroristu organizācijai ir jāpārvar lielas tehniskas grūtības. Pirmkārt, teroristiem ir jāiegūst pietiekami bīstams patogēno mikroorganismu paveids. Otrkārt, viņiem jāprot pareizi un droši glabāt patogēnos mikroorganismus un ar tiem rīkoties. Treškārt, viņiem jāmāk tos pavairot. Pavisam niecīgs mikroorganismu daudzums, ja tie nonāk tieši mērķī, var iznīcināt veselu labības lauku, mājlopu ganāmpulku vai veselas pilsētas iedzīvotājus. Taču ārpus laboratorijas slimību ierosinātāji ātri iet bojā. Tā kā līdz mērķim nonāktu tikai niecīga daļiņa no izplatītā, milzīgam uzbrukumam būtu vajadzīgs liels daudzums patogēno mikroorganismu.

Pastāv arī citas grūtības. Patogēnie mikroorganismi plānotajā izplatīšanas vietā būtu jānogādā tā, lai tie nezaudētu dzīvotspēju. Turklāt teroristiem ir jāzina, kā tos izplatīt. Tas nozīmē, ka mikroorganismi jānogādā mērķī tā, lai daļiņas būtu vajadzīgajā lielumā, tie jāizplata pietiekami lielā platībā un tādā koncentrācijā, kas izraisītu masveida inficēšanos. Piemēram, ASV ievērojamu bakteriologu grupai bija vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi, lai izveidotu efektīvas bioloģisko ieroču izplatīšanas iekārtas. Kad mikroorganismi tiek izplatīti un nokļūst gaisā, uz tiem sāk iedarboties saules gaisma, karstums, aukstums, un šo faktoru ietekmē tie var aiziet bojā. Tāpēc, lai pārvērstu konkrētus patogēnos mikroorganismus par bioloģiskajiem ieročiem, ir labi jāzina, kāda ir to izturība gaisā.

Pārdomājot visas minētās tehniskās grūtības, varam nebrīnīties, ka līdz šim ir notikuši tikai daži teroristu uzbrukumi, kuros izmantoti bioloģiskie ieroči. Turklāt šajos gadījumos nav gājis bojā daudz cilvēku. Nesen,  kad ASV tika izsūtītas vēstules ar Sibīrijas mēra sporām, ar šo slimību nomira pieci cilvēki. Protams, arī tas ir traģiski, taču tas ir mazāks skaits, nekā būtu gājis bojā, ja būtu noticis neliels sprādziens vai kāds būtu šāvis ar pistoli. Pētnieki lēš, ka, sākot ar 1975. gadu, 96 procentos gadījumu, kad pasaulē notikuši uzbrukumi ar ķīmiskajiem vai bioloģiskajiem ieročiem, nav ievainots vai nogalināts vairāk par trim cilvēkiem.

Apzinoties, kādas grūtības ir jāpārvar, lai īstenotu sekmīgu uzbrukumu ar bioloģiskajiem ieročiem, Lielbritānijas un Amerikas Drošības informācijas padome paziņoja: ”Tagad, kad valdības sastopas ar daudziem ķīmiskā un bioloģiskā terorisma draudiem, lielākā daļa analītiķu tomēr uzskata — varbūtība, ka notiks uzbrukumi, kas izraisīs cilvēku masveida bojāeju, gan pastāv, bet ir pavisam niecīga.” Bet, kaut arī šī varbūtība ir maza, šāda uzbrukuma sekas būtu briesmīgas.

Pamats bažām

Līdz šim bija runa par to, kas varētu gaisināt mūsu bažas, proti, par lielajām tehniskajām grūtībām, kas būtu jāpārvar teroristiem, un par to, ka, domājot par vēsturi, briesmīgu bioloģisku uzbrukumu varbūtība ir maza. Bet diemžēl ne vienmēr par nākotni var spriest pēc pagātnes. Lai gan pagātnē uzbrukumi ar bioloģiskajiem ieročiem lielākoties nav bijuši sevišķi sekmīgi, nākotnē tie var izdoties.

Mums ir pamats raizēties. Aizvien vairāk ir teroristu, kas, pēc visa spriežot, grib nogalināt lielu skaitu cilvēku. Viņu rīcībā ir jaunākā tehnoloģija, turklāt dažām teroristu grupām finansu un tehniskie līdzekļi ir tikpat lieli kā dažu valstu valdībām.

Speciālisti pārāk neuztraucas par iespēju, ka valstis varētu nodot bioloģiskos ieročus teroristu grupējumiem. Kāds analītiķis rakstīja: ”Valstu valdības, lai cik tās būtu nežēlīgas un ambiciozas un lai cik radikāla būtu to ideoloģija, vilcināsies nodot netradicionālos ieročus teroristu grupējumiem, ko tās nespēj kontrolēt; valstīm var būt kārdinājums pašām uzbrukt ar šādiem ieročiem, taču drīzāk tie tiks lietoti tikai iebiedēšanai, nevis reālai karadarbībai.” Ekspertus vairāk uztrauc varbūtība, ka teroristu grupējumi var sev piesaistīt zinātniekus, piedāvādami tiem lielu samaksu par darbu.

Mikroorganismu pārveidošana

Pamatu bažām rada arī sasniegumi biotehnoloģijā. Zinātnieki jau tagad prot izmainīt patogēnos mikroorganismus tā, ka tie kļūst vēl bīstamāki, taču ar tiem kļūst vieglāk darboties. Nekaitīgus mikroorganismus var ģenētiski izmainīt, liekot tiem izstrādāt toksīnus. Kaitīgus mikroorganismus var pārveidot tā, ka to klātbūtni nevar atklāt ar parastajām metodēm. Turklāt ir iespējams tos padarīt rezistentus pret antibiotikām, parastajām vakcīnām un citiem ārstniecības līdzekļiem. Piemēram, no Padomju Savienības aizbēgušie zinātnieki darīja zināmu, ka bija izstrādājuši tādu  mēra formu, kas ir rezistenta pret 16 antibiotikām.

Turpmākā biotehnoloģijas un gēnu inženierijas attīstība šīs iespējas paplašinās vēl vairāk. Zinātnieki jau tagad var mainīt gēnus tā, lai radītu daudzus un dažādus bioloģiskos ieročus — virulentākus, izturīgākus mikroorganismus, kurus būtu viegli ražot un izplatīt. Mikroorganismus var modificēt, lai varētu vieglāk noteikt, kāda būs to iedarbība, un būtu iespējams šo iedarbību kontrolēt. Ir iespējams radīt tādus patogēno mikroorganismu veidus, kuru šūnas dalītos tikai noteiktu skaitu reižu un pēc tam ietu bojā, — tas nozīmē, ka tie izraisītu saslimšanu un nāvi, bet pēc tam vairs nebūtu iespējams noteikt, kas ir bijis slimības ierosinātājs.

 Nākotnē varētu arī tikt izstrādāti bioloģiskie ieroči ar pavisam citādu darbības mehānismu. Piemēram, tie novājinātu cilvēka imūnsistēmu, un cilvēks nevis saslimtu ar kādu konkrētu slimību, bet viegli inficētos ar daudzām slimībām. Ja parādīsies šāds nāvējošs vīruss, līdzīgs AIDS, kā varēs zināt, vai tas ir radies dabiskas mutācijas ceļā vai ģenētisku manipulāciju rezultātā ienaidnieka laboratorijā?

Tehniskie sasniegumi ir mainījuši militārpersonu domāšanu. Kāds ASV Jūras kara flotes virsnieks rakstīja: ”Ieroču konstruktori ir tikai sākuši pētīt iespējas, ko dod biotehnoloģijas revolūcija. Ir satraucoši apzināties, ka nākotnē ir gaidāms kaut kas vēl iespaidīgāks.”

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Kas ir bioloģiskais karš?

Bakterioloģiskais karš ir apzināta cilvēku, dzīvnieku vai augu slimību ierosinātāju izplatīšana. Kad patogēnie mikroorganismi ir nokļuvuši organismā, tie sāk vairoties (daži arī izstrādā toksīnus), un pēc kāda laika parādās slimības simptomi. Dažas slimības, kuru ierosinātāji atrodas bioloģiskajos ieročos, padara cilvēkus vai dzīvniekus rīcībnespējīgus, bet citas izraisa nāvi. Kā jau bija minēts, bioloģiskajos ieročos lieto arī mikroorganismus, kas izraisa kultūraugu slimības.

[Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]

Ko izmanto bioloģiskajos ieročos

Sibīrijas mēris. Infekcijas slimība, ko ierosina baktērija, kura veido sporas. Ja ir ieelpotas Sibīrijas mēra sporas, saslimšanas sākotnējie simptomi atgādina parastu saaukstēšanos. Pēc vairākām dienām stāvoklis pasliktinās, elpošana kļūst apgrūtināta un iestājas šoks. Šai Sibīrijas mēra formai iznākums bieži ir letāls.

Ja cilvēks ir bijis kontaktā ar sporām, saslimšanu var novērst ar antibiotikām. Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, pretējā gadījumā samazinās izredzes izdzīvot.

Varbūtība, ka cilvēki inficējas sadzīves kontaktu ceļā, ir ārkārtīgi niecīga.

20. gadsimta otrajā pusē vairākas valstis, arī ASV un PSRS, Sibīrijas mēra baktērijas lietoja bioloģiskajos ieročos. 1989. gadā bija 10 valstis, kas centās attīstīt bioloģisko ieroču programmu, bet 1995. gadā šādu valstu bija jau 17, uzskata analītiķi. Nav zināms, cik daudzās no šīm valstīm tiek strādāts ar Sibīrijas mēra baktērijām. Saskaņā ar kādu ASV valdības vērtējumu, ja pār lielu pilsētu tiktu izsmidzināti 100 kilogrami Sibīrijas mēra sporu, bojā ietu tikpat daudz cilvēku, cik tad, ja būtu uzspridzināta ūdeņraža bumba.

Botulisms. Slimību izraisa nūjiņveida baktērija, kas ražo toksīnu un izraisa muskuļu paralīzi. Šīs uztura infekcijas simptomi ir neskaidra redze, attēla dubultošanās, augšējā plakstiņa noslīdējums, apgrūtināta runāšana un barības uzņemšana, siekalu neizdalīšanās. Sākot ar ķermeņa augšdaļu, iestājas muskuļu vājums. Elpošanas muskuļu paralīze var izraisīt nāvi. Saslimušais nav citiem bīstams.

Ja laikus paspēj ievadīt antitoksīnu, cietušā stāvoklis tiek atvieglots un samazinās varbūtība, ka iestāsies nāve.

Botulisma nūjiņu toksīns ir viens no galvenajiem, ko varētu izmantot bioloģiskajos ieročos, jo tas pieder pie visspēcīgākajām indēm, to ir viegli ražot un transportēt, turklāt inficētajiem ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Pastāv aizdomas, ka vairākas valstis izstrādā bioloģiskos ieročus ar botulisma nūjiņu toksīnu.

Mēris. Ārkārtīgi lipīga infekcijas slimība, ko izraisa baktērija. Plaušu formas gadījumā krasi paaugstinās temperatūra, rodas galvassāpes un klepus, iestājas vājums. Seko septiskais šoks, un, ja laikus nav sākta ārstēšana ar antibiotikām, slimība gandrīz vienmēr beidzas letāli.

Inficēšanās iespējama gaisa ceļā ar siekalu pilieniem.

14. gadsimtā piecu gadu laikā ar mēri Ķīnā nomira apmēram 13 miljoni cilvēku, bet Eiropā — 20 līdz 30 miljoni.

20. gadsimta 50. un 60. gados gan ASV, gan PSRS radīja iekārtas mēra plaušu formas izplatīšanai. Tiek uzskatīts, ka pie tā ir strādājuši tūkstošiem zinātnieku.

Bakas. Ārkārtīgi lipīga infekcijas slimība, ko ierosina vīruss. Slimība sākas ar strauju temperatūras paaugstināšanos, nespēku, galvassāpēm un sāpēm mugurā. Vēlāk uz ādas un gļotādām parādās sāpīgi pūslīši, kas sastruto. Trešā daļa saslimušo nomirst.

1977. gadā bakas visā pasaulē bija likvidētas, un 70. gadu vidū tika atcelta vispārējā vakcinācija. Nav skaidri zināms, cik liela ir vakcinēto cilvēku imunitāte. Pret bakām nav specifisku medikamentu.

Infekcija izplatās ar siekalu pilieniem. Vīruss kādu laiku saglabājas arī slimnieka drēbēs un gultas veļā, tāpēc ir iespējama inficēšanās.

Padomju Savienība 1980. gadā sekmīgi sāka ražot baku ierosinātāju lielā vairumā un to pielāgot izplatīšanai ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm. Tika mēģināts radīt arī tādus vīrusa paveidus, kas būtu vēl virulentāki un izplatītos vēl straujāk.

[Attēls]

Sibīrijas mēra baktērija un lodveida spora

[Norādes par autortiesībām]

Sibīrijas mēra slimnieks: CDC, Atlanta, Ga.; Sibīrijas mēra baktērija: ©Dr. Gary Gaugler, Photo Researchers; botulisma baktērija: CDC/Courtesy of Larry Stauffer, Oregon State Public Health Laboratory

Avoti: U.S. Centers for Disease Control and Prevention, Johns Hopkins Center for Civilian Biodefense Studies.

Mēra baktērija: Copyright Dennis Kunkel Microscopy, Inc.; baku vīruss: ©Meckes, Gelderblom, Eye of Science, Photo Researchers; baku slimnieks: CDC/NIP/Barbara Rice

[Attēls 7. lpp.]

Nesen lielu satraukumu radīja vēstules, kurās atradās Sibīrijas mēra sporas

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Axel Seidemann

[Attēls 7. lpp.]

Pēc Persijas līča kara iznīcinātās ķīmiskās un bioloģiskās aviobumbas

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/MOD